Autentifikācijas rīka Smart - ID lietotājiem, kuri uzsāka to izmantot 2017. gadā, šogad beigsies konta (e identitātes) derīguma termiņš un, lai turpinātu to izmantot, jāveic savu personas datu atjaunošana, informē Finanšu nozares asociācijā.

Smart- ID savlaicīga atjaunošana nodrošina iespēju turpināt izmantot šo autentifikācijas rīku, lai piekļūtu internetbankai, e-pakalpojumu saņemšanai, bankas transakciju apstiprināšanai vai dokumentu parakstīšanai.

Līdzīgi, kā tiek veikta citu autentifikācijas līdzekļu, piemēram, pases vai ID kartes nomaiņa, savlaicīgi jāatjauno arī Smart - ID dati, jo to derīguma termiņš beidzas trīs gadus pēc Smart - ID izdošanas. Dati jāatjauno, jo elektroniskajiem parakstiem, kas izsniegti, izmantojot Smart - ID, jāatbilst normatīvo aktu prasībām - juridiskiem un drošības nosacījumiem.

"Pirmie Smart-ID lietotāji, kas risinājuma izmantošanu uzsāka jau pirms trim gadiem, aplikācijā saņems uzaicinājumu atjaunināt informāciju. Savukārt tie, kuri arī Smart-ID lietošanai reģistrējās sen, taču aplikāciju aktīvi nelieto, šādu uzaicinājumu saņems e-pastā vai īsziņas formā. Pat tādā gadījumā ir ļoti svarīgi atcerēties, ka atjaunināšanu drošības apsvērumu dēļ ir jāveic Smart-ID lietotnē, kura visiem lietotājiem, kam atjaunināšana būs jāveic, parādīs paziņojumu par to. Jebkura ārējo saišu atvēršana var būt nedroša, jo neviens nav pasargāts no kiberuzbrukumiem," skaidro SK Solutions, uzņēmuma, kas izveidojis Smart-ID aplikāciju, pārstāve Latvijā, Sanita Meijere.

Līdz šim vairākas darbības ar Smart-ID bija iespējams veikt tikai, pierādot personas identitāti ar elektronisko parakstu vai fiziski ierodoties bankas filiālē. Tagad to var izdarīt attālināti, ja iepriekš jau ir izmantots Smart-ID konts.

Lietotājam ir nepieciešams tikai dokuments, kur iestrādāti biometriskie personas dati. Biometriskie personas dati ir jebkura cilvēka dati par viņa fiziskajām, psiholoģiskajām un uzvedības iezīmēm, kas ļauj viņu identificēt, izmantojot tehnoloģijas.

Par to, ka personas dokumentā ir iekļauta biometriskā informācija, liecina īpašs simbols uz tā. Latvijā pases ar biometriskajiem datiem tiek izsniegtas kopš 2007. gada, savukārt Latvijā izsniegtajās ID kartēs šādi dati tiek iestrādāti kopš 2012. gada. Smart-ID biometriskās identifikācijas procesā tiek izmantots arī sejas attēls.

Līdz ar šo jaunumu tagad Smart-ID kontu var iegūt pilnībā attālināti, ja lietotājs pirms tam ir bijis Smart-ID klients. Turklāt konts uzreiz kļūst par Kvalificētā līmeņa kontu, ar ko lietotājs var gan apstiprināt bankas darījumus, gan izmantot e-komercijas pakalpojumus un parakstīt dokumentus ar parakstu, kas ir līdzvērtīgs ar roku rakstītam parakstam.

Elektroniskās identitātes risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju.

Igaunijā dibinātās kompānijas SK ID Solutions izstrādātais, starptautiskais elektroniskās autentifikācijas risinājums Smart-ID šogad svin savu piekto gadadienu. Šā gada 10. novembrī pieejami dati rāda, ka Latvijā Smart-ID lietotāju skaits sasniedzis 1 036 884, Igaunijā – 653 923, bet Lietuvā – 1 514 454 personas.

«2019. gadā Smart-ID bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. 2021. gadā uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā secināts, ka Smart-ID Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Uzņēmuma veiktā aptauja arī rāda, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā šī risinājuma popularitāte pieaugusi par 20%,» sacīts SK ID Solutions sagatavotajā informācijā, kurā arī norādīts, ka Smart-ID ir pazīstams kopumā vairāk nekā 40 valstīs.

"Swedbank" peļņa Latvijā pērn bija 135 miljoni eiro, kas ir par 55,17% jeb 48 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi. Bankas izdevumi šajā laika posmā arī ir auguši, skaidro bankas pārstāvji.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 103,992 miljoni eiro, kas ir par 41,45% vairāk nekā 2021.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa pērn pieaugusi par 40,4% un bija 103,070 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada decembra beigās bija 8,514 miljardi eiro, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Bankā norāda, ka tīrie procentu ienākumi 2022.gadā ir palielinājušies par 49%, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9%. Finansēšanā bankas kredītportfeļa apmērs ir pieaudzis par 7%. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 8%, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 7%. Depozīti, salīdzinot ar 2021.gadu, ir pieauguši par 12%. Savukārt kopējie bankas izdevumi 2022.gadā ir sasnieguši 119 miljonus eiro. Savukārt kredītuzkrājumi 2022.gadā ir bijuši 2,4 miljoni eiro, kas ir līdzīgi kā 2021.gadā, kad kredītuzkrājumu apmērs bija 2,5 miljoni eiro.

ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) paziņojis par izlīgumu ar Latvijas "Swedbank" saistībā ar Krimas sankciju pārkāpumu.

"Swedbank" ir piekritusi pārskaitīt 3 430 900 ASV dolāru (3 144 179 eiro), lai nokārtotu savu iespējamo civiltiesisko atbildību par OFAC noteikto Krimas sankciju pārkāpumu.

2015. un 2016.gadā Latvijas "Swedbank" klients izmantoja Latvijas "Swedbank" elektroniskās bankas platformu no interneta protokola adreses Krimā, lai nosūtītu maksājumus personām Krimā, izmantojot ASV korespondentbankas. Izlīguma summa atspoguļo OFAC konstatējumu, ka Latvijas "Swedbank" acīmredzamie pārkāpumi netika brīvprātīgi pašaizliedzīgi atklāti.

Kā teikts OFAC paziņojumā, pirms Krievijas 2014.gada iebrukuma Ukrainas Krimas reģionā "Swedbank" bija piesaistījusi kuģniecības nozares klientu Krimā, kuram piederēja trīs īpašam nolūkam dibinātas kompānijas, kurām katrai bija konts Latvijas "Swedbank". Laika posmā no 2015.gada 5.februāra līdz 2016.gada 14.oktobrim klients iniciēja 386 darījumus par kopējo summu 3 312 120 ASV dolāru (3 035 326 eiro), izmantojot kontus, kas piederēja kompānijām, kuri tika apstrādāti, izmantojot ASV korespondentbankas.

Uzņēmuma "SK ID Solutions" radīto autentifikācijas un e-paraksta risinājumu Smart-ID visās Baltijas valstīs izmanto jau 2,7 miljoni lietotāju, turklāt lielākais transakciju skaits reģistrēts Latvijā, liecina uzņēmuma apkopotie dati.

Straujākais lietotāju skaita pieaugums 2019. gadā bija Lietuvā, kur to skaits ir pieaudzis par 55%, Latvijā 43%, bet Igaunijā Smart-ID izvēlējās par 30% vairāk iedzīvotāju.

Par Smart-ID pieaugošo popularitāti liecina arī transakciju skaita pieaugums. Latvijā 2019. gada novembrī gandrīz 19 miljonus reižu dažādu darījumu apstiprināšanai ir izmantots Smart-ID, kas ir par 54% vairāk kā novembrī gadu iepriekš. Nedaudz mazāks mēneša transakciju skaits, taču lielākais pieaugums salīdzinājumā ar 2018. gadu Baltijas valstīs ir fiksēts Lietuvā, kur Smart-ID mēnesī izmantots par 64% vairāk darījumos kā gadu iepriekš. Igaunijā pieaugums Smart-ID izmantošanā ik mēnesi dažādu darījumu veikšanai 2019. gadā bija 38%.

"Swedbank" Latvijā veidos holdingkompāniju, kura kļūs par Baltijā strādājošo grupas banku īpašnieci, informē "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Swedbank" grupa nolēmusi stiprināt klātbūtni Baltijas valstīs, izveidojot jaunu holdingkompāniju, kura tiks reģistrēta Latvijā un apvienos "Swedbank" grupas bankas Baltijā. Šādā veidā "Swedbank" formalizēs jau pastāvošo operatīvās darbības modeli, vienlaikus nodrošinot plašākas pilnvaras Latvijas un Baltijas līmeņa vadībai.

Holdingkompānijas vienīgā īpašniece būs Zviedrijas "Swedbank", un jaunā kompānija būs 100% īpašnieks meitasbankām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Paredzēts, ka "Swedbank" grupas prezidents būs jaunā holdinguzņēmuma padomes priekšsēdētājs, savukārt "Swedbank" vadītājs Baltijā kļūs par holdinkompānijas valdes priekšsēdētāju. Holdingkompānijas valdes priekšsēdētājs būs arī padomes priekšsēdētājs katrā no Baltijas valstu meitasbankām.

"Huawei" vidējās klases "P Smart" sērijas ceturtais modelis "Pro" piedāvā ekrānu bez traucēkļiem un interesantu kameras risinājumu

Jau trešo gadu pēc kārtas Ķīnas tehnoloģiju kompānija "Huawei" iesākusi, laižot klajā gados vai sirdī jaunajiem lietotājiem paredzētu "P Smart" sērijas viedtālruni. 2018.gada celmlauzim gadu vēlāk sekoja "P Smart 2019", vasarā pa vidu iespraucās "P Smart Z" ar inovatīvu izbīdāmu priekšējo fotokameru un tagad saimei pievienojas "P Smart Pro". Kādēļ gan šī vidējās klases ierīce izpelnījusies tik drīzu atjauninājumu un vai tā vispār ir pircēju uzmanības vērta?

Vidējā klase viedtālruņu tirgū ir izplūdusi visos virzienos. Tajā ražotāji pamanās iemānīt gan pablāvas ierīces, kuru galvenais trumpis ir zema cena, gan visnotaļ respektējamus produktus, kas dažās sfērās pat izaicina flagmaņus. Par spīti ambiciozajam vārdam "Pro" nosaukumā, jaunais "P Smart" ir kaut kur pa vidu.

Konstatējot naudas atmazgāšanas risku, AS «Swedbank» nekavējoties informē attiecīgās iestādes un izvērtē sadarbības turpināšanu ar klientu, aģentūrai LETA sacīja «Swedbank» Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs.

«Jebkurā laikā, kad saņemam brīdinājuma signālus vai novērojam darbības, kas varētu liecināt par naudas atmazgāšanas risku, mēs rīkojamies nekavējoties, informējot attiecīgās valsts iestādes un izvērtējot sadarbības turpināšanu ar klientu,» viņš norādīja.

Savukārt, aizbildinoties ar klientu konfidencialitāti, banka nekomentē Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju, ka, iespējams, «Swedbank» izmantota naudas atmazgāšanai, norādīja Bogdanovs.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bija Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.

«Swedbank» filiālēs joprojām saglabājas palielināta klientu plūsma, ņemot vērā bankas sākto internetbankas kodu karšu funkcionalitātes ierobežošanu, informēja bankā.

«Joprojām klientu plūsma ir vairāk vai mazāk līdzīga,» norādīja bankā, piebilstot, ka tostarp 10.janvārī stājās spēkā pirmais limita samazinājums internetbankā veiktajiem darījumiem, kas apstiprināti ar kodu karti, daļu klientu mudinot doties uz filiāli.

Tāpat bankā atzina, ka ir grūti prognozēt, vai tuvākajā laikā situācija ar pastiprinātu klientu plūsmu filiālēs mainīsies, jo aizvien vēl apmēram 350 000 «Swedbank» klientu ir kodu kartes. «Lai gan vairums izvēlēsies «Smart-ID», daļai būs jāatrod laiks, lai saņemtu kodu kalkulatoru,» minēja bankā.

Vienlaikus «Swedbank» Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs norādīja, ka gadu mija vēsturiski ir aktīvākais laiks visās «Swedbank» filiālēs, jo klienti steidz nokārtot savas finanšu lietas, tostarp izņemt norēķinu karti, kas ir īpaši aktuāli studentiem, vai apmaksāt sakrājušos rēķinus, kas aktuāli vecākās paaudzes pārstāvjiem, kuri ar internetbanku ir uz jūs, bet šīs ierastās darbības šogad papildina arī Eiropas Savienības komisijas regulas ietekmē notiekošā kodu karšu migrācija - klienti dodas uz filiāli, lai saņemtu kodu kalkulatoru un atbildes uz jautājumiem par «Smart-ID».

Elektroniskās identificēšanās risinājums Smart-ID Latvijā sasniedzis 300 000 lietotāju. Kopumā Baltijas valstīs ir 650 tūkstoši Smart-ID lietotāju, kas mēnesī veic teju 10 miljonus transakciju.

SK ID Solutions elektroniskās identificēšanās risinājuma Smart-ID uzsāka savu darbību 2017. gada februārī.

«Lietuvā Smart-ID izmanto vairāk kā 200 tūkstoši, savukārt Igaunijā – vairāk kā 150 tūkstoši lietotāju,» saka SK ID Solutions Smart-ID Biznesa attīstības direktore Līsa Lukina (Liisa Lukin).

«Ššobrīd mums jau ir vairāk Smart-ID lietotāju nekā lietotāju, kas izmanto citu autentifikācijas risinājumu – kodu kartes vai kalkulatorus,» teic SEB Latvia valdes loceklis Arnis Škapars.

«Šis pakalpojums ir kļuvis populārs plašai auditorijai. Piemēram, jaunākajam Smart-ID lietotājam ir 8 gadi, vecākajam - 98. Kopš Smart-ID darbības uzsākšanas pieslēgšanās mūsu mobilajai aplikācijai ir ievērojami pieaugusi. Protams, Smart-ID tiek aktīvi izmantota arī citām vajadzībām - pieslēdzoties internetbankai, veicot pirkumus internetā u.c.,» komentē Swedbank valdes loceklis un Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Kopš lēmuma 15.augustā apturēt «PNB bankas» darbību, «Swedbank» filiālēs un klientu apkalpošanas centros vērojams «PNB bankas» klientu pieplūdums - atvērti vairāk nekā 2000 jaunu kontu, informēja «Swedbank».

«PNB bankas» klientu pieplūdums atsevišķās «Swedbank» filiālēs izveidojis rindas, tāpēc «Swedbank» aicina savus klientus pēc iespējas vairāk izmantot attālinātos bankas pakalpojumus, bet, ja nepieciešama ierašanās filiālē, tad izmantot iespēju rezervēt laiku konsultācijai iepriekš. Esošajiem «Swedbank» klientiem ir noteikta prioritāra apkalpošana.

«Jau šobrīd visus pamatpakalpojumus, ko izmantojam ikdienā - naudas pārskaitījumus, konta atlikuma pārskatīšanu, PIN koda maiņu, dažādus maksājumus, rēķinu apmaksu u.c. - var veikt internetbankā vai mobilajā lietotnē bez fiziskas bankas darbinieka klātbūtnes. Savukārt, ja nepieciešama jauna bankas karte, bankai var pieteikt, lai to atsūta pa pastu un šāds sūtījums ir pilnībā drošs, jo bankas karti var aktivizēt tikai pats kartes īpašnieks,» skaidroja «Swedbank» Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Krievijas magnāts un bijušais ministrs Mihails Abizovs caur Igaunijas "Swedbank" uz ārzonām pārskaitījis simtiem miljonus eiro, konstatēts žurnālistu pētījumā, par kuru vēsta laikraksts "Postimees".

47 gadus vecais Abizovs pašlaik atrodas izmeklēšanas izolatorā Maskavā saistībā ar apsūdzībām par noziedzīga grupējuma izveidi, lai nodarbotos ar naudas atmazgāšanu un krāpniecību lielā apmērā. Viņš tiek apsūdzēts par 60 miljonu ASV dolāru (54 miljonu eiro) izkrāpšanu Krievijas valdībai un investoriem.

Pētniecisko žurnālistu konsorcijs "Organized Crime and Corruption Reporting Project" (OCCRP) aplēsis, ka no 2011. līdz 2016.gadam 70 ar Abizovu saistītu ārzonās Britu Virdžīnu salās, Kiprā, Singapūrā un Belizā reģistrētu uzņēmumu kontos Igaunijas "Swedbank" ieplūduši 860 miljoni ASV dolāru (776 miljoni eiro), no kuriem 770 miljoni dolāru pārskaitīti tālāk, kopumā veicot vairāk nekā 3300 pārskaitījumu. Neilgi pirms kļūšanas par atvērtās valdības lietu ministru Dmitrija Medvedeva pirmajā valdībā Abizovs 2011.gadā sācis daudzus biznesa kontus pārcelt uz Igaunijas "Swedbank", izpētījuši žurnālisti.

Šā gada pirmajā pusē Swedbank Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās iespēju veikt maksājumus ar mobilo tālruni, to veikalā vienkārši nopīkstinot līdzīgi kā bezkontakta karti.

Šādas norēķinu iespējas būs pieejamas līdz ar Swedbank jaunās mobilās lietotnes izveidi, kurā jau izstrādes laikā varēs iesaistīties arī klienti. Mobilo norēķinu iespējas Swedbank ieviesīs visās trīs Baltijas valstīs vienlaikus.

«Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs izmanto Swedbank pakalpojumus, tāpēc mums ir ļoti svarīgi gan attīstīt savus risinājumus un ieviest jaunus, gan arī sagatavot klientus jaunu tehnoloģiju lietošanai. Tā, piemēram, pērn Swedbank mobilās lietotnes klientu skaits sasniedza jau 300 000, kas ir teju puse no mūsu digitāli aktīvajiem klientiem. Savukārt bezkontakta karšu norēķini nu jau kļuvuši tikpat ierasti kā e-talona lietošana. Redzam, ka mūsu klienti ir gatavi arī nākamajam bezkontakta norēķinu solim – maksājumiem ar viedtālruni. Ņemot vērā mūsu klientu skaitu un digitālo aktivitāti, tas jau šobrīd veido jauna līmeņa norēķinu ikdienu,» saka Vadims Frolovs, Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs.

Digitālā autentifikācijas sistēma Smart-ID ir izgājusi sarežģītu sertifikācijas procesu un saņēmusi augstāko drošības pakāpi - QES. QES ir vienlīdzīgs ar roku rakstītam parakstam, un Smart-ID lietotāji var legāli parakstīt jebkuru dokumentu, un tam jābūt atzītam visā Eiropas Savienībā.

Kopš Smart-ID darbības sākuma tika mēģināts šo risinājumu padarīt vienlīdzīgu ID-kartei vai Mobilajam ID. No šī gada 8. novembra Smart-ID lietotāji var parakstīties ar kvalificētu e-parakstu (QES). Smart-ID ir pirmais digitālā paraksta risinājums Baltijā, kas izgājis sarežģīto tehnisko sertifikāciju, kas balstīta uz Eiropas eIDAS regulējumu.

Pēc nopietnā sertifikācijas procesa Smart-ID tagad tiek atzīts kā kvalificēta paraksta izveides ierīce QSCD. Tas ir visaugstākais līmenis Eiropas Savienībā. QSCD tehniskais risinājums ļauj lietotājiem parakstīt dokumentus ar kvalificētu elektronisko parakstu (QES). Sertifikāciju veica TÜViT.

«Tā bija ilga un noderīga pieredze. Visa mūsu komanda ir laimīga, ka tagad varam saviem klientiem piedāvāt to, ko viņi jau sen ir gaidījuši. Smart-ID kā sertifikācijas produkts tagad pavērs iepriekš nesasniedzamas iespējas. Tas gan e-servisu sniedzējiem, gan lietotājiem pierāda, ka Smart-ID var uzticēties. Tās ir ļoti nozīmīgas izmaiņas visiem Smart-ID lietotājiem,» stāsta Kalevs Fils (Kalev Phil), SK ID Solutions izpilddirektors.

Līdz ar stingrākām ES prasībām attiecībā uz klientu digitālu autentifikāciju 2019. gada 9. septembrī Swedbank pārtrauks kodu karšu izmantošanu. Lai novērstu risku, ka daļa klientu nokavē slēgšanas brīdi vai atliek pāreju uz pēdējo brīdi, no šī gada pakāpeniski tiek samazināti limiti, virs kuriem apstiprināt maksājumus ar kodu karti nebūs iespējams.

No tiem pirmais – 100 eiro dienas maksājumu limits – stājas spēkā no 10. janvāra. Swedbank apkopojusi klientu biežāk uzdotos jautājumus par šīm izmaiņām.

Ko darīt, ja jāveic pārskaitījums virs 100 eiro, bet pieejama tikai kodu karte?

No 10. janvāra lielāku pārskaitījumu veikšanai jāizmanto Smart-ID, ko savā viedtālrunī (vai planšetē) var lejupielādēt katrs klients patstāvīgi. Ja nav pieejama atbilstoša ierīce, noderēs kodu kalkulators, kuru var saņemt jebkurā Swedbank filiālē. Arī tiem, kuri izmanto valsts izsniegto eID karti, ir iespēja to lietot darbībai internetbankā. Ja gadījumā karšu lasītājs eID lietošanai vēl nav pieejams, to var izmantot Swedbank filiālēs, bibliotēkās un valsts vienotajos klientu apkalpošanas centros.

Par Swedbank Latvija Privātpersonu pārvaldes vadītāju no 12.septembra kļūs Karīna Kulberga, kura šajā amatā nomainīs līdzšinējo vadītāju Renāru Rūsi, informē bankā.

R.Rūsis pēc vairāk nekā 20 bankā pavadītiem gadiem, nolēmis atrast jaunus izaicinājumus ārpus Swedbank Grupas.

Līdz ar kļūšanu par Privātpersonu pārvaldes vadītāju, Karīna Kulberga pievienosies arī Swedbank Latvija vadības komandai. Savukārt pēc Eiropas Centrālās bankas saskaņojuma saņemšanas, pievienosies arī Swedbank Latvija valdei.

“Vēlos visa Swedbank kolektīva vārdā pateikt paldies Renāram Rūsim par rezultātiem, kas sasniegti, strādājot dažādos amatos bankā. Viņš ir bijis iesaistīts neskaitāmos bankai izšķirošos procesos un projektos, kas palīdzējuši veiksmīgi ieviest pārmaiņas, audzēt biznesu un stiprināt Swedbank pozīcijas kā lielākajai privātpersonu apkalpojošajai bankai Latvijā. Renāra pieredze un devums gan iekšējās kultūras veidošanā, gan klientu risinājumu attīstībā noteikti būs vērtīgs kapitāls, dodoties tālākos izaicinājumos. Savukārt Karīna Kulberga ar panākumiem veidojusi attiecības un sasniegusi nozīmīgus rezultātus, strādājot ar bankas turīgākajiem un nereti – prasīgākajiem klientiem, tāpēc novēlu turpināt labi iesākto, uzņemoties atbildību nu jau par teju pusi Latvijas iedzīvotāju, kuri ir Swedbank klienti”, uzsver Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

Krievijas specdienesti izmantojuši «Swedbank», lai finansētu destabilizējošas operācijas vairākās valstīs, vēsta Igaunijas laikraksts «Postimees», atsaucoties uz Igaunijas finanšu ministra Martina Helmes teikto intervijā Zviedrijas laikrakstam «Dagens Industri».

Helme sacījis, ka «Swedbank» rīcība, izvēloties klientus, bijusi problemātiska. «Godīgi sakot, daudzi no viņiem bija oligarhi ar šaubīgu reputāciju, pret daļu no viņiem bija noteiktas starptautiskās sankcijas,» teicis Igaunijas finanšu ministrs, piebilstot, ka izmeklēšanā par «Swedbank» atklātas saiknes ar Krievijas specdienestiem un terorismu.

Intervijā «Dagens Industri» Helme arī sacījis, ka to, ka bankā notikusi naudas atmazgāšana, noteikusi «Swedbank» apzināta izvēle, jo risku vadības procesā neesot bijis skaidrs, kurš tieši ir atbildīgs.

Tāpat Igaunijas finanšu ministrs intervijā teicis, ka «Swedbank» neesot godīgi sniegusi informāciju Igaunijas finanšu uzraudzības iestādei Finanšu inspekcijai. «Viena lieta, ar kuru esam neapmierināti, ir fakts, ka «Swedbank» neteica patiesību Finanšu inspekcijai. Viņi vai nu nesniedza informāciju vai arī sniedza maldinošu informāciju. Es nevaru pateikt, vai viņi tā darīja tāpēc, ka atteicās tam ticēt, vai arī tā bija apzināta izvēle. Fakts ir tāds, ka iepriekšējās vadības laikā «Swedbank» nebija godīga ar Igaunijas Finanšu inspekciju, un tā ir nopietna problēma,» sacījis Helme.

Swedbank akciija nedēļas laikā zaudējusi aptuveni piektdaļu vērtības, liecina biržu dati. Otrdien akcijas cena saruka par 1,7% līdz 170,45 Zviedrijas kronām. Pirms nedēļas cena bija pie 210 kronām.

Akcijas cena brīvo kritienu uzsāka aizvadītajā trešdienā, kad izskanēja ziņas par Swedbank iesaisti naudas atmazgāšanas darījumos.

Trešdien, 20. februārī, Zviedrijas sabiedriskās televīzijas SVT ziņoja, ka pastāv aizdomas, ka «Swedbank» varētu būt iesaistīta naudas atmazgāšanā caur Dānijas banku «Danske Bank».

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bijis Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.Tika publicētas ziņas par izmeklēšanu, kas ilgusi gandrīz pusgadu un kuras pamatā ir nopludināta starpbanku pārskaitījumu datu bāze, kuru avots atstāja kādā Rīgas pakomātā, žurnālisti atlasījuši 50 «Swedbank» klientu, kuru darbība atbilst vairākiem «sarkanajiem karogiem» jeb aizdomas raisošām pazīmēm, piemēram, nav zināmi patiesie īpašnieki, firmas reģistrētas ārzonās vai aizdomīgās jurisdikcijās, vai arī nav iespējams pierādīt, ar ko tās nodarbojas.

Pēc vairāk nekā 14 gadiem, no kuriem vairāk nekā pieci pavadīti Swedbank Latvija vadītāja amatā, Swedbank Latvija valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis pieņēmis lēmumu savas darba gaitas turpināt ārpus Latvijas un Swedbank Grupas.

No 2022.gada 1.janvāra par valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāju kļūs pašreizējais valdes loceklis un Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Lauris Mencis.

"R.Rubenis kā valdes priekšsēdētājs ir veiksmīgi vadījis Swedbank Latvijā. Viņa vadībā Swedbank Latvijā ir kļuvusi par spēcīgu un efektīvu banku, kas spējusi nodrošināt arī labus finanšu rezultātus. Tāpat augstu vērtējams ir Reiņa ieguldījums tieši sabiedriski nozīmīgu jautājumu aktualizēšanā, piemēram ilgtspējas, finanšu pratības vai izglītības kvalitātes jomā. Vēlos pateikties Reinim par viņa ieguldījumu un novēlēt veiksmi un panākumus nākamajos profesionālajos izaicinājumos," saka Swedbank vadītājs Baltijā Jons Lidefelts.

«Swedbank» Latvijā strādā ikdienas režīmā un amatpersonu nomaiņa mātesbankā tās darbību neietekmē, aģentūrai LETA sacīja FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja.

Viņa norādīja, ka Latvijas «Swedbank» ir banka ar Latvijā izsniegtu licenci un darbojas atbilstoši Latvijas likumiem kredītiestāžu darbības jomā, kā arī eirozonas banku kopīgajam normatīvajam ietvaram.

«Banka izpilda visas Latvijā noteiktās prasības individuālajiem darbības rādītājiem un normatīvus, kā arī nodrošina nepieciešamo informācijas apmaiņu gan ar Latvijas uzraugu FKTK, gan ar Eiropas Centrālo banku, kuras tiešajā uzraudzībā tā atrodas kā Latvijas lielākā banka. Esam regulārā saziņā un tāpēc informēti, ka banka Latvijā strādā ikdienas režīmā un sniedz visus pakalpojumus saviem klientiem,» teica Upleja.

Viņa arī norādīja, ka lielos un profesionāli organizētos komercuzņēmumos dažu amatpersonu nomaiņa parasti neietekmē ikdienas darbu un klientu apkalpošanu, vēl mazāk to meitasuzņēmumu darbību citās valstīs, kā tas ir šajā gadījumā ar «Swedbank» Latvijā.

Zviedrijas bankas «Swedbank» padomes priekšsēdētājs Jērans Pēšons, jaunieceltais bankas valdes priekšsēdētājs Jenss Henriksons un tās pagaidu vadītājs Anderss Kārlsons piektdien Tallinā tiksies ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu un vairākām citām augsta ranga amatpersonām .

Pirmdien Igaunijas «Swedbank» paziņoja, ka ir pārtraukts darba līgums ar līdzšinējo vadītāju Robertu Kitu un par jauno vadītāju iecelts Olavi Leps.

«Swedbank» grupas vadības pārstāvji tiksies ar Ratasu, Igaunijas Bankas prezidentu Madisu Milleru, finanšu ministru Martinu Helmi un Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādes vadītāju Kilvaru Kesleru.

Tā būs pirmā reize, kad jaunais «Swedbank» padomes priekšsēdētājs un jaunieceltais valdes priekšsēdētājs apmeklē Igauniju.

Igaunijas «Swedbank» pirmdien paziņoja, ka darbu «Swedbank» un tās valdē atstāj bijušais Igaunijas bankas vadītājs Roberts Kits, bijušais finanšu direktors Vaiko Tammeveli un privāto klientu apkalpošanas vadītāja Kaje Metsla. Banka darba attiecību pārtraukšanu pamatoja, norādot, ka tās ir sekas iekšējas izmeklēšanas rezultātiem. Izmeklēšana tika sāka pēc ziņām, ka starp I «Swedbank» un «Danske Bank» Baltijas struktūrvienībām notikuši aizdomīgi naudas pārskaitījumi.

Igaunijas «Swedbank» otrdien paziņoja, ka pret «Swedbank» ierosinātās lietas, kuru rezultātā Igaunijas un Zviedrijas finanšu uzraugi varētu bankai noteikt sodu, uzskata par loģisku notikumu gaitu.

Igaunijas «Swedbank» komunikācijas nodaļas vadītāja Kristīna Herodesa sacīja, ka banka neizteiks pieņēmumus par iespējamo sodu. «Kā jau ir norādīts iepriekš, abu valstu finanšu uzraudzības institūciju galvenie novērojumi lielā mērā sakrīt ar pašas bankas secinājumiem,» viņa teica. Herodesa norādīja, ka banka turpinās stiprināt darbības un procesus saistībā ar naudas atmazgāšanas novēršanu un informēs par progresu bankas ceturkšņa pārskatos.

«Tāpat mēs ceturkšņa pārskatos nepārtraukti sniegsim jaunāko informāciju par iekšējās izmeklēšanas progresu, kā arī informāciju par uzlabojumiem bankas darbībā un procesos attiecībā uz cīņu pret naudas atmazgāšanu,» sacīja Igaunijas «Swedbank» pārstāve. «Swedbank» apstiprināja, ka otrdien saņemts Zviedrijas Finanšu uzraudzības pārvaldes lēmums par soda procesa sākšanu saistībā ar notiekošo izmeklēšanu par naudas atmazgāšanas novēršanas pārkāpumiem.

AS «Swedbank» rīcībā nonākusi informācija, ka trešdienas vakarā sākta «mērķtiecīga baumu izplatīšana» par tās stabilitāti, tādēļ pie bankomātiem izveidojušās rindas un atsevišķos bankomātos īslaicīgi beigusies izmaksājamā nauda. Nakts laikā «Swedbank» klientu vēlme izņemt skaidru naudu norimusi, sacīja bankas mediju attiecību vadītājs Janis Krops.

«Nakts laikā ažiotāža ir rimusies. Bankomātu monitoringa sistēma apliecina, ka Daugavpils iedzīvotāji ir devušies pie miera. Visticamāk, arī Daugavpils medijos situācijas skaidrošana ir devusi rezultātus,» teica Krops.

Tāpat viņš atzina, ka bankas klientu vēlme izņemt skaidru naudu bankomātos trešdienas, 23.oktobra, vakarā bija vērojama tikai Daugavpilī. «Citviet Latvijā viss mierīgi. Šis fenomens bija tikai Daugavpilī,» sacīja bankas pārstāvis.

Jautāts, cik būtiski pieauga pieprasījums pēc skaidras naudas izmaksām Daugavpilī, Krops atbildēja, ka izmaksas bija nebūtiskas uz kopējā bankomātu tīklā esošo līdzekļu apmēra fona.

Viņš arī sacīja, ka informācija par baumu izplatīšanu attiecībā uz «Swedbank» stabilitāti ir nodota atbildīgajām iestādēm, kuras pārbaudīs bankai radušās aizdomas, «jo šobrīd izskatās, ka baumas tiešām tika izplatītas apzinoties kādas sekas tās var radīt».

Swedbank peļņa 2021.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar pērno gadu, ir samazinājusies par 6 miljoniem eiro un bija 15 miljoni eiro, liecina Swedbank Latvija 2021.gada 1.ceturkšņa rezultāti.

Peļņas samazinājumu ietekmēja papildus kredītuzkrājumu veidošana, kā arī lielāki izdevumi.

Tīrie procentu ienākumi ir sarukuši par 6 procentiem, ko ietekmēja samazinājums tajos bankas aizdevumu apjomos, kuros ir augstākas procentlikmes. Tikmēr kreditēšana kopumā ir augusi par 1 procentu, galvenokārt pateicoties privātpersonu aktivitātei. Pieaugums mājsaimniecību kreditēšanā bija 3 procenti, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palicis nemainīgs. Depozītu apmērs gada laikā pieaudzis par 23 procentiem.

Tīrie komisiju ienākumi pirmajos šī gada trīs mēnešos ir palielinājušies par 1 procentu augstāku ienākumu dēļ maksājumu pakalpojumu nodrošināšanā un aktīvu pārvaldīšanā. Savukārt negatīvu ietekmi uz komisiju ienākumiem turpina atstāt salīdzinoši zemāka aktivitāte maksājumu karšu darījumos. Citi ieņēmumi ir palielinājušies par 14 procentiem, ko ietekmēja labāki rezultāti apdrošināšanā.