Man piezvanīja paziņa no Lielbritānijas un teica, ka Kirgizstānas galvaspilsētā Biškekā mums ir pieejama mašīna. To tur atstājis kāds cits ceļotājs, kurš no Londonas bija aizbraucis ar auto līdz Biškekai un pēc ceļojuma to novietojis ielas malā, un tuvējā viesnīcā atstājis atslēgas. Tas nozīmēja, ka jebkurš no paziņu loka varēja šo mašīnu izmantot. Nodomāju, ka šis ir labs iegansts, lai apceļotu Centrālāziju pašu spēkiem, jo izīrēt mašīnu šajā reģionā nav tik vienkārši. Tā sākās trīs nedēļu ceļojums, kurā devos kopā ar vēl vienu latvieti un diviem britiem.
Kad turp labāk braukt?
Šīs valstis ir atšķirīgas, bet tās vieno kontinentālais klimats – vasarā ir ļoti karsts, bet ziemā valda pamatīgs aukstums. Labākais laiks ceļošanai ir pavasarī vai rudenī, kad ir mēreni silts, ap 20 grādiem.
Jārēķinās, ka kalnos gaisa temperatūra atšķiras. Pamira kalni atrodas Tadžikistānas teritorijā, ziemeļu nogāzes iestiepjas Kirgizstānā, bet dienvidu un austrumu virzienā tie sasniedz Afganistānu un Ķīnu.
Raksti par tēmu
Ko tur redzēt?
Ceļojumam bijām izdomājuši galvenos pieturas punktus, bet brauciena maršruts izvērtās citādi, nekā mēs to bijām sākumā plānojuši. Vispirms mēs aizlidojām uz Kirgizstānas galvaspilsētu Biškeku, sameklējām mašīnu un viesnīciņu, kurā atstātas auto atslēgas, kā arī nokārtojām vīzas, lai varētu iekļūt kaimiņvalstīs. Biškekā mūsu pirmais apskates objekts bija Isikula ezers, kas ir milzīgs augstkalnu ezers ar vāji sāļu ūdeni. Naktsmājām atradām jurtu un ezera krastā pavadījām vienu dienu. Jurtas vairāk varēja redzēt lauku rajonos, vietējie tajās dzīvo. Jurtas ir izturīgas, siltinātas, pārvietojamas.
Pēc tam devāmies tālāk uz dienvidiem cauri Kirgizstānai uz Tadžikistānu; galvenais mērķis bija Ak-Baital kalnu pāreja, kas ir vairāk nekā četru ar pusi tūkstošu metru augstumā, kur ved ceļš. Šādā augstumā ir Eiropas nopietnāko kalnu virsotnes. Diemžēl šo mērķi nesasniedzām, jo ceļš bija slēgts. Kā mums zināja stāstīt vietējie, tobrīd armija sākusi tvarstīt narkotiku tirgotājus, līdz ar to uz ceļa, kas iet gar pašu Afganistānas robežu, nevienu civilpersonu, kur nu vēl tūristus, nelaida. Izvēlējāmies citu ceļu, kas veda uz Tadžikistānas galvaspilsētu Dušanbe, kur padzīvojām divas dienas. Ļoti interesanta vieta, jo galvenā iela, kur atrodas prezidenta pils, spīd un laistās, viss ir skaisti, apkārt jaunas celtnes, bet vienu kvartālu nostāk sākas graustu rajoni. Bēdīgs skats.
Visu rakstu Pamira kalnu grēda nepadodas lasiet 8. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.
