Tā Norvēģijas Trondheimas Biznesa augstskolas profesors Harijs Arne Soldbergs pētījumā Lielākie sporta pasākumi – vai tie ir šīs naudas vērti?, aprakstot Lillehammeres 1994. gada ziemas spēles, citē savu tautieti pētnieku Olavu Spilingu.
Proti, visumā spēļu ietekme uz ekonomiku bijusi ļoti margināla un nekādā ziņā neattaisno apjomīgos izdevumus. «Ja galvenais iemesls tādu megalielu pasākumu kā olimpiskās spēles rīkošanai ir to radītais ekonomiskais efekts ilgtermiņā, tad Lillehammeres pieredze itin skaidri norāda uz secinājumu, ka tā ir naudas izšķiešana,» raksta Spilings.
Raksti par tēmu
Kādi, principā zinot, cik kas maksā, ir Norvēģijas tautas secinājumi? Pirms spēlēm to rīkošanu atbalstīja 56% valstī un 50% vietējo; pašā spēļu gadā – jau 82% valstī un 87% vietējo. Acīmredzami tautas aizvien dod priekšroku maizei un izpriecām, ne garlaicīgiem cipariem, jo pozitīvisma pieauguma iemesls bija pārliecība, ka spēles vairo valsts ienākumus un izaugsmi.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.