Metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs akcionāri šodien nolēma pagājušā gada 2,47 miljonu latu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Uzņēmuma akcionārs Kirovs Lipmans bija ierosinājis akcionāru sapulcei Liepājas metalurga saimnieciskās darbības pārskata gada peļņu novirzīt izmaksai akcionāriem, taču akcionāru sapulce nolēma atbalstīt valdes priekšlikumu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai.

Tāpat akcionāru sapulce šodien nolēma apstiprināt uzņēmuma 2012.gada budžetu, kurā ieņēmumi ir paredzēti 342,9 miljonu latu apmērā, izdevumi - 332,7 miljonu latu apmērā un peļņa - 10,2 miljoni latu.

Lipmans akcionāru sapulcei bija ierosinājis neapstiprināt 2012.gada budžeta projektu, atliekot tā apstiprināšanu, līdz tiks publicēts finanšu pārskats par 2012.gada trīs mēnešiem.

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā (AT).

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Rīgas apgabaltiesas trešdien paziņotais spriedums, ar kuru apmierināta šīs pašas tiesas iepriekš noraidītā SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasība saistībā ar valsts nesaimnieciski pārdotajām AS "Grindeks" akcijām, ir nepamatots, absurds un netaisnīgs un noteikti tiks pārsūdzēts, aģentūrai LETA pavēstīja "Grindeks" akcionārs Kirovs Lipmans.

Viņš paziņoja, ka 2019.gadā tieši Rīgas apgabaltiesa identisku prasību noraidīja. "Tas, ka viena un tā pati tiesa vienā un tajā pašā lietā ar vieniem un tiem pašiem pierādījumiem ar divu gadu starpību pieņem divus diametrāli pretējus spriedumus, jau pats par sevi rada pamatotas un smagas aizdomas par iespējamu tiesas un tiesnešu sastāva ietekmēšanu un varbūt pat koruptīvu motivēšanu," pauda Lipmans.

Apelācijas tiesa no Lipmaniem par labu valstij piedzen 1,9 miljonus eiro 

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor",...

Uzņēmējs norādīja, ka tiesa, kas bija paziņojusi, ka trešdien rakstveida procesā izskatīs šo lietu, ir burtiski pāris stundu laikā spējusi sagatavot spriedumu uz 20 lappusēm. Pēc Lipmana minētā, šis fakts pastiprina aizdomas, ka iznākums bija saskaņots un zināms jau iepriekš.

"Šāda "ekspressprieduma taisīšana" liecina par politisku vai cita veida pasūtījumu, kuru tiesa, iespējams, ir īstenojusi. Šādi vismaz dīvaini spriedumi, kas faktiski vēršas pret labticīgiem uzņēmējiem un ar kuriem tiek piesegta valsts institūciju un amatpersonu krimināla nolaidība, neizdarība vai ļaunprātīga rīcība, grauj Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Nav brīnums, ka tā rezultātā ārvalstu uzņēmēji ļoti bieži nolemj neuzsākt biznesu Latvijā, bet mūsu valsts uzņēmēji reģistrē savus uzņēmumus ārzemēs un arī nodokļus maksā citu valstu budžetos," klāstīja Lipmans.

Pēc viņa minētā, tikai Latvijā ir iespējams tāds absurds, kad vispirms valsts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) personā oficiālā vēstulē paziņo, ka Filipu Lipmanu [Kirova Lipmana dēlu] neuzskata par Kirova Lipmana ģimenes locekli, bet pēc tam mēģina sodīt par to, ka viņš rīkojies tā, kā to oficiālā vēstulē atļāva FKTK.

"Tikai Latvijā tiek mēģināts sodīt uzņēmējus, kas paļāvās uz oficiālā valsts institūcijas vēstulē rakstīto, nevis tiek sauktas pie atbildības amatpersonas, kas neticami lēti pārdeva valstij piederošās "Grindeks" akcijas, radot aizdomas par iespaidīgas "dāvanas" pasniegšanu "savējiem"," uzsvēra Lipmans.

Tāpat viņš pauda viedokli, ka Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība uz notiekošo vienkārši noskatās vai pat "bezkompromisu tiesiskuma" apstākļos atbalsta šādu negodīgu praksi un nerūpējas par uzņēmējdarbības un nodokļus maksājošo uzņēmumu attīstību, tā vietā graujot tautsaimniecību un aizņemoties aizvien jaunus miljonus, kas kādreiz būs jāatdod Latvijas iedzīvotājiem.

"Šādos apstākļos sprieduma pārsūdzēšana ir vienīgais iespējamais risinājums. Cerams, Augstākā tiesa (Senāts) nebūs tik viegli ietekmējama," piebilda Lipmans.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa trešdien apmierināja "Possessor" prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā.

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja "Possessor" jeb tobrīd Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Rīgas apgabaltiesa 2019.gada 3.aprīlī noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret zāļu ražotāja "Grindeks" akcionāriem Lipmaniem par zaudējumu piedziņu 1 903 294 eiro apmērā. Privatizācijas aģentūra par šo tiesas lēmumu iesniedza kasācijas sūdzību.

Tāpat ziņots, ka FKTK veica "Grindeks" akcionāru līdzdalības apmēra pārbaudi, konstatējot, ka kopš 2010.gada 27.oktobra Kirovs Lipmans rīkojas saskaņoti ar Filipu Lipmanu un kopā ir ieguvuši līdzdalību "Grindeks" 50,02% apmērā. Pretēji Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajam Kirovs Lipmans un Filips Lipmans nav izteikuši "Grindeks" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ar 2016.gada 5.septembra spriedumu noraidīja Kirova Lipmana un Filipa Lipmana kasācijas sūdzības, atstājot Administratīvās apgabaltiesas spriedumu negrozītu. Līdz ar to ir stājies likumīgā spēkā lēmums, saskaņā ar kuru FKTK atzina, ka kopš 2010.gada 27.oktobra Kirovs Lipmans un Filips Lipmans rīkojas saskaņoti un nav izteikuši akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 66.panta pirmās daļas noteikumiem, par ko Kirovam Lipmanam un Filipam Lipmanam tika piemērotas soda naudas.

Atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 21.februāra sēdē pieņemtajam lēmumam Privatizācijas aģentūra ir pilnvarota Latvijas valsts vārdā celt prasību tiesā pret Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu par zaudējumu atlīdzināšanu valsts pensiju budžetam saistībā ar to, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajā kārtībā neizteica "Grindeks" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

A/s Liepājas metalurgs akcionārs Kirovs Lipmans pilnībā noraida Prudentia Advisers un uzņēmuma kreditoru izteikto piedāvājumu pārdot faktiski visas viņam piederošās akcijas par simbolisku cenu – 1 latu.

Tā teikts K.Lipmana nosūtītajā vēstulē Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Valsts kases pārvaldniekam Kasparam Āboltiņam un Prudentia Advisers valdes priekšsēdētājam Kārlim Krastiņam.

Iepazinies ar Prudentia Advisers un Liepājas metalurga kreditoru izteikto piedāvājumu, K.Lipmans to nosauc par kategoriski nepieņemamu un noraida to.

Vēstulē Liepājas metalurga akcionārs atkāroti norāda, ka ir gatavs personīgi iesaistīties uzņēmuma finanšu situācijas stabilizācijā, tai skaitā - piesaistot stratēģisko investoru, taču, lai tas notiktu, nepieciešams izpildīt vairākus viņa izvirzītos nosacījumus.

Latvijas valdība nav spērusi pat ne pussoli 2018.gada pasaules čempionāta rīkošanai, tāpēc kopumā zaudējums Dānijai nav liels pārsteigums, atzina Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans.

Balsojumā Dānijas kandidatūra saņēma 95 balsis, kamēr Latvija tika vien pie 12 balsīm.

Latviju Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) kongresā pārstāvēja vien Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR), tikmēr no Dānijas ieradušies gan divi ministri, gan arī Kopenhāgenas un Herningas pilsētu mēri.

«Valdība neizdarīja pat ne pussoli, un izrādās, ka tikai man vajag čempionātu,» atzina Lipmans. «Es tiešām gribēju, lai čempionāts notiktu, bet balsotājiem nebija pārliecības, ka mūsu valdība ir ieinteresēta.»

Pērn oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Latvijas Hokeja federācijas vēlmi 2018.gadā Latvijā rīkot pasaules hokeja čempionātu un deleģēja toreizējo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) nosūtīt atbalsta vēstuli Starptautiskajai Hokeja federācijai (IIHF).

Ja Kirova Lipmana izteiktie apgalvojumi par a/s Liepājas metalurgs akciju aizdošanu Sergejam Zaharjinam atbilst patiesībai un strīdus akcijas ir vienmēr piederējušas K. Lipmanam, tad K. Lipmanam varētu draudēt kriminālatbildība par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, par ko ir paredzēta atbildība LR Krimināllikuma 219. pantā.

Savukārt, ja tiesa K. Lipmana prasību noraidīs, tad pierādīsies, ka K. Lipmans ir maldinājis tiesu un sabiedrību, teikts a/s Liepājas metalurgs publicētajā paziņojumā. Uzņēmums norāda, ka tā ieskatā K. Lipmans ir nonācis neapskaužamā situācijā.

Atbildot uz S. Zaharjina pārstāvju Sintijas Radionovas, Antras Čirkšes un Iveta Pazares uzdotajiem jautājumiem, K. Lipmana pārstāvis P. Rebenoks nevarējis sniegt tiesai un pārējiem lietas dalībniekiem atbildes par to, kad un kur tieši šāda mutiska vienošanās ir tikusi noslēgta.

Tāpat pārstāvis izvairīgi atbildējis uz a/s Liepājas metalurgs pārstāvju jautājumiem par to, vai K. Lipmans ir uzrādījis amatpersonas deklarācijā informāciju par darījumu ar S. Zaharjinu un informāciju par 1 950 550 a/s Liepājas metalurgs akciju piederību, atbilstoši likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 24. pantam, ja tik tiešām šāda vienošanās ir pastāvējusi. Turklāt, K. Lipmana pārstāvis P. Rebenoks nevarējis atbildēt uz jautājumu, vai K. Lipmans 2003. gadā vai līdz prasības celšanai paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisijai par 1 950 550 a/s Liepājas metalurgs akciju iegūšanu. K. Lipmana pārstāvis P. Rebenoks vien norādījis, ka, ja K. Lipmanam ir bijis pienākums deklarēt informāciju par darījumu ar S. Zaharjinu un informāciju par strīdus akciju piederību, tad noteikti K. Lipmans to ir darījis.

Konkurences padome (KP) varētu izrādīt interesi par jurista Mārtiņa Krieķa esamību zāļu ražotāja «Olainfarm» padomē, sacīja «Olainfarm» bijušais padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš.

Viņš pauda viedokli, ka Krieķis atrodas tiešā interešu konfliktā. «Droši vien, ka KP varētu par šo izrādīt interesi, jo Krieķa kungs ir zāļu ražotāja AS »Grindeks« līdzīpašnieka un padomes priekšsēdētāja Kirova Lipmana kunga piederoša uzņēmuma valdē. Tā informācija varētu plūst visādos veidos,» atzina Kalviņš.

Kalviņš gan nekomentēja, vai Lipmans būtu ir ieinteresēts «Olainfarm».

Runājot par savu turpmāko sadarbību ar «Olainfarm» pēc izmaiņām uzņēmuma padomē, Kalviņš sacīja, ka viņa sadarbība ar «Olainfarm» ir beigusies. «Latvijas Organiskās sintēzes institūtam ir zināmas līguma saistības, bet es neesmu iesaistīts nevienā no viņu projektiem,» norādīja Kalviņš.

AS Liepājas metalurgs kreditori piedāvā uzņēmuma lielākajiem akcionāriem - Sergejam Zaharjinam, Iļjam Segalam un Kirovam Lipmanam - pārdot sev piederošās - kopā 93% - Liepājas metalurga akcijas uzņēmuma lielākajiem kreditoriem vai to norādītajām personām par vienu latu katram no pārdevējiem, teikts piektdienas pēcpusdienā izplatītajā Liepājas metalurga kreditoru kluba pieaicinātā finanšu konsultanta Prudentia vēstulē akcionāriem.

Prudentia vēstulē norādīts, ka akcionāriem rakstiska oficiāla atbilde uz vēstulē izvirzītajiem nosacījumiem jāsniedz līdz otrdienas, 7.maija, plkst.12, atbildi nogādājot Prudentia Rīgas birojā.

Vēstulē norādīts, ka attiecībā uz akcijām, par kurām pastāv tiesvedība starp Zaharjinu un Lipmanu, starp strīdniekiem jānoslēdz izlīgums un tās pēc iespējas ātrāk jānodod kreditoriem. Zaharjins, Segals un Lipmans savā īpašumā varētu paturēt pa vienai akcijai, kas nodrošinātu to tiesības piedalīties turpmākā Liepājas metalurga pamatkapitāla palielināšanā. Izpildot akciju pirkuma līgumu, Zaharjinam un Segalam būtu jānodrošina, ka Liepājas metalurga padome pārvēl uzņēmuma valdi uz kreditoru norādītām personām un atkāpjas.

Vēstulē valdības pārstāvjiem AS Liepājas Metalurga akcionārs Kirovs Lipmans norādījis, ka ir gatavs uzņēmumam piesaistīt stratēģisko investoru.

Lai piesaistītu starptautisku investoru, no valdības nepieciešams auditora atzinums par uzņēmuma patieso finanšu stāvokli un esošās vadības nomaiņa, norāda K. Lipmans.

Vēstulē atbildīgajām personām minēts, ka K.Lipmans ir iepazinies ar Finanšu ministrijas vēstuli, kurā norādīta informācija par 16.aprīļa Ministru kabineta sēdē pieņemto lēmumu, proti, par pieciem priekšnoteikumiem turpmāka atbalsta sniegšanai Liepājas Metalurgam.

Tomēr, kā norāda K.Lipmans, viņa rīcībā joprojām nav objektīvas informācijas par uzņēmuma patieso finanšu stāvokli.

Lai iesaistītos uzņēmuma glābšanā, Liepājas Metalurga akcionārs informējis, ka joprojām uztur spēkā iepriekš izvirzītos nosacījumus - iepazīties ar starptautiskās auditorkompānijas Ernst &Young Baltic veiktā Liepājas Metalurga audita atzinumu, diviem lielākajiem uzņēmuma akcionāriem Sergejam Zaharjinam un Iļjam Segalam jāpārdod visas savas Liepājas Metalurgs akcijas akcijas stratēģiskajam investoram, kā arī šī brīža uzņēmuma vadība jāaizstāj ar pasaules līmeņa profesionāļu komandu, kurai ir ievērojama pieredze metalurģijas uzņēmumu vadībā un biznesā, ko nodrošinātu investors.

Uzņēmējs Kirovs Lipmans ir viens no diviem potenciālajiem maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs pircējiem, ar kuriem turpmākās sarunas par uzņēmuma iegādi vairs netiek turpinātas, apstiprināja Lipmans. Savukārt otrs atsijātais investors ir kāds Rietumu uzņēmums, sacīja Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Iepriekš saistošos piedāvājumus par Liepājas metalurga iegādi iesniedza seši investori, taču patlaban sarunas tiek turpinātas vien ar četriem, pēc 19.augusta valdības sēdes žurnālistiem sacīja Velmers. Viņš norādīja, ka divu potenciālo investoru piedāvājumi, salīdzinot ar pārējiem, nespēja kvalificēties tālākai izvērtēšanai.

Lipmans pauda neizpratni par administratora rīcību. «Nesaprotu, kā tā var rīkoties - neuzticēties savas valsts pilsoņiem, kas jau sevi ir pierādījuši uzņēmējdarbībā. Neesmu arī nozadzis nevienu centu ne valstij, ne arī kādai bankai. Turklāt vienreiz jau esmu pacēlis Liepājas metalurgu, būtu to izdarījis arī šoreiz,» uzsvēra Lipmans.

A/s Liepājas metalurgs ir lielākais darba devējs pilsētā, kas netieši ietekmē ap 16% liepājnieku.

Baltijā vienīgajā metalurģiskajā rūpnīcā strādā ap 2200 cilvēkiem, taču, lai gan tā nav reģistrēta kā koncerns, pastāv saistītie uzņēmumi, sadarbības partneri, piegādātāji un pakalpojumu sniedzēji. «Liepājas metalurgs (LM) ir kļuvis par sava veida pilsētas un visas valsts rūpniecības zīmolu, ražošanas simbolu,» uzsver Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. 2011. gadā a/s LM nodokļos nomaksājusi 9,3 milj. Ls, liecina konsolidētais gada pārskats.

DB rakstīja, ka viens no akcionāriem Kirovs Lipmans uzskata - valsts galvojums modernizācijai nebija nepieciešams, jo lētāk būtu emitēt akcijas. Tāpat K. Lipmans paudis, ka viņam esot tiesības uz daļu no oficiāli S. Zaharjinam piederošajām akcijām, ko viņš aizdevis tikai uz laiku. Lai akcijas atgūtu, K. Lipmans vērsies tiesā. Šā gada aprīlī K. Lipmans uzpircis Liepājas metalurga akcijas par 800 tūkstošiem latu, maksājot 1,61 latu par akciju. K. Lipmans vēlas atgriezties kompānijas vadībā, jo nav apmierināts ar uzņēmuma pašreizējās vadības darbu. Lipmans Nozare.lv sacījis, ka viņš pats pēdējā akcionāru sapulcē nav piedalījies, jo atrodas pasaules hokeja čempionātā. «Neko daudz par šiem lēmumiem nevaru komentēt. Skaidrs, ka uzņēmumu izzog, un par to ir atbildīgi akcionāri, diemžēl arī es. Man tā arī nav skaidrs, kāpēc valstij bija jāsniedz garantijas uzņēmumam? Vēl deviņdesmito gadu beigās es varēju uzbūvēt šo elektroloka krāsni par trīs reizes mazāku summu un bez valsts garantijām. Tagad neko vairāk nevaru pateikt, lai turpina strādāt, taču akcionāriem vajag mainīties,» uzsvēra Lipmans.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) AS Grindeks akcionāriem Kirovam Lipmanam un Filipam Lipmanam piemērojusi soda naudu 131 250 eiro apmērā un vienojusies ar akcionāriem par obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu līdz šā gada augusta beigām, informē FKTK.

Administratīvās lietas ietvaros FKTK konstatēja, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans nav izpildījuši par Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) 66. pantā noteikto pienākumu izteikt pārējiem AS «Grindeks» akcionāriem adresētu obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Ņemot vērā FKTK konstatēto pārkāpumu, FKTK vienojās ar Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu par administratīvā līguma noslēgšanu, paredzot akcionāriem soda naudu 131 250 eiro apmērā.

Līdz ar administratīvā līguma noslēgšanu Kirovs Lipmans un Filips Lipmans apņemas veikt arī obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu līdz 2019. gada augusta beigām. Vairāku mēnešu termiņš noteikts, ņemot vērā nepieciešamību rast finanšu līdzekļus obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) norāda, ka kopš 2015. gada maija beigām vairs nepastāv apstākļi, kas uzliek par pienākumu AS Grindeks akcionāriem Kirovam Lipmanam un Filipam Lipmanam izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu citiem akcionāriem, informē FKTK.

Vienlaikus FKTK norāda, ka akcionāri, kuri uzskata, ka tiem ir radušies zaudējumi tādēļ, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans likumā paredzētajā kārtībā neizteica obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, var vērsties tiesā un aizstāvēt savas likumīgās intereses par iespējamu tiem nodarīto zaudējumu atlīdzību.

Saskaņā ar FKTK rīcībā esošo informāciju Kirova Lipmana sieva Anna Lipmane 2015.gada maija beigās ir pārdevusi daļu sev piederošo AS Grindeks akciju. Ņemot vērā minēto, kopš 2015. gada maija beigām Lipmanu ģimenei kopā piederošais AS Grindeks akciju skaits veido mazāk kā 50% no kopējā AS Grindeks.

FKTK 2014.gada 19.novembrī pieņēma lēmumu Par AS Grindeks akcionāru Kirova Lipmana un Filipa Lipmana Finanšu instrumentu tirgus likuma 66. panta pirmās daļas pārkāpumu, ar kuru tika konstatēts, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans ir personas, kas rīkojas saskaņoti attiecībā uz AS Grindeks akcijām un nav izpildījuši Finanšu instrumentu tirgus likuma 66. panta pirmās daļas prasības. Kirovam Lipmanam un viņa sievai Annai Lipmanei, kuru saskaņotu rīcību FKTK pierādīja 2003. gadā, kopā piederēja 49,98 % AS Grindeks akciju, bet Filipam Lipmanam piederēja 0,04 % AS Grindeks akciju, tādējādi Lipmanu ģimenei kopā piederēja 50.02 % no kopējā balsstiesīgo akciju skaita AS Grindeks.

Farmācijas kompānijas AS Grindeks akcionārs Kirovs Lipmans un viņa dēls pārsūdzējuši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes lēmumu sodīt viņus par konstatētajiem Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) pārkāpumiem, aģentūrai LETA apstiprināja Kirovs Lipmans.

Viņš uzskata, ka FKTK padomes lēmums sodīt viņu un viņa dēlu ir nepamatots. FKTK padomei nemaz nav tiesību pieņemt šādu lēmumu. Tas nav normāli, ka pret uzņēmējiem, kuri attīsta uzņēmumus, šādi izturas. Tas noteikti ir pasūtījums.

Tiesa, kurš varētu būt Lipmaniem nelabvēlīgā FKTK padomes lēmuma pasūtītājs, Kirovs Lipmans nenosauca.

Kā aģentūra LETA uzzināja Administratīvajā apgabaltiesā, Kirova un Filipa Lipmanu pieteikums par FKTK lēmumu tiesā saņemts 18.decembrī, tomēr pagaidām vēl nav bijis lēmums par lietas ierosināšanu.

Kā ziņots, FKTK padome nolēmusi par konstatētajiem FITL pārkāpumiem sodīt abus Grindeks akcionārus. Kirovam Lipmanam piemērots naudas sods 14 200 eiro apmērā, bet Filipam Lipmanam - 10 650 eiro apmērā.

AS Olainfarm nav manā interešu lokā, komentējot izskanējušās ziņas par iespējamo interesi par līdzdalību šajā uzņēmumā un saistību ar pēdējā laika padomes izmaiņām, norāda AS Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.

«Pusgada laikā, kopš man iepriekšējo reizi saistībā ar nepamatotiem publiskiem pieņēmumiem nācās sniegt šādu paziņojumu, nekas nav mainījies. Mani nākotnes plāni ir saistīti ar AS »Grindeks«, kas pašlaik strauji attīstās,» uzsver K.Lipmans.

K. Lipmans norāda, ka tikai pirms nepilniem trim mēnešiem AS «Grindeks» noslēdza Slovākijas farmācijas uzņēmuma «HBM Pharma s.r.o.» iegādes darījumu 18,2 miljonu eiro apmērā un līdz ar to tagad «Grindeks» koncernā ietilpst jau trīs farmācijas meitasuzņēmumi – arī AS «Tallinas farmaceitiskā rūpnīca» un AS «Kalceks».

«Līdz ar to manai darbībai ir tikai viena stratēģiskā prioritāte – rūpēties par Grindeks koncerna tālāku veiksmīgu attīstību. Domāju, ka nav aiz kalniem brīdis, kad tas sasniegs 300 miljonu eiro gada apgrozījumu,» norāda K. Lipmans.

A/s Liepājas metalurgs akcionāra Kirova Lipmana atrastais potenciālais investors ir saistīts ar augsta līmeņa banku, kuras finanšu spēju nav pamata apšaubīt.

Tā ir banka, kurai piešķirts Aaa reitings (tiek piešķirts bankām ar izcilu kredītspēju un zemāko riska pakāpi), DB apgalvoja pats Kirovs Lipmans, komentējot Prudentia Advisers un finanšu ministra paziņojumus par to, ka akcionāru piesaukto investoru nopietnība ir apšaubāma. Lai ātrāk risinātu situāciju, K.Lipmans plāno likumā noteiktā kārtībā panāk uzņēmuma valdes nomaiņu, kā arī iesaistījies sarunās ar kreditoriem. Tostarp valdība, draudot ar maksātnespēju, uzdevusi a/s Liepājas metalurgs valdei divu mēnešu laikā izveidot TAP plānu, kuram kreditori piekristu. Vēlamākais attīstības scenārijs ir tas, kurā akcionāri iegulda savu naudu vai pazūd. Ja nē – tad šo pašu scenāriju var īstenot caur maksātnespēju, uzskata Prudentia Advisers valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš. «Tad jau kreditoriem ar vai bez investora būs jāpieņem gala lēmums, vai viņi ir gatavi restrukturizēt vecās saistības, vai ir gatavi likt iekšā nepieciešamo jauno naudu,» norādīja K.Krastiņš. Savukārt Kirovs Lipmans DB apgalvoja, ka viņa piesaistītais investors sagatavojis rakstisku priekšlikumu Liepājas metalurga pārņemšanai. Pēc šā priekšlikuma iesniegšanas investora vārds vairs nebūšot noslēpums. Vienlaikus K.Lipmans turpina sarunas ar kreditoriem, 4.jūnijā sarunas bijušas ar Citadeli, bet tuvākajās dienās plānots tikties ar SEB bankas pārstāvjiem. «Ar Citadeli saruna bija konstruktīva, ar SEB būs grūti, jo tur lēmumus pieņem mātes uzņēmums,» DB atzina K.Lipmans.

AS Liepājas metalurgs lielākajiem akcionāriem Sergejam Zaharjinam un Iļjam Segalam uzņēmumā ir jāiegulda savi līdzekļi - tikai tādā veidā būtu iespējams atrisināt uzņēmuma finanšu problēmas, saka Liepājas metalurga akcionārs Kirovs Lipmans, kurš patlaban iesaistīts civilstrīdā ar Zaharjinu par īpašuma tiesībām uz 11,5% Liepājas metalurga akciju.

«Viņiem ir pietiekami daudz naudas - lai investē un glābj uzņēmumu. Tas ir drausmīgi, ka "Liepājas metalurgs" novests līdz tādam stāvoklim, taču tas ir darīts mērķtiecīgi,» uzsvēra Lipmans.

Jautāts, vai līdzekļus uzņēmumam varētu piesaistīt, ieķīlājot akcijas kādā bankā, kā iepriekš medijiem izteicies Zaharjins, Lipmans sacīja, ka šīs akcijas nevienam nav vajadzīgas, tāpēc ir jāiegulda personiskie līdzekļi.

Lipmans uzsvēra, ka jebkurā laikā būtu gatavs investēt Liepājas metalurgā arī savus personiskos līdzekļus un izvest uzņēmumu no krīzes, ja atgūtu kontroli pār to. «Man nekādi investori nav jāmeklē, es uzņēmumu varētu pacelt pats, jo vienreiz jau to esmu izdarījis,» sacīja Lipmans.

«Jūs domājat, es aizgāju no Liepājas metalurga tāpat, ka man nebija ko darīt? Man draudēja!» LTV1 raidījumā Sastrēgumstunda apgalvoja viens no a/s Liepājas metalurgs akcionāriem Kirovs Lipmans.

Pēc viņa stāstītā, konflikts starp akcionāriem sācies jau tad, kad Liepājas metalurgs pēc privatizācijas pirmo reizi sācis pelnīt. Viņš kontrolējis «katru ciparu», taču tas nav paticis viņa biznesa partneriem (Sergejs Zaharjins un Iļja Segals). Reiz pat esot piedāvāts piecu miljonu peļņas vietā gada pārskatā uzrādīt tikai miljonu. Konflikts samilzis, un ticis dots rīkojums Lipmanu «nelaist uz rūpniecību». Pēc viņa stāstītā, pat akcionāru sapulci apsargājot 15 apsargi. Lūgts paskaidrot savus izteicienus par to, ka rūpnīcu izzog, K.Lipmans klāstīja, ka gan gatavās produkcijas realizācija, gan melāllūžņu iepirkšana notiekot caur ofšoriem, kas darbojas kā starpnieki un kuri ir vienās rokās – lielākā akcionāra Sergeja Zaharjina un viņa dēla. «Visi baidās no Zaharjina!» apgalvoja K.Lipmans, jo ikviens, kurš nostājas pret S.Zaharjinu, tiekot atlaists.

Līdz šim neviena puse nav izrādījusi interesi par visreālāko veidu, kā glābt uzņēmumu – piesaistīt Liepājas metalurgam stratēģisku investoru, paziņojumā presei pauž Liepājas metalurga (LM) akcionārs Kirovs Lipmans.

«Pašlaik esmu dzirdējis tikai runas par to, ka ir kaut kas jādara, lai glābtu uzņēmumu un nepieļautu sociālo krīzi Liepājas apkaimē, taču reāli darbi nav notikuši. Turklāt man, cilvēkam, kas pirms vairākiem gadiem izglāba šo uzņēmumu no krīzes un arī šoreiz vairākkārtīgi ir piedāvājis risinājumu uzņēmuma glābšanai, tiek izvirzītas nepamatotas prasības. Valdībai būtu jārīkojas tā, lai uzņēmums tiešām tiktu glābts, nevis turpināts izsaimniekot,» uzsver K.Lipmans.

Tāpēc viņš plāno vērsties pie valdības un Kreditoru kluba ar piedāvājumu piesaistīt Liepājas metalurgam stratēģisku investoru, tomēr, lai tas notiktu, K.Lipmans izvirza savus nosacījumus, kurus, pēc viņa teiktā, jau iepriekš izvirzīja potenciālais investors. Proti, esošie divi lielākie uzņēmuma akcionāri – Sergejs Zaharjins un Iļja Segals – pārdod visas savas Liepājas metalurga akcijas šim investoram, kā arī vienlaikus tiek nomainīta visa šā brīža uzņēmuma vadība pret pasaules līmeņa profesionāļu komandu, kurai ir ievērojama pieredze metalurģijas uzņēmumu vadībā un biznesā, ko nodrošinātu investors.

A/s Liepājas metalurgs akcionārs Kirovs Lipmans vienā brīdī pauž vienu viedokli, bet citā brīdī – apšauba sevis teikto un tādējādi parāda, ka nav tā vērts, lai tiktu uzklausīts, uzskata Liepājas metalurga padomes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis.

Uzņēmums izplatītā paziņojumā atsaucas uz K. Lipmana sacīto 31. jūlija laikrakstā Diena, kurā akcionārs pauž neizprati par to, ka Liepājas metalurgam, kas jau 2009. gadā un 2010. gadā bijis maksātnespējīgs, tikušas dotas valsts garantijas. «Uzņēmums ir maksātnespējīgs, bet tam dod valsts garantiju!» intervijā sacīja K. Lipmans.

Tikmēr 2008. gada 11. novembrī Latvijas avīzē K. Lipmans sacījis gluži pretējo: «Uzņēmumam nebūtu nekādu problēmu turpināt modernizāciju, ja nebūtu krīzes. Galvojums nepieciešams, jo situācija ir nestabila arī bankās, tās kļuvušas ļoti piesardzīgas. Es pat nezinu, vai arī valsts galvojums palīdzēs – ja jau valstī ir krīze, ko tā var galvot? Taču bez rekonstrukcijas uzņēmumam nav nākotnes un attīstības. Latvijas ražotājiem ir nepieciešams valsts atbalsts, un valstij tas jāsaprot. Mēs taču maksājam ļoti lielus nodokļus. Tāpēc nevar tikai pārmest ražotājiem, ka tā ir viņu privāta lieta. Un Dubaijā tikai gaida, lai pie viņiem nāk ražotāji, jo tur vispār nav nekādu nodokļu.»

Pārsūdzēts maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs akcionāram Sergejam Zaharjinam nelabvēlīgais Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palātas februāra spriedums, ar kuru apmierināta akcionāra Kirova Lipmana prasība un atzītas viņa īpašuma tiesības uz 11,5% uzņēmuma akciju.

Kā liecina ieraksts Tiesu informatīvajā sistēmā, kasācijas sūdzība iesniegta 4.aprīlī, bet pagaidām nav vēl lēmuma par sūdzības pieņemšanu izskatīšanai.

Kā ziņots, AT apmierināja Lipmana prasību, tāpat no Zaharjina par labu Lipmanam piedzenot tiesas izdevumus 18 808 eiro apmērā, kā arī ar lietas vešanu saistītos izdevumus 138 769 eiro apmērā, bet kopā - 157 577 eiro.

Arī Rīgas apgabaltiesa pērn maijā atzina Lipmana īpašuma tiesības uz 11,5% Liepājas metalurga akciju strīdā ar Zaharjinu. Tādā veidā pēc sprieduma stāšanās spēkā Lipmana īpašumā būtu 35% Liepājas metalurga akciju.

Akcijas tika nodotas tāpēc, ka Liepājas metalurgam bijuši lieli modernizācijas plāni, bet akcionāru sastāvs - ļoti sadrumstalots. Ņemot vērā minēto, abi uzņēmēji mutiski vienojušies, ka Lipmans savas akcijas uz laiku nodos Zaharjina valdījumā, lai Zaharjins vienpersoniski varētu tikties ar sadarbības partneriem un kontrolēt visus uzņēmuma attīstības projektus, skaidroja Rebenoks.

Uzņēmējs Kirovs Lipmans ar sievu Annu Lipmani un dēlu Filipu Lipmanu nodibinājuši jaunu uzņēmumu - SIA «Liplat Holding», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jaundibinātā uzņēmuma pamatkapitāls ir 33 438 262 eiro, un tā lielākais dalībnieks ar 66,6% uzņēmuma kapitāldaļu ir Kirovs Lipmans, 33,3% SIA «Liplat Holding» kapitāldaļu īpašniece ir Anna Lipmane, bet 0,08% kapitāldaļu īpašnieks ir Filips Lipmans. Jaunā uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīgā, Raunas ielā 23.

Par SIA «Liplat Holding» valdes priekšsēdētāju ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi iecelts Kirovs Lipmans, bet par valdes locekļiem ar tiesības pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi iecelti Anna Lipmane un Filips Lipmans.

SIA «Liplat Holding» ierakstīts komercreģistrā 11.aprīlī.

Kā liecina paziņojums Nasdaq Riga, šodien, 15. aprīlī, birža ir saņēmusi paziņojumus par nozīmīgas līdzdalības zaudēšanu no tās akcionāriem Kirova Lipmana un Annas Lipmanes un par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu no SIA Liplat Holding, kuras kapitālā Kirovam Lipmanam pieder 66,61%, Annai Lipmanei – 33,31%, bet Filipam Lipmanam – 0,08%.

Liepājas metalurga akcionāri Kirovs Lipmans, Sergejs Zaharjins un Iļja Segals pēc valsts galvojuma piešķiršanas 2008. gada novembrī pie varas esošajiem politiķiem kopumā ziedojuši 56 tūkstošus latu, raksta lsm.lv.

2008. gadā, kad valdība vienojās piešķirt valsts galvojumu Liepājas metalurgam, lai tas varētu aizņemties naudu bankā veco martena krāšņu nomaiņai, pie varas bija premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), finanšu ministra amatā darbojās Atis Slakteris (Tautas partija), bet oficiāli galvojumu parakstīja finanšu ministrs Einars Repše (Vienotība) 2009. gada decembra beigās.

Kirovs Lipmans 2009. gada martā LPP/LC ziedoja desmit tūkstošus, bet 2010. gada augustā viņš ziedoja 18 tūkstošus partiju apvienībai Par Labu Latviju, kurā apvienojās LPP/LC un Tautas partijas cilvēki, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rīcībā esošā informācija.

Kirovs Lipmans atkāpjas no padomes locekļa amata, lai apturētu padomes apstiprināšanu Uzņēmumu reģistrā. Viņa pārstāvji pieļauj arī Tiesiskās aizsardzības plāna likumības apstrīdēšanu.

K.Lipmans ir parakstījis iesniegumu, adresētu a/s Liepājas metalurgs un Uzņēmumu reģistram, kurā atkāpjas no Liepājas metalurga padomes locekļa amata, db.lv apstiprināja viņa pārstāvis Mārtiņš Krieķis. Līdz ar to, saskaņā ar Komerclikumu, nevar tikt reģistrēta šodien ievēlētā uzņēmuma padome, tāpat nevar stāties spēkā padomes izdarītās izmaiņas a/s Liepājas metalurgs valdē.

Uzņēmuma līdzšinējai valdei nāksies atkārtoti sasaukt akcionāru sapulci, lai no jauna vēlētu padomi, skaidroja M.Krieķis. To iespējams izdarīt trīs mēnešu laikā. Jautāts, vai tādā gadījumā K.Lipmans neriskē zaudēt savu vietu padomē, viņa pārstāvis norādīja, ka akciju skaits Lipmanam vienu vietu padomē nodrošina. Turklāt, ja pieskaita akcijas, par kurām K.Lipmanam ir strīds ar S.Zaharjinu, tad viņš varot iegūt pat divas vietas padomē.