Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, šā gada maijā būvniecības apjomi ES pieauguši par 1,6%, bet eirozonā – par 0,1%.
Latvijai, tāpat kā Igaunijai, Īrijai, Grieķijai, Kiprai, Lietuvai un Maltai, Eurostat nav jāiesniedz ikmēneša dati par būvniecības produkcijas izmaiņām, tādēļ par šīm ES dalībvalstīm nav informācijas.
Raksti par tēmu
Lielākais būvniecības produkcijas kritums ES gada griezumā reģistrēts Spānijā (-24,8%), Slovēnijā (-23,7%), Portugālē (-16,4%), bet lielākā būvniecības izaugsme, salīdzinot šā un pērnā gada maiju, notikusi Rumānijā (+21,1%), Polijā (+6,5%) un Vācijā (+2,2%).
Salīdzinot ar aprīli, maijā lielākais būvniecības apjomu pieaugums ticis novērots Lielbritānijā (+6,3%), Rumānijā (+5,0%) un Portugālē (+3,6%), bet ievērojamākā lejupslīde – Slovēnijā (-17,5%), Ungārijā (-4,1%) un Spānijā (-3,3%). Kopumā mēneša laikā būvniecības produkcija palielinājusies astoņās ES valstīs, bet samazinājusies sešās valstīs, par kurām Eurostat pieejami dati. Čehijā būvniecības produkcijas apjoms saglabājies iepriekšējā mēneša līmenī.
Jau rakstīs, ka Latvijā gada pirmajā ceturksnī bija novērojamas pozitīvas tendences būvniecībā – valsts ekonomikas atgūšanās un lielā aktivitāte attiecībā uz administratīvo ēku infrastruktūras objektu būvniecību, celtniecības nozari padarījuši par straujāk augošo lielo Latvijas tautsaimniecības nozari. Gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu periodu pērn salīdzināmajās cenās būvniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 28,5%. Tajā skaitā ēku būvniecības apjoms palielinājies par 26,2%, inženierbūvju - par 30,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vislielākais būvniecības un remontdarbu pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu bija administratīvo ēku, kā arī ielu un ceļu būvniecībā - attiecīgi par 194,6% un 109,4%. Savukārt būvniecības apjomi sarukuši tiltu un tuneļu, dzīvojamo māju būvniecībā – attiecīgi par 60,8% un 18,5%.
