Tiesa gan, uzreiz jāpievērš uzmanība tam, ka saistībā ar ekonomisko situāciju pasaulē jaunā uzņēmuma ceļš nebūs rozēm kaisīts. Tas, kas notiek tērauda tirgū, liecina par situāciju pasaules ekonomikā kopumā. Tērauda produkcijas galvenie noņēmēji ir celtniecības un mašīnbūvniecības nozares, kuru aktivitāte saistīta ar to, cik plaši gan privātais, gan korporatīvais sektors ir gatavs atvērt savus naudas makus. Pēc tam, kad 2007. un 2008. gadā plīsa uz kredītiem balstītais patēriņa burbulis, arī tērauda nozare nonāca sprukās, turklāt sevišķi izteikti tas bija vērojams Ziemeļamerikas un Eiropas melnās metalurģijas uzņēmumiem. Tā kā tirgū vietas visiem nepietika, konkurences cīņā aizvien lielāku dominanci sāka izrādīt lētā tērauda ražotāji no Ķīnas, veicinot procesus, kuru rezultātā iepriekš tika apturēta arī Liepājas metalurga darbība.
Baltikums Bank finanšu tirgus analītiķe Jekaterina Kuzmina stāsta, ka tērauda tirgus vēl joprojām turpina cīnīties ar pārprodukciju. Turklāt tirgus situāciju neuzlabo arī globālās ekonomikas lēnā izaugsme. Pēc analītiķes teiktā, šā gada pirmais ceturksnis tērauda cenai nav bijis labvēlīgs, jo galvanizētā tērauda, karstās un aukstās velmēšanas procesā ražotā tērauda cena kritusies vairāk nekā par 10%.
Raksti par tēmu
Latvijas Bankas ekonomiste: farmācija ir Latvijas produktivitātes līdere
Dienas Bizness
Food Union piena produktu virziens turpinās darbību kā Rīgas piena kombināts
Dienas Bizness
LSEZ NorSAF un ASV uzņēmums KBR noslēdz licences līgumu SAF un eSAF ražošanai Latvijā Eiropas tirgum
Dienas Bizness
Latvijas Bankas ekonomiste: farmācija ir Latvijas produktivitātes līdere
Dienas Bizness
Food Union piena produktu virziens turpinās darbību kā Rīgas piena kombināts
Dienas Bizness
LSEZ NorSAF un ASV uzņēmums KBR noslēdz licences līgumu SAF un eSAF ražošanai Latvijā Eiropas tirgum
Dienas BiznessAtsaucoties uz Pasaules Tērauda asociācijas datiem, J. Kuzmina stāsta, ka šogad pieprasījums pēc tērauda salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu varētu pieaugt par 2% līdz 1,6 miljardiem metrisko tonnu, taču izaugsmes tempi ir krietni zemāki nekā iepriekšējos gados. «Cēloņi aizvien ir tie paši – nepietiekama ekonomiskā izaugsme un esošais pārpalikums, kura samazināšanas tempi nav pietiekami, lai izraisītu vēlmes pēc papildu krājumu veidošanas,» vērtē finanšu eksperte un piebilst, ka Eiropa joprojām cīnās ar pārprodukciju un nepietiekamo pieprasījumu no būvniecības sektora, kas ir lielākais metāla patērētājs, taču masveida ražošanas slēgšanas tā arī nenotiek.
Iepriekš uzvaras gājienu piedzīvojušie Ķīnas ražotāji vājā vietējā pieprasījuma dēļ mēģina vairāk pārorientēties uz eksportu. Lai paaugstinātu savu konkurētspēju, Ķīnas uzņēmumi pazemina cenas, kā arī samazina ražošanas apjomus valstī uz ekonomiski vājāko spēlētāju rēķina, skaidro J. Kuzmina. Vienlaikus, pateicoties zemajām izmaksām, apjomus kāpina Brazīlijas un Austrālijas tērauda ražotāji.
Plašāk lasiet rakstā Cerības uz metalurģijas atgūšanos trešdienas, 25.marta laikrakstā Diena (8.,9.lpp)!
