Jaunākais izdevums

Galvenās līnijas iedarbināšana 25 milj. eiro vērtajā jaunajā ražošanas kompleksā ļauj koka ēveļskaidu plātņu ražotājam SIA CEWOOD palielināt saražoto produktu apmēru vairāk nekā trīs reizes, tādējādi palielinot savu tirgus daļu šo produktu segmentā.

Jaunajā rūpnīcā ik gadu varēs saražot 4,5 līdz 5 milj. m2 cementēto koka ēveļskaidu plātņu, kas salīdzinājumā ar līdzšinējiem 1,7 milj. m2 nozīmē būtisku ražošanas apjomu kāpumu, kura nodrošināšanai būs nepieciešami gan lielāki koksnes, gan cementa apjomi, kā arī nodarbināto skaits. “Šis projekts ir lolots vairāk nekā trīs gadus, un tas ir būtisks lēciens uzņēmuma attīstībā, vienlaikus ļaus uzņēmumam būt vienam no vadošajiem nozares spēlētājiem Eiropā,” jaunās ražotnes nozīmību atklāj SIA CEWOOD valdes loceklis Ingars Ūdris. Viņš atzīst, ka uzņēmumam ar tajā brīdī aptuveni 10 milj. eiro lielu neto apgrozījumu īstenot 25 milj. eiro investīciju projektu nebūt nav viegls uzdevums, vēl jo vairāk, ja šīs ieceres īstenošanas laikā ir palielinājušās iecerētā projekta īstenošanas izmaksas, bet produkcijas noieta tirgū ir notikušas ļoti nozīmīgas svārstības.

“Pēdējo gadu laikā būvniecības tirgū ir notikusi sašaurināšanās, bet pēc kāda laika atsāksies augšupeja — pieprasījuma pieaugums, un tajā brīdī CEWOOD būs gatavs iekāpt pieprasījuma pieauguma apmierinājuma pirmajā vagonā,” uzņēmuma filozofiju atklāj I.Ūdris. Viņš norāda, ka nav ļoti būtiskas nozīmes tam, vai Eiropas būvniecības tirgus atjaunošanās starta šāviens atskanēs 2025. gada pirmajā vai otrā pusē vai pat 2026. gadā, jo CEWOOD tam jau ir gatavs 2024. gada novembrī, iedarbinot jaunās ražotnes galveno līniju. Šobrīd tiek pabeigta jaunās 25 milj. vērtās jaunās rūpnīcas pirmā kārta, kur tiek uzsākts darbs jaunajā pamatražošanas rūpnīcā. Šajā brīdī ir paveikta lielākā investīciju daļa, bet līdz pilnīgai projekta pabeigšanai vēl nākamgad jāuzbūvē gatavās produkcijas noliktava 3.300 m2 platībā un jāuzstāda pēcapstrādes nodaļas iekārtas - zāģēšanas / frēzēšanas līnija un krāsošanas līnija. Visu projektu kopumā tiek plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām. “Nākamajā gadā turpināsim darbu, pabeidzot pēcapstrādes cehu, lai varētu pilnībā apgūt jaunās ražošanas jaudas,” tā I. Ūdris. Uzņēmuma vadītājs arī uzsver lielo nozīmi tam, ka projektam noticēja kā ERAF, kā arī ALTUM lielo investīciju projektu finansējuma programma un Luminor banka.

Aug arī krīzes laikā

Neraugoties uz būtiski pieaugušo konkurenci cementēto koka ēveļskaidu plātņu pārdošanā, CEWOOD spējis noturēt neto apgrozījuma pieauguma tempu divciparu līmenī. “Ja sākotnēji 2024. gada neto apgrozījuma pieaugumu rēķinājām 30% līmenī, tad realitātē tas būs apmēram 25%, kas ir ļoti labs sasniegums laikā, kad būvniecības tirgū ir valdījis sastingums,” uz jautājumu par šī gada apgrozījumu atbild I. Ūdris. Viņš arī norāda, ka cementēto koka ēveļskaidu plātņu produkcija nav uzskatāma par masveida produkciju, kuru pērk ikvienā būvmateriālu veikalā. “Cenšamies attīstīt cementēto koka ēveļskaidu plātņu tirgu, veidot tām pieprasījumu, izglītot sabiedrību un profesionāļus, nevis izvērst cenu karu par kādu konkrētu projektu,” uz jautājumu, kā būvniecības tirgus stagnācijas — pieprasījuma krituma un arīdzan realizācijas cenu krituma - apstākļos iespējams palielināt ienākumus, atbild I. Ūdris. Viņš norāda, ka, strādājot ar šādu pieeju, ir izdevies arī Latvijā faktiski no jauna izveidot tirgu saviem produktiem.

Kā vēl vienu būtisku faktoru neto apgrozījuma palielināšanā uzņēmuma valdes loceklis min savu pārdošanas struktūru izveidi ārvalstīs. “Pašlaik CEWOOD ir pārdošanas meitas kompānijas trijās valstīs — Vācijā, Somijā un Zviedrijā, kas arī ir ļoti nozīmīgi Latvijā ražoto cementēto koka ēveļskaidu plātņu noieta tirgi,” stāsta I. Ūdris. Viņš norāda, ka arī mūsu ziemeļu kaimiņvalstī Igaunijā ir viens darbinieks, kas nodarbojas ar Jaunlaicenē ražotās produkcijas realizāciju. “Pašlaik ir vairākas ieceres par uzņēmuma atpazīstamības palielināšanu ārvalstīs, taču konkrētas valstis ir pāragri minēt,” uz jautājumu, vai perspektīvā plānots atvērt jaunas meitas kompānijas ārvalstīs, kuru uzdevums būtu realizēt CEWOOD produkciju, atbild I. Ūdris. Viņš norāda, ka uzņēmuma produkcija ir piegādāta ne tikai uz Eiropas, bet arī uz Amerikas un Āzijas valstīm. “Kopumā cementēto koka ēveļskaidu plātņu izmantošana pasaulē pieaug, jo tām ir vairākas unikālas priekšrocības: tās ir ugunsdrošas, ekoloģiskas, viegli transportējamas un uzstādāmas, tās nebojā grauzēji, tām ir labas skaņas absorbēšanas un siltuma inerces īpašības. Pieprasītākās plātnes ir akustiskās, kuras izmanto galvenokārt griestu un sienu apdarē. Ražojam arī dažādu formu, krāsu un izmēru dizaina plātnes,” norāda I. Ūdris. Viņš uzsver, ka plātnes sastāv no 100% dabiskas izcelsmes materiāliem – koka skaidām, cementa un ūdens, tām nav nekādu ķīmisko piemaisījumu.

Latvijas koks + Dānijas cements

Lielāks ražošanas apjoms nozīmē arī nepieciešamību pēc papildu resursiem. “Papildus nepieciešamo skujkoku apaļkoksni plānojam iegādāties no Latvijas mežsaimniekiem, bet, ja attiecīgos apjomus nevarēsim iegādāties Latvijā, tad kā rezerves risinājums ir tos iegādāties netālu esošajā Igaunijā,” skaidro I. Ūdris. Viņš gan steidz uzsvērt, ka priekšroka bija, ir un būs, protams, Latvijā iegūtai koksnei. “Baltā cementa avots ir un būs Dānija, taču pašlaik tiek risinātas iespējas to piegādāt nevis caur Poliju, bet gan izmantojot Rīgas ostu, tādējādi saīsinot loģistikas piegādes ķēdi,” tā I. Ūdris. Viņš gan norāda, ka attiecībā par papildu izejvielu piegādēm jau ir veikti vairāki mājasdarbi.

Papildu 30 darbinieki

Lai arī ražotne atrodas Latvijas pierobežā, tomēr līdzšinējā CEWOOD darbība pierāda, ka ir iespējams piesaistīt darbiniekus no apkaimes. “Cementēto koka ēveļskaidu plātņu ražošanā nepieciešamo darbinieku apmācību veicam uzņēmumā, jo tam atbilstošu mācību iestāžu Latvijā nav,” uz jautājumu par speciālistu piesaisti ražotnei atbild I. Ūdris. Viņš norāda, ka pašlaik uzņēmumā jau ir 160 darbinieki, turklāt kolektīvs pēdējo mēnešu laikā ir palielinājies tieši uz jauno darbinieku rēķina. “Uzņēmuma attieksme pret darbiniekiem katru dienu un nākotnes perspektīvas,” uz jautājumu par būtiskākajiem uzņēmuma trumpjiem cilvēku piesaistē atbild I. Ūdris. Viņš norāda, ka tieši šo būtisko argumentu dēļ cilvēki, kuri no Jaunlaicenes un Alūksnes apkaimes ir devušies strādāt uz galvaspilsētu, tās apkaimi vai pat uz ārzemēm, izvēlas atgriezties un strādāt CEWOOD ražotnē. Jāņem vērā, ka CEWOOD darbaspēka nodokļos 2023. gadā kopumā samaksājis teju 1,4 milj. eiro.

Vēl 5 milj. eiro investīcijas

Lai arī šobrīd tuvojas beigām nozīmīgākais investīciju projekts CEWOOD 10 gadu laikā, tomēr, pēc I. Ūdra sacītā, pašlaik dienas kārtībā ir vēl vairāki investīciju projekti aptuveni 5 milj. eiro vērtībā. “Saules paneļu parka izveide, pašreizējas — vecās – ražotnes modernizācija un specializācija,” uz jautājumu par investīciju virzieniem atbild I. Ūdris.

Investori redz perspektīvu

“Cementēto ēveļskaidu plātņu situācija tirgū nav atraujama no būvniecības tirgus, kurā pašlaik nav tie labākie laiki, taču būtiskākā atšķirība ir tā, ka šim produktam ir specifiskāks pielietojums, proti, tās ir akustiskās plātnes un siltuma izolācijas plātnes, kas vairāk atbilst rūpnieciskajām vai publiskajām ēkām, kuru būvniecībā ir nedaudz labāka situācija nekā vidēji visā celtniecības nozarē kopumā,” situāciju raksturo Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš atzīst, ka, neraugoties uz būvniecības tirgus sarukumu, paralēli notiek cits process — CEWOOD pabeidz cementēto ēveļskaidu plātņu ražotnes izveidi, bet Stiga RM uzsāk līdzīga produkta ražotnes īstenošanu. “Tas nozīmē, ka vairāki rūpnieki - investori - saredz perspektīvu šī produkta nišā un to arī ir veicinājuši līdzšinējie CEWOOD rādītāji, kad pat pie sarūkoša būvniecības tirgus tiek kāpināti apgrozījuma rādītāji,” tā K. Klauss. Viņš uzsver, ka CEWOOD īpašnieki – Latvijas investori —iegulda lielāku summu par uzņēmuma gada apgrozījumu. “Tas nozīmē, ka viņi redz perspektīvu ne tikai konkrētajam produktam, bet arī nozarei un Latvijai kā pievilcīgai investīciju vietai, kas ir Latvijas slepenais konkurētspējas kods,” uzsver K. Klauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka ēveļskaidu plātņu ražošanas uzņēmums CEWOOD tieši Latvijas svētku nedēļā atklājis jaunās rūpnīcas galvenās ražošanas līniju. Ražotnes celtniecībā un iekārtās tiek investēti 25 miljoni eiro, taču turpinās darbs pie attīstības, jaunām telpām un iekārtām.

Jaunatklātā galvenā ražošanas līnija ļaus trīskāršot ražošanas kapacitāti no 1,7 miljoniem līdz 4,7 miljoniem m2 koka ēveļskaidu plātņu gadā, kas tiek eksportētas un izmantotas griestu, sienu gala apdarei, kā arī akustiskajiem risinājumiem visā pasaulē.

“Lepojamies ar savām saknēm un ticam nākotnei, savam novadam un produktam, tāpēc nešauboties izlēmām investēt jaunā rūpnīcas būvniecībā, tieši īpašnieku dzimtajā Alūksnes novadā,” patriotiski uzsver Ingars Ūdris, CEWOOD uzņēmuma vadītājs. “Mūsu lielais mērķis - kļūt par vienu no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē. Galvenajā ražotnes cehā uzstādīta šobrīd modernākā plātņu ražošanas iekārta pasaulē, kuras vērtība ir vairāk nekā 10 miljoni eiro. Darbinieki jauno līniju lepni nosaukuši par “Maksi”, atvasinot vārdu no “maksimums”, kas spilgti raksturo gan kopējos mērķus, gan kvalitātes latiņu ražotajam. Šobrīd noris aktīvs darbs testējot iekārtu, kalibrējot, turklāt, piedaloties iekārtas ražotājam, norisinās darbinieku apmācība, lai viņi jau no pirmās dienas spētu strādāt ar tik augsta līmeņa ražošanas iekārtu”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadarbībā ar starptautiskiem partneriem no Polijas un Francijas un Baltijā vienīgo fibrolīta jeb koka ēveļskaidu plātņu ražotāju «Cewood», Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības un mašīnzinību fakultātes zinātnieki attīsta inovatīvus būvizstrādājumus gandrīz nulles enerģijas ēkām, izmantojot tikai koksnes būvmateriālu ražošanas atlikumus un blakusproduktus.

Pētījums ir būtisks zinātnieku ieguldījums aprites ekonomikas attīstībā būvniecības nozarē.

Ražošanas procesā «Cewood» rodas ražošanas atlikumi – koksnes ēveļskaidas, slīpputekļi un plātņu atgriezumi. No tiem iespējams iegūt izejvielas jaunu būvmateriālu izgatavošanai. RTU zinātnieki laboratorijā eksperimentē, izgatavojot dabīgo šķiedru kompozītmateriālu paraugus, kas gan pilnībā izgatavoti no izejvielām, kas iegūtas no ražošanas atlikumiem un blakusproduktiem, gan papildināti ar citām dabīgām izejvielām, piemēram, kaņepju spaļiem. RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes tenūrprofesore, M-era.Net projekta «Koksnes atkritumu saturoši kompozītmateriāli augstas veiktspējas paneļu izgatavošanai gandrīz nulles enerģijas ēkām» vadītāja Diāna Bajāre rāda plātni, kas izgatavota tikai no ražošanas atlikumiem – skaidām un reiz jau izmantota cementa, kas ir izsijāts un apdedzināts noteiktā temperatūrā, tā atkārtoti to aktivizējot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kokrūpniecība iesoļo nākamajā attīstības stadijā

Kristaps Klauss, Latvijas kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes loceklis, Latvijas kokrūpniecības federācijas viceprezidents,31.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī no meža nozares šogad esam dzirdējuši skepsi par sliktajiem tirgiem būvniecības krīzes dēļ mums aktuālākajā pasaules daļā - Eiropā, ko pamatā nosaka augstās Euribor likmes, nozarē ir arī labas ziņas. Kokrūpniecība pēdējos gados ir veikusi būtiskus ilgtermiņa ieguldījumus augstākas pievienotās vērtības ražošanā.

Iepazīstoties ar Luminor ekonomista Pētera Strautiņa pētījumu “Pavasaris būs pavasarī” redzam, ka kopš 2021. gada ieguldījumi rūpniecībā Latvijā ir auguši un izaugsme pamatā ir pateicoties tieši kokrūpniecībai. Pamatoti vai mazāk pamatoti nozare ir ilgstoši saņēmusi kritiku par ne īpaši augsto pievienoto vērtību Latvijas ekonomikas rādītāju dažādos šķērsgriezumos pēdējās desmitgadēs. Tomēr tagad - pēdējos gados - tā liecina P. Strautiņa pētījums, dati norāda par pretējo. Kokrūpniecībā ieguldījumi, ik gadu palielinoties, ir auguši no 120 milj. eiro 2021. gadā līdz 400 miljoniem eiro šogad. Arī nākamajos gados ir pieteiktas investīcijas lielos un būtiskos projektos, kas papildinās tos uzrātos 2 miljardus eiro ilgtermiņa ieguldījumus atlikušajā vērtībā, ko VID statistika uzrāda kokrūpniecības uzņēmumiem 2023. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #47

DB,19.11.2024

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākais lietoto automašīnu tirgotājs AS Longo Group nācis ar obligāciju emisijas piedāvājumu investoriem. Kā piecu gadu laikā iespējams sasniegt 47,8 miljonu eiro apgrozījumu, nostiprināties Baltijas tirgū un nodibināt meitas uzņēmumus 7 valstīs, kā arī tik sadrumstalotā tirgū kā lietotu automašīnu tirgošana, iespējams, ieņemt vērā ņemamu tirgus daļu un kam attīstībā vēl nepieciešami līdzekļi, Dienas Biznesam intervijā atklāja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un dibinātājs Edgars Cērps.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.nove,bra numurā lasi:

Statistika

Latvijas ekonomika ir tālu no kaimiņzemēm

Ideju mežs

Latvija - pasaules līdere skaidbetona izstrādājumu ražošanā

CEWOOD sāks spēlēt superlīgā

Nodokļi

Uzņēmumiem uzticas vairāk. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite–Roķe

Finanses

Baltijas kapitāla tirgus konference 2024 – atziņas, cerības un secinājumi

Ēdināšana

Pats sev - lielākais kritiķis. John Chef’s Hall šefpavārs Kristaps Sīlis

Portrets

Raivis Jānis Jaunkalns, BDO Latvia partneris

Brīvdienu ceļvedis

Dārta Apsīte, SIA Studio Ausme līdzdibinātāja

Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru