Pagarināt Latvijas iedzīvotāju veselīgi nodzīvotos dzīves gadus un novērst priekšlaicīgu nāvi, saglabājot, uzlabojot un atjaunojot veselību, šāds virsmērķis minēts Ministru kabineta atbalstītajās Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2011.–2017. gadam.
Sabiedrības veselības pamatnostādnes, kas tika izstrādātas apmēram gadu, ir jumta dokuments, kurā nākamajām valdībām arvien būs jāieskatās, vai to plānotie lēmumi tuvina pamatnostādņu mērķu sasniegšanu un ietekmi uz veselību, preses konferencē norādīja veselības ministrs Juris Bārzdiņš. Kā viens no izmērāmajiem mērķiem, ko nosaka Pasaules Veselības organizācija, ir dzīves ilgums.
Db.lv jau rakstīja, ka līdz 2017. gadam plānots: par 2 gadiem pagarināt veselīgi nodzīvotos dzīves gadus (no 52,6 veselīgajiem dzīves gadiem vīriešiem 2009. gadā līdz 54,7 – 2017. gadā un no 55,8 veselīgajiem dzīves gadiem sievietēm 2009. gadā līdz 57,8 – 2017. gadā); par 20% samazināt potenciāli zaudētos dzīves gadus (no 121 tūkstoša potenciāli zaudētajiem dzīves gadiem 2009. gadā uz 96,8 tūkstošiem 2017. gadā).
Politikas virsmērķa sasniegšanai ir izvirzīti šādi apakšmērķi: novērst nevienlīdzību iedzīvotāju starpā veselības jomā; samazināt saslimstību un mirstību no neinfekcijas slimībām; uzlabot mātes un bērna veselību, samazināt zīdaiņu mirstību; veicināt veselīgu un drošu dzīves un darba vidi, samazināt traumatismu un mirstību no ārējiem nāves cēloņiem; samazināt iedzīvotāju saslimstību ar infekcijas slimībām, kā arī nodrošināt efektīvu veselības aprūpes sistēmas pārvaldi un resursu izmantošanu.
Pamatnostādnēs paredzēto pasākumu īstenošanai Veselības ministrijai nepieciešami papildus budžeta līdzekļi 2014. gadā – 46,6 tūkstoši latu, 2015. gadā – 28,9 tūkstoši latu, 2016. gadā – 28,9 tūkstoši latu un 2017. gadā – 28,9 tūkstoši latu.
