Pēc ekonomista domām, soli pa solim, ar nelielu atkāpi ražas mēnešos, turpinās pieaugt pārtikas cenas. Rezultātā šā gada vidējā inflācija šogad varētu būt 0,5%. Tikmēr Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne norāda uz to, ka pasaules pārtikas cenu dinamika pēdējā laikā ir bijusi salīdzinoši stabila, tādējādi tuvāko mēnešu laikā nav gaidāmas krasas pārtikas cenu izmaiņas.
Pēc Swedbank ekspertes domām, lielāku neskaidrību rada pasaules naftas cenas. Pēdējo mēnešu laikā tās bija uzvedušās samērā stabili, tomēr kopš jūlija sākuma naftas cena ir strauji pieaugusi (Brent naftas cena pieauga no USD 102 dolāriem par barelu jūnija beigās līdz 107, arī eiro kurss, kuram veikta lata piesaiste, attiecībā pret ASV dolāru ir pavājinājies) dēļ bažām par iespējamo naftas piedāvājuma kritumu, kas saistīts ar situācijas saspīlējumu Tuvajos Austrumos. Tomēr tās, visticamāk, ir īstermiņa svārstības, un nav fundamentāla pamata naftas cenām krasi kāpt, pie ļauj K. Skrūzkalne
Raksti par tēmu
Ekonomisti: Inflācija Latvijā būs atkarīga no situācijas Hormuza šaurumā
LETA
Gada inflācija aprīlī Latvijā samazinājusies līdz 2,9%
Dienas Bizness
Somijas ekonomists: inflācija Latvijā pieaugs līdz 4%; finanšu tirgos šogad paredz divus ECB procentu likmju paaugstinājumus
Ekonomisti: Inflācija Latvijā būs atkarīga no situācijas Hormuza šaurumā
LETA
Gada inflācija aprīlī Latvijā samazinājusies līdz 2,9%
Dienas Bizness
Somijas ekonomists: inflācija Latvijā pieaugs līdz 4%; finanšu tirgos šogad paredz divus ECB procentu likmju paaugstinājumus
D. Gašpuitis uzskata, ka nākamgad gaidāmas straujākas cenu pārmaiņas un inflācija pietuvosies 3% robežai. To virzīs kāpjošs spiediens paaugstināt darba samaksu un gaidāmais elektroenerģijas tarifu kāpums mājsaimniecībām.
Eksperts atgādina arī par eiro ieviešanu, taču atvērts jautājums ir par ārējo faktoru ietekmi, jeb tas kā īstenosies globālās ekonomikas izaugsmes paātrināšanās, tai skaitā eirozonas atgūšanās un kā reaģēs pasaules izejvielu tirgi uz gaidāmo monetāro stimulu ierobežošanas.
Ņemot vērā šo lielo nenoteiktību, respektīvi tas, cik patiesībā kas maksā, apstākļos, kad centrālās bankas nolems par sadrukātās naudas apjomu izņemšanu, pastāv liels krasu cenu svārstību risks, vērtē D. Gašpuitis.