Federālā Statistikas biroja (Destatis) ceturtdien publiskotie dati liecina, ka desmit procenti no visiem Vācijas eksportētājiem tirgojas ar Krieviju.
Trīs ceturtdaļām no šiem uzņēmumiem preču pārdošana Krievijai veido aptuveni ceturto daļu no kopējā eksporta.
Krievijas tirdzniecība ir koncentrēta dažu uzņēmumu rokās, jo tajā dominē izejvielas un enerģija, liecina Destatis dati. Tikai viens procents no Vācijas importētājiem iepērk krievu preces. Taču tiem, kas importē no Krievijas, šī valsts ir ļoti nozīmīgs tirdzniecības partneris. «Atkarība no Krievijas šiem uzņēmumiem ir augsta,» teikts Destatis paziņojumā.
Destatis šos datus publiskojis, turpinoties diskusijām par ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju saistībā ar Krimas aneksiju. Vācija tiek kritizēta par to, ka nevēlas piemērot stingras sankcijas pret Krieviju, jo tā ir būtiska tirdzniecības partnere.
Raksti par tēmu
Taču tirdzniecība starp abām valstīm 2013. gadā saruka par pieciem procentiem līdz 76,5 miljardiem eiro. 2012. gadā tā bija 80,5 miljardi eiro. Vācijas eksports uz Krieviju bija 36,1 miljarda eiro vērtībā un Vācijas imports no Krievijas bija 40,4 miljardu eiro vērtībā.
Tas padara Krieviju par Vācijas vienpadsmito lielāko eksporta tirgu un par septīto svarīgāko importētāju, liecina Destatis informācija.
Krievijas galvenās eksportpreces uz Vāciju ir nafta un dabasgāze, aptuveni trešdaļai no Vācijas gāzes importa nākot no šīs valsts.
Vācijas galvenās eksportpreces uz Krieviju ir transportlīdzekļi un ķīmiskie produkti, kā arī pārtika un lauksaimniecības produkti.
2013. gadā Vācijas uzņēmumu investīcijas Krievijā veidoja 16 miljardus eiro.