Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pārtraukusi publicēt uz Baltkrieviju un Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstu, liecina informācija statistikas pārvaldes mājaslapā.

"Lai neapdraudētu objektīvas oficiālās statistikas sagatavošanu, CSP pieņēmusi lēmumu turpmāk neveidot, neizsniegt un nepublicēt eksportējošo un importējošo uzņēmumu sarakstus uz jebkuru valsti," teikts CSP paziņojumā.

Vienlaikus CSP atzīmē, ka statistikas pārvalde turpmāk regulāri informēs sabiedrību par eksportētāju un importētāju skaitu ar konkrētām interesējošām valstīm, un šāda statistika nodrošinās pamatinformāciju darījumu ar Krieviju un Baltkrieviju uzraudzībai.

CSP paziņojumā skaidrots, ka statistikas pārvalde ir izvērtējusi ārējās tirdzniecības statistikas apkopošanas metodoloģijas aspektus, kā arī pēc eksportējošo uzņēmumu saraksta publicēšanas saņemtos uzņēmumu skaidrojumus, kas būtiski ietekmē importējošo un eksportējošo uzņēmumu sarakstu analīzi. Secināts, ka vairāki aspekti liedz izdarīt viennozīmīgus un objektīvus secinājumus par uzņēmumu importa un eksporta darījumiem bez darījuma detaļu izvērtēšanas.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Centrālā statistikas pārvalde jau uzsākusi darbu pie dažādu statistikas datu izmantojamības uzlabošanas, kā arī vēlas radīt aktuālo datu rīkus, kas ļautu veikt efektīvāku prognozēšanu un dotu pārskatāmus un svaigus datus lēmumu pieņēmējiem visdažādākajās jomās, intervijā Dienas Biznesam atklāj pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš.

Esat jaunais Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītājs. Kāds ir jūsu redzējums par CSP attīstību, un kā tas konkrēti saistās ar mūsu lasītāju vai biznesa kopienas vajadzībām?

Nāku no statistikas lietotāju vidus. Ekonomikas ministrijā esmu aizvadījis 22 gadus, un esmu strādājis ar CSP statistiku ļoti daudz. Pat ienākot šeit, es vēl aizvien jūtos nedaudz klienta ādā. Tas arī dod nelielu priekšrocību, domājot par nākotni, par to, ko vajag. Tas lielais mērķis ir izveidot CSP par vadošo datu iestādi. Lēmumpieņēmējiem ir ļoti svarīgi dati, ja ir jāveic starpvalstu salīdzinājumi, tomēr daudz svarīgāk ir sagādāt viņiem operatīvus, precīzus un pietiekamus datus lēmumu pieņemšanai. Te nav runa par ārkārtīgu precizitāti, jo, pieņemot lēmumus, tāpat ir nenoteiktība, un uzdevums ir to mazināt. Ekonomikas ministrijā, domājot par nākotnes IKP pieaugumu, nav bijis liela satraukuma, vai kļūdīsimies par vienu vai divām decimālzīmēm, piemēram, būs 5,2% vai 5,4% IKP pieaugums. Dievs dod, ka trāpām 5%! Lai strādātu ar šādu precizitāti bez “Dievs dod!”, ir svarīgi saņemt vajadzīgos datus ātri. Te vislielākā nozīme ir operativitātei, nevis precizitātei līdz kādai zīmei aiz komata. Ja šos precīzos datus saņemam trīs mēnešus par vēlu, kad visas prognozes veiktas un lēmumi pieņemti, tiem ir maz jēgas.

Latvijā un visā Eiropas Savienībā šogad notiks lauksaimniecības skaitīšana, kuru organizē Centrālā statistikas pārvalde (CSP), informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC).

Pirmā lauksaimniecības skaitīšana Latvijā notika pirms 100 gadiem - 1920. gadā reizē ar pirmo tautas skaitīšanu. Pirmās brīvvalsts laikā notika sešas lauksaimniecības skaitīšanas. Pēc neatkarības atjaunošanas lauksaimniecības skaitīšanas notika 2001. un 2010. gadā.

Lauksaimniecības skaitīšana notiek reizi 10 gados, un tās rezultāti nodrošinās informatīvo pamatu nākamās desmitgades lauksaimniecības attīstībai valstī, tādēļ lauksaimnieku piedalīšanās skaitīšanā ir īpaši svarīga. Informācija kalpos nozares analīzei un lēmumu pieņemšanai, kā arī lauksaimniecības politikas un lauku attīstības Latvijā, ES, kā arī Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) plānošanai un īstenošanai, un būs nozīmīgs pamatojums atbalsta noteikšanā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Uzņēmums nav tikai logo, sauklis un tā pārdotie pakalpojumi un produkti. Uzņēmums ir arī cilvēki un šo cilvēku radītais uzņēmuma tēls, kā arī paša vadītāja tēls jeb reputācija. Tā ir daļa no nemateriāla, bet ļoti vērtīga aktīva. Mūsdienu komplicētājos sabiedriskajos procesos reputācijas vērtības nozīme arvien pieaug, bet vienlaikus tā kļūst arī trauslāka un tāpēc jo īpaši sargājama.

Ir amati, uz kuriem drīkst pretendēt cilvēki ar nevainojamu reputāciju. Līdz ar to aizdomas par cilvēka iesaisti nelikumībās vai neētiskās darbības gandrīz automātiski nozīmē pazaudēt iespēju kandidēt uz augstiem amatiem vai pazaudēt jau esošu amatu. Piemēram, vadlīnijās kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu kandidātu atlasei un izvērtēšanai kapitālsabiedrībās, kurās valstij kā dalībniekam (akcionāram) ir tiesības izvirzīt valdes vai padomes locekļus, ir skaidra norāde, ka kapitālsabiedrības vadības reputācija veido arī daļu no kapitālsabiedrības kā uzņēmuma reputācijas un zīmola.

Latvijā šāds precedents ir bijis, kad par neatbilstību nevainojamas reputācijas prasībām amatu zaudēja toreizējais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ainārs Dimants, jo Valsts kontrole secināja, ka organizācija nav efektīvi rīkojusies ar finanšu līdzekļiem.

Septembra beigās valdībā pieņemtā vienošanās par jauna valsts tēla veidošanas stratēģiju, pozicionējot Latviju kā radošuma lielvalsti, ir lielisks signāls un potenciāls atspēriena punkts visai radošo industriju nozarei.

Arī iniciatīvai "radi!" tie ir ļoti labi jaunumi, jo jau desmit gadu esam uzsvēruši Latvijas radošuma milzīgo potenciālu un priecājamies, ka tas tiek novērtēts. Radošums ir viena no galvenajām nākotnes sabiedrības prasmēm, kas būs sevišķi aktuāla izaicinājumiem pilnās situācijās; pievienojot drosmi un pašpārliecinātību, tas var izrādīties ļoti veiksmīgs līdzeklis grūtību pārvarēšanai. Tiesa, neiztiekam arī bez zināma riska: pūles var izrādīties veltīgas, ja valstiskā mērogā netiksim galā ar tik elementāru problēmu kā statistikas datu trūkumu, kas kavē izprast radošo industriju jomas ietekmi uz ekonomiku.

Brīži, kas maina pasauli...

Desmit gados iniciatīva "radi!" ir pieredzējusi vērā ņemamas izmaiņas, gan attīstoties radošajām industrijām un pašai iniciatīvai, gan pieaugot dizaina domāšanas ietekmei nozarē, sabiedrības izpratnē, valsts pārvaldē un institucionālajā sadarbībā.

Noslēdzoties iniciatīvas "Konsultē vispirms" principa ieviešanā iesaistīto uzraugošo iestāžu 2019. gada darbības novērtējumam, par iniciatīvas līderi 2019. gadā atzīta Zāļu valsts aģentūra. Augstāko novērtējumu dažādās nominācijās ieguva arī Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Uzņēmumu reģistrs un Centrālā statistikas pārvalde.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro velk paralēles ar sportu: ""Konsultē vispirms" ir par labāku sadarbību. Gribētos redzēt, lai sadarbība valsts pārvaldes un uzņēmēju starpā nav kā "tautas bumba", kur mērķis ir izsist no spēles pēc iespējas vairāk spēlētāju, bet lai tā vairāk līdzinātos frisbijam, kur, neskatoties uz augsto spēles dinamiku, valda savstarpēja cieņa, godīgs spēles gars, un kur par strīdīgām situācijām spēlētāji vienojas paši, bez tiesneša palīdzības."

2019. gadā par iniciatīvas "Konsultē vispirms" līderi atzīta Zāļu valsts aģentūra (ZVA), kas saņēma arī apbalvojumu nominācijā "Uzņēmēju izvēle". ZVA līderību šā gada novērtējumā veicinājis tieši klientu vērtējums - darbinieki intervijās tika raksturoti kā kompetenti un pretimnākoši. Daudzās situācijās darbinieki proaktīvi palīdz meklēt risinājumu, tādēļ veidojas labs dialogs starp iestādi un klientiem.

Pašlaik ir ļoti grūti izteikt prognozes par pārtikas cenu turpmāko attīstību Latvijā, taču tuvākajā laikā pārtikas cenas Latvijā turpinās kristies, lai gan ilgākā termiņā nevajadzētu cerēt, ka tās atgriezīsies līmenī, kāds bija pirms kara Ukrainā izraisītās krīzes, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā "Pārtikas cenas - kur slēpjas problēmas un kas gaida nākotnē?" atzina eksperti.

"Cenām pašlaik ir jāiet uz leju, tā ir taisnība. Bet domāt, ka šis kritums visu laiku turpināsies un mēs atkal dzīvosim leiputrijā, kāda bija pirms šī lielā kāpiena… Tā tas nav un nebūs. Tas vienkārši vairs nav iespējams. Daudzas izmaksu komponentes ir pieaugušas un tās nesamazināsies. Uz efektivitātes rēķina var kaut ko panākt, bet arī tam ir robežas," uzsvēra Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Pārtikas ražotāji un tirgotāji atkārtoti aicina samazināt PVN likmi pārtikai 

Pārtikas ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju pārstāvji aģentūras LETA rīkotajā diskusijā...

Viņa gan norādīja, ka pašlaik izteikt prognozes ir visai sarežģīti, bet domāt, ka viss būs lēti, daudz un lielā izvēlē, nav pamata.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis diskusijā sacīja, ka pašlaik pārtikas cenu kritums lielā mērā ir panākts uz agresīvu akciju rēķina. Savukārt, ja skatās uz pieprasījumiem, kurus veikali par pamata jeb bāzes cenām saņem no piegādātājiem, tad daudz vairāk ir par cenu palielinājumu, nevis samazinājumu.

Vienlaikus Krūzītis prognozēja, ka pārtikas patēriņa cenu inflācija nākamajos mēnešos par trim vai četriem procentpunktiem turpinās samazināties. Viņš gan arī pauda, lai gan tendence ir vienota, var atšķirties skaitļi par to, cik liels patiesībā pašlaik ir pārtikas cenu kāpums mazumtirdzniecībā.

Viņš skaidroja, ka Centrālā statistikas pārvalde inflāciju aprēķina, sekojot izvēlētu pārtikas produktu grozam, bet pircēju paradumi pēdējā gada laikā ir būtiski mainījušies.

Viņš arī minēja, ka vienam konkrētam veikalu tīklam, kura nosaukumu gan Krūzītis neatklāja, ir lūgts aprēķināt pārtikas cenu izmaiņas visām tā sortimentā esošajām precēm. Lai gan Centrālās statistikas pārvaldes dati liecināja, ka maijā, salīdzinot ar šo pašu laiku pirms gada, pārtikas preces bija par 18% dārgākas, veikalu tīkla aprēķini uzrādīja cenu kāpumu par 10%.

"Tagad noteikti pārtikas inflācija jau ir zem 10%. Tas neapšauba kopējo tendenci, bet tas parāda, ka var būt atšķirības arī datos," piebilda Krūzītis.

Savukārt Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis uzsvēra, ka mēs dzīvojam globālā pasaulē. Tādēļ liela ietekme uz pārtikas cenām būs karam Ukrainā, laika apstākļiem un tam, kas notiek pasaules tirgos.

Viņš uzsvēra, ka prognozes vienmēr ir tikai prognozes. "Ja atceramies, kas notika Covid-19 laikā, kad vienkārši aizvēra robežas un nevarēja ievest neko, kas notiek karā Ukrainā, tad es domāju, ka ekonomikas analītiķiem drīz var nebūt darba, jo viņu prognozes var tikpat labi piepildīties un tikpat labi nepiepildīties," sacīja Gūtmanis.

Tāpat viņš pauda, ka lauksaimniecībā ir jādara viss iespējamais, lai mēs spētu sevi pabarot. "Mums ir jānodrošina vispusēja lauksaimniecības ražošana, lai mēs varam sevi apgādāt, jo tas ir nacionālās drošības jautājums. Mēs redzam, ka to ļoti pašlaik izjūt Ukraina, un tas ir tas, uz ko mums primāri būtu jākoncentrējas," uzsvēra Gūtmanis.

Arī SIA "Latvijas tirgotāju savienība" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis aicināja neaizmirst Ukrainas kara ietekmi, jo tieši tas sāka būtisko pārtikas cenu kāpumu.

"Es personīgi uzskatu, ka šī ir cena, kas mums ir jāmaksā par šo karu. Tā ir runa par mūsu drošību. Tādēļ arī pircējiem būtu jāsaprot, ka ne jau veikalnieks ir tas, kurš šīs cenas dzen uz augšu. Arī tā ir maksa par mūsu mieru un agresora apturēšanu Ukrainā, tādēļ ir jābūt iecietīgiem," norādīja Okmanis.

Jau vēstīts, ka Centrālās statistikas pārvades dati liecina, ka kopš maija tieši pārtikas cenām ir lielākā ietekme uz kopējo inflāciju Latvijā, apsteidzot līdzšinējo līderi - ar mājokli saistītās izmaksas. Ja jūnijā kopējā inflācija samazinājās zem 10%, tad pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas joprojām bija par 14,4% augstākas nekā pirms gada šajā laikā. Jūnijā gan pārtikas cenas, salīdzinot ar maiju kritās, tiesa nedaudz - par 0,1%. Turklāt virkne ekonomistu uzsver, ka vēl nevaram runāt par nopietnu pārtikas cenu samazināšanās tendenci, jo kritumu pamatā veicināja sezonālo dārzeņu cenas un akcijas veikalos.

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Salnas maija sākumā nav nekas neparasts, tomēr neviens precīzi nezina, kad tās gaidāmas un cik ilgi turpināsies. Straujās temperatūras svārstības pavasara laikā var salīdzināt ar norisēm ekonomikā, kuras dēvējam par cikliem. Ir kāds lielāks attīstības cikls (gadalaiku maiņa), kura ietvaros notiek pamanāmas svārstības (salnas).

Lielāka attīstības cikla beigu posms bija, piemēram, 2008. gads, kam pamazām sekoja ekonomikas “pavasaris”, un tagad, visticamāk, esam šī lielākā attīstības cikla beigu posmā. Ir prātīgi tam sagatavoties laikus – veselīgs banku kapitāls ir viens no stabilizējošiem mehānismiem, kas ļauj finanšu nozarei ne tikai pasargāt sevi, bet stabilizēt ekonomiku tad, kad atrodamies krīzes vai recesijas posmos.

Vēsturiskā pieredze un ekonomikas cikla ietekme

Bankas ir organiska ekonomisko norišu daļa, tās savu darbību plāno ekonomikas ciklu ietvaros un ņem vērā vēsturisko pieredzi konkrētajā valstī. Augšupejas laikos bankas nodrošina labāku kapitāla atdevi zinot, ka vēlāk sekos ekonomikas “ziemas” periods. Apzinoties arī to, ka ik pa laikam var gadīties kādi negaidīti pavērsieni. Lai pārziemotu, ir pienācīgi jāsagatavojas, tāpēc spekulēt par to, ka bankas “pelna pārāk daudz” ir visai tuvredzīgs skats divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir vērtējums neredzot to, kādā attīstības cikla posmā šobrīd ir ekonomika un, otrkārt, tas nozīmē, ka bankas ar mazu peļņu vai zaudējumiem un plānu kapitāla kārtiņu kļūtu par vājiem, ātri nosalstošiem “stādiem” negaidītu salnu laikā.

Divi būtiskākie faktori, kas ietekmē jauno mājokļu pieejamību, ir to cena un finansējuma izmaksas. Ja uz pirmo objektīvu iemeslu dēļ, visticamāk, nebūtu vērts gaidīt, tad saskaņā ar daudzu analītiķu prognozēto banku aizdevumu procentu likmju mainīgās daļas kritums šogad ir pat ļoti reāls.

Turklāt pirmās pozitīvās vēsmas kreditēšanas jomā jau novērojam – Eiropas Centrālā banka (ECB) nu jau divas reizes pēc kārtas procentu likmes atstājusi negrozītas, radot pamatotas cerības, ka jau drīzumā hipotekāro kredītu procentu likmju mainīgā daļa jeb Euribor varētu samazināties. Vienlaikus cerību mākoņi var izrādīties arī ar ne tik gaišu maliņu.

Kad daudz nemaz nav tik daudz

Kā rāda nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” dati, pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā pašlaik iegādei pieejami aptuveni 1000 vidējās un ekonomiskās klases dzīvokļu, kuros iespējams ievākties uzreiz, savukārt vēl aptuveni 1500 pieejamo segmentu dzīvokļu ir būvniecības vai plānošanas stadijā. No vienas puses, ja skatāmies uz ekspluatācijā nodoto mājokļu skaitu, tas ir diezgan daudz. Patiesībā tirgū vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piegādājums, līdz ar to pircējiem šī situācija ir izdevīga, jo beidzot iespējams fiziski apskatīt, izstaigāt un iegādāties tieši tādu mājokli, kādu gribas.

Apkopojot uzņēmumu iesniegtos pieteikumus, iniciatīvai «Ierēdnis ēno uzņēmēju» kopumā pieteikušies 37 uzņēmumi, kopumā ēnošanai piedāvājot 83 amata vietas savos uzņēmumos.

Starp iestādēm, kuru pārstāvjus uzņēmumi aicina pie sevis, ir Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Nacionālais veselības dienests, Veselības inspekcija, Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Uzņēmumu reģistrs, Tiesu administrācija, Centrālā statistikas pārvalde, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un citi.

«Iniciatīva «Ierēdnis ēno uzņēmēju» Latvijā tiek organizēta pirmo reizi. Es atzinīgi vērtēju uzņēmēju atsaucību, drosmi un uzdrīkstēšanos – 37 uzņēmumu interese un gatavība parādīt sava darba ikdienu ierēdņiem ir teicams rezultāts! Noteikti arī pats došos uz kādu no uzņēmumiem, kuri būs aicinājuši mani vai vēlas sniegt ieteikumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Tikai kopā mēs varam izveidot tādu biznesa vidi Latvijā, kas sekmētu arvien jaunu uzņēmumu veidošanos un esošo paplašināšanos,» uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Centrālā statistikas pārvalde jau uzsākusi darbu pie dažādu statistikas datu izmantojamības uzlabošanas, kā arī vēlas radīt aktuālo datu rīkus, kas ļautu veikt efektīvāku prognozēšanu un dotu pārskatāmus un svaigus datus lēmumu pieņēmējiem visdažādākajās jomās, intervijā Dienas Biznesam atklāj pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.jūnija numurā lasi:

Statistika

Tūrisma sezona sākas ar cerību

Tēma

Sijā Eksportē auzas, tautumeita!

Pavisam vienkārši

Divas piektdaļas klaipa apēd valsts

Aviācija

Vācijas investori vēlas lidostu Tukumā padarīt zaļu

Finanses

Top kārums biržas investoriem – Wandoo Finance

Ražošana

Sendvičpaneļu ražotne konkurētspējas stiprināšanai

Inovācijas

Latvijā top alternatīvo degvielu risinājumi dīzeļdzinējiem

Portrets

Oskars Hartmanis, BTA valdes priekšsēdētājs

Brīvdienu ceļvedis

Ieva Alaine, Th. Geyer Ingredients Baltija vadītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.

Tādas nozares kā zivju un gaļas apstrāde, kokrūpniecība vai pārtikas ražošanas uzņēmumi, kas nodarbina lielu skaitu cilvēku maiņās, mēdz pat attiekties no papildu pasūtījumiem, jo nevar nodrošināt to pienācīgu izpildi. Vienlaikus liels skaits atbilstošas kvalifikācijas darbinieku vienkārši atrodas ģeogrāfiski tālu un abu pušu “satikšanās” mēdz būt sarežģīta. Trīs ceturtdaļas Latvijas lielo uzņēmumu, kas nodarbina 250 un vairāk cilvēkus, atrodas Rīgas reģionā, kur bezdarba līmenis ir vairāk nekā uz pusi zemāks nekā citos Latvijas reģionos. Piemēram, Latgalē 2023. gadā tas bija 9,8% un līdzīgi rādītāji vērojami arī citos reģionos ¹.

Protams, arī citviet pasaulē lielie uzņēmumi atrodas ostu un galvaspilsētu tuvumā. Tomēr Eiropas attīstīto ekonomiku prakse ir šī reģionālā darbaspēka mobilitātes veicināšana. Šajā ziņā būtisku lomu spēlē personāla nomas aģentūras. Piemēram, Vācijā pērn pēc oficiālajiem datiem 800 000 iedzīvotāju, kas ir apmēram 1% no valsts kopējā iedzīvotāju skaita, darbu ieguvuši tieši ar aģentūru starpniecību. Arī Nīderlandē 850 000 jeb apmēram 4,9% no kopējā iedzīvotāju skaita nodarbināti tieši šādā formātā. Ja salīdzinām Nīderlandes un Latvijas iedzīvotāju skaitu, tad, attīstot nodarbinātību pēc līdzīga scenārija, Latvijā varētu atrast darbu 88 tūkstošiem cilvēku. Un tas savukārt nozīmētu piepildītas maiņas un augstākas ražošanas jaudas vietējiem uzņēmumiem, līdz ar to lielāku pienesumu ekonomikai un konkurētspējas pieaugumu ne vien Baltijas, bet Eiropas mērogā.

Šis gads rūpniecības nozarē Latvijā sācies salīdzinoši veiksmīgi, janvārī kopējiem rūpniecības izlaides apjomiem palielinoties par 2,8% salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri, informē Centrālā statistikas pārvalde.

Ražošanas apjomu kāpums janvārī tika reģistrēts visās rūpniecības nozarēs, apstrādes rūpniecības izlaidei gada griezumā palielinoties par 2,2%, elektroenerģijas un gāzes apgādes izaugsmei sasniedzot 7,5%, kamēr ieguves rūpniecības apjomi bija par 4,0% augstāki nekā pirms gada.

Apstrādes rūpniecība uzrāda apjomu pieaugumu ceturto mēnesi pēc kārtas. Kopš pērnā gada vidus apstrādes rūpniecības panākumus pamatā nosaka izaugsme kokrūpniecībā, ko veicināja eksporta apjomu kāpums uz Lielbritāniju, Igauniju un ASV. Ja Lielbritānija un Igaunija ir starp lielākajiem Latvijas kokrūpniecības produkcijas noieta tirgiem, tad eksports uz ASV pērn veidoja tikai 2,1% no kopējā koka un koka izstrādājumu eksporta vērtības. Taču Latvijas kokrūpnieki norāda, ka ASV tirgus šobrīd ir ļoti perspektīvs, ko nosaka augstās kokmateriālu cenas šajā valstī. Līdz ar to 2020. gadā koka un tā izstrādājumu eksporta vērtības pieaugums uz ASV sasniedza 86% jeb eksports bija par 21,5 miljoniem eiro augstāks nekā 2019. gadā. Šā gada janvārī kokrūpniecības produkcijas ražošanā turpinājās izaugsme, izlaides pieaugumam sasniedzot 6,3%.

Par jaunā izdevuma Miljonārs tapšanu un informācijas atklātības nozīmīgumu Guntars Gūte sarunājas ar izdevuma līdzautoru, publicistu Lato Lapsu.

Jau pavisam drīz pie lasītājiem nonāks jaunais izdevums Miljonārs – žurnāls, kurā kopā ar līdzautori Kristīni Bormani esat apkopojuši informāciju par – kā paši sakāt – Latvijas bagātāko cilvēku, pelnītāju un zaudētāju, dividenžu saņēmēju un patieso labuma guvēju TOP 500. Kurš izdevums pēc kārtas tas jau ir?

Šis ir jau 26. gads, kad tiek publicēts šis saraksts.

Sanāk, ka visi šie izdevumi kopā ir sava veida atjaunotās Latvijas miljonāru vēstures apskats.

Es patiesībā bez liekas kautrības gribētu teikt, ka miljonāru saraksts komplektā ar pārējiem datu apkopojumiem – 100 lielākajiem pelnītājiem, 100 lielākajiem zaudētājiem, 100 lielākajiem dividenžu izņēmējiem un pēdējos gados arī patiesā labuma guvēju sarakstu ir ilgākais un nopietnākais Latvijas ekonomikas veiksmes barometrs, kāds vispār ir bijis.

SEB bankas pētījums rāda, ka aptuveni 27% sieviešu Latvijā uzkrājumu nav*. Turklāt, sievietes, kuras veic uzkrājumus, biežāk domā par citiem, piemēram, krāj saviem bērniem, nevis savai finansiālajai neatkarībai. Sievietes bieži vien arī ieguldījumu riska izvēlē ir piesardzīgākas, taču neatbilstoša riska izvēle var novest pie tā, ka atdeve no ieguldījumiem ilgtermiņā būs mazāka.

Lai kļūtu finansiāli neatkarīgām, sievietēm ir jāpieņem lēmumi par uzkrājumu veidošanu, brīvo līdzekļu ieguldīšanu un dažkārt arī jāuzņemas atbilstošs risks.

Ir vairākas nozīmīgas barjeras, kas sievietēm ir jāpārvar ceļā uz savu finansiālo neatkarību. Tas ir zemāks atalgojums – sieviešu vidējā stundas alga ir zemāka visos izglītības līmeņos, visās nozarēs un amatu grupās. Vidējais atalgojums stundā sievietēm 2022. gadā bija par 17,1% mazāks nekā vidējais atalgojums vīriešiem (ES vidēji šis rādītājs bija 12,7%)**.

No iepriekš minētā izriet mazāks uzkrājums pensijas kapitālā, kā arī mazāk līdzekļu citu uzkrājumu un ieguldījumu veikšanai. Sievietēm daudz biežāk ir jāpārvar sabiedrības stereotipi, lai izlauztos līdz vadošiem amatiem, proti, izglītībā un karjerā ir jāiegulda vairāk laika un naudas. Šo faktoru saasina došanās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Visbeidzot, sievietēm allaž ir jāpatur prātā “plāns B” gadījumā, ja viņas paliek par savu bērnu galvenajām uzturētājām. Tomēr neskatoties uz visām šīm barjerām, nav cita ceļa finansiālas neatkarības gūšanai, kā sākt ar pakāpenisku uzkrājuma veidošanu.

Šodien notiekošajā iniciatīvas «Ierēdnis ēno uzņēmēju» dienā 35 uzņēmumu ikdienas darbu iepazīst 99 ierēdņi no 30 valsts pārvaldes iestādēm.

Iniciatīva «Ierēdnis ēno uzņēmēju» Latvijā tiek organizēta pirmo reizi. Iniciatīvas mērķis ir tiesību aktu izstrādātājam, kā arī īstenotājam novērtēt sevis / savas iestādes radītā regulējuma darbību tieši pie lietotāja. Iniciatīvas ietvaros ar ierēdni saprotams jebkurš valsts pārvaldes darbinieks (ne tikai amatpersona). Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: «Aktīvi iesaistoties ēnu dienā, darba devēji ir apliecinājuši, ka ir gatavi sadarboties, lai veicinātu vienotu izpratni par uzņēmējdarbības ikdienu. Tas nodrošinātu ne tikai produktīvāku komunikāciju, bet arī veidotu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību. Novēlam jauniedibināto tradīciju turpināt arī turpmākos gadus.»

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pirmo reizi publicējusi datus par blīvi apdzīvotām teritorijām Latvijā, kas ir alternatīvs rādītājs esošajām administratīvajām teritorijām un teritoriālajām vienībām – pilsētām un ciemiem. Blīvi apdzīvota teritorija ir no administratīvā un teritoriālā iedalījuma neatkarīga, nošķirta teritorija – apmešanās vai darba vieta, kurā viens otram kaimiņos vai netālu dzīvo vai strādā vismaz 50 pastāvīgie iedzīvotāji.

Ciemu robežas nosaka pašvaldība, taču nepastāv vienoti kritēriji to noteikšanai, tādēļ ciemi nav savstarpēji salīdzināmi. Piemēram, visa Audriņu un Naujenes pagastu teritorija ir sadalīta ciemos. No 1 438 ciemiem ar oficiāli noteiktām robežām 2019. gada sākumā deviņos ciemos vispār nav pastāvīgo iedzīvotāju, 410 to ir mazāk par 50, norāda CSP Izplatīšanas risinājumu daļas vadītājs Dāvis Kļaviņš.

2019. gadā Latvijā ir 1 319 blīvi apdzīvotas teritorijas, 131 no tām pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā 50, taču tajās strādā vismaz 50 nodarbināto. Šādu teritoriju skaits kopš 2000. gada ir samazinājies visos statistiskajos reģionos: visvairāk – Latgalē un Vidzemē (par 25 %), vismazāk – Pierīgā (par 2 %). Latgalē un Vidzemē teritoriju skaita samazināšanās ir saistīta ar depopulāciju, savukārt Pierīgā pretēji – ar apdzīvotības pieaugumu, vairākām teritorijām laika gaitā saplūstot.

Mēs visi - nodokļu maksātāji - maksājam milzīgas dotācijas valsts augstskolām, lai studenti kvalifikāciju iegūtu specialitātēs, kurās nav darba.

Iepriekšējās publikācijās (piemēram, “Latvijas augstākās izglītības sistēma nav motivēta sekot uzņēmumu vajadzībām”, Dienas Bizness 2023. gada 10. janvārī) es norādīju, ka prognozes par darba tirgū nepieciešamajām specialitātēm atšķiras no Latvijas augstskolu absolventu skaita un absolventu skaita iespējamajām izmaiņām tuvākajā nākotnē.

Latvijas iedzīvotāju skaita sarukums notiks lielās mirstības un zemās dzimstības dēļ. Pat tad, ja starpvalstu migrācijas saldo būs nulle vai pat nedaudz pozitīvs (“Latvijas ekonomikai jauns drauds - sezonālā starptautiskā migrācija”, Dienas Bizness 2022. gada 22. novembris), Latvijas darbaspējīgo iedzīvotāju skaits samazināsies.

Latvija lielākos emigrācijas viļņus piedzīvoja pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, pēc ekonomikas recesijas no 2008. līdz 2011. gadam. Ik gadu valsti pametušo skaits ir mazpilsētas vērtībā, un iespējams, ka mūs sagaida trešais emigrācijas vilnis, kas atšķirsies no citiem ar cēloni.

Pats fakts, ka valsti, kurā nenotiek dabas kataklizmas, katastrofas un kurā nav kara šausmu, pamet vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku ik gadu, ir jautājuma «kāpēc?» vērts! Nav šaubu, ka zaudēti simtiem tūkstošu cilvēku, kuri būtu gan patērētāji, gan preču un pakalpojumu pircēji, gan arī labumu radītāji – darbarokas. Reemigrācija notiek, cilvēki arī atgriežas, tomēr daudz mazāk nekā aizbrauc, tādēļ ik gadu dienaskārtībā būtu jābūt tūkstošiem «kāpēc?». Ir jāapzinās un jāpieņem jautājums, mēģinot meklēt atbildi. Virzība no vispārējā uz konkrēto ir riskanta, jo ik reizi satur konfliktu un aizvainojumu, kas jānošķir, lai redzētu tikai sistēmiskus riskus un aplamības, kas attiecināmas uz visiem.

Mazo lauku skolu masveida slēgšana būs līdzvērtīga Latvijas lauku un tautas iznīcināšanai.

Latvijas Centrālā statistikas pārvalde bezkaislīgi apkopo datus un tos publisko, kamēr šie dati nav pakļauti slepenībai. Savukārt Latvijas Saeimas likumdošanas tendences virzās uz to, lai jebkuru informāciju, “kura saistīta ar iestādes funkciju izpildi”, valsts iestāde var padarīt par slepenu.

Pagaidām, kamēr CSP publiskotā informācija neapdraud Izglītības un zinātnes ministrijas “funkciju izpildi”, ikviens var brīvi lejuplādēt skolu skaitu un skolēnu skaitu skolās kopš neatkarības atjaunošanas. Atbilstoši CSP datiem 2021. gadā Latvijā bija 668 skolas, kurās mācījās 217 tūkstoši skolēnu. Atliek veikt elementāru matemātisku darbību - sadalīt skolēnu skaitu ar skolu skaitu. Tad sanāk, ka 2021. gadā vidēji vienā Latvijas skolā mācījās 325,3 skolēni.

Pasaules demogrāfiskās tendences norāda uz būtisku izmaiņu sabiedrības struktūrā – cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, dzīvo ilgāk un ir aktīvāk iesaistīti sabiedrībā nekā iepriekšējās paaudzēs.

Šīs izmaiņas rada ilgmūžības ekonomikas jeb "longevity economy" izaugsmi, jo vecāka gadagājuma cilvēki kļūst par būtisku sabiedrības daļu ne tikai kā patērētāji, bet arī kā aktīvi darba tirgus dalībnieki, uzņēmēji un brīvprātīgie. Vai finanšu nozare pietiekami pielāgojas senioru vajadzībām un nodrošina piekļuvi finanšu pakalpojumiem?

Pasaules Veselības organizācijas jaunākie dati apliecina, ka katra pasaules valsts piedzīvo gan gados vecāku cilvēku skaita, gan īpatsvara pieaugumu. Paredzams, ka līdz 2050. gadam cilvēku skaits, kas ir 60 gadus veci un vecāki, gandrīz dubultosies, sasniedzot teju 2,1 miljardu visā pasaulē. Tāpat arī Centrālā statistikas pārvalde ziņo, ka Latvijas iedzīvotāji dzīvo vidēji par 5 gadiem ilgāk nekā 1991. gadā. Tādējādi, ņemot vērā pieaugošo gados vecāku cilvēku skaitu, finanšu jautājumi kļūst arvien būtiskāki.