Pa topošo gājēju tiltiņu jau var šķērsot Mūsu (Bauska-Bērzkalni). To gan pašlaik drīkst darīt tikai celtnieki un par darbiem atbildīgās amatpersonas, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.
Pašlaik lielākais darbu apjoms objektā paveikts. Izdarīti gandrīz visi plānotie montāžas un betonēšanas darbi. Vēl jāpabeidz izbūvēt sarežģītā gājēju noeja upes labajā krastā, arī kreisajā krastā jāsavieno nogāze ar tiltu. Tad vēl daži darbi būs jāveic uz tilta klātnes, jāuzstāda apgaismojums. Kad pamatdarbus pabeigs, tiltam veiks slodzes pārbaudi. Tai paredzēts izmantot 56 tonnu smagu slogu.
Darbiem atvēlēts nepilns pusmiljons eiro. Jaunais gājēju tilts būs trīs metrus plats.
Būves, kuras uzbūvētas vienkāršotā kārtībā, piemēram, pirtis, dažādus šķūnīšus un tamlīdzīgas būves varētu reģistrēt Zemesgrāmatā bez papildus būvvaldes lēmuma.
Šādu likumprojektu Saeimā iesniedza Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis un Saeimas Juridiskā komisija to konceptuāli atbalstījusi virzīšanai uz pirmo lasījumu Saeimā.
Ar plānoto finansējumu turpmākajos gados nebūs iespējams panākt uzlabojumus valsts autoceļu tīklā, piektdien ceļu nozares konferencē sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.
Līdz ar to galvenais nākamo gadu mērķis būs saglabāt pēdējos gados sasniegto līmeni, veicot seguma atjaunošanas darbus, un saglabājot iespēju līdz lielākajiem reģionālajiem centriem aizbraukt pa ceļiem ar pietiekami labu segumu.
Nolemts samazināt topošā Liepājas cietuma divu ēku - atklātā cietuma ēkas un administrācijas ēkas - un teritorijas ap ēkām būvapjomu, precizējot un optimizējot tehniskos risinājumus ārējiem inženiertīkliem, informēja Tieslietu ministrijā (TM).
Pēc ministrijas paustā, izmaiņas būvprojektā paredz "samazināt cietuma kompleksa būvdarbu un nākotnes apsaimniekošanas izmaksas, saglabājot ēkas drošības prasības". Pašlaik jaunā Liepājas cietuma būvniecība notiekot pēc plānotā grafika.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, liecina Kultūras ministrijas (KM) rīkojums.
Kā argumentē lēmuma pieņēmēji, LNB ēka ir viens no izcilākajiem arhitekta Gunāra Birkerta darbiem: "Tas ir starptautiski atzīts arhitektūras meistardarbs, kas vēsta par Latvijas kultūru pasaulē."
Pilsētas arhitekta kolēģija, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un Rīgas pilsētas Būvvaldes padome atbalstījušas pārbūves risinājumu ēkai Kalnciema ielā 2b, un ēkas pārbūvei ir piešķirta būvatļauja.
Kvartāla apbūves ieceres realizē arhitektu birojs "NRJA" un tā vadītājs Uldis Lukševics. Savukārt kvartāla attīstītājs ir Igaunijas uzņēmums "Novira Capital".
Raksts saglabāts lasītavā
Raksts pievienots tavai lasītavai. To vari atrast sadaļā “Lasītava”.
