Iecerētās izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā nozīmē, ka arī turpmāk šis nodoklis būs netaisnīgs.
Tik skarbu vērtējumu Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga velta nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) politikas izmaiņām, kas ietvertas likumā «Par nekustamā īpašuma nodokli». Grozījumus atbalstīja valdība un iekļāva 2012. gada budžeta likumu pavadošajā paketē, tas jau nākamnedēļ ceļos uz Saeimu, kas par šo likumu lems steidzamības kārtā.
Finanšu ministrija lēš, ka jau nākamgad, kad ar NĪN paredzēts sākt aplikt garāžas, vienlaikus piešķirot pašvaldībām tiesības lemt par NĪN maksājumu pieauguma ierobežojumu atcelšanu, 25 kvadrātmetru platību pārsniedzošu palīgēku un inženierbūvju aplikšanu ar NĪN, pašvaldību budžetu kopējie ieņēmumi no šī nodokļa pieaugs par 4 milj. Ls. Atbilstoši Finanšu ministrijas aplēsēm kopējiem NĪN ienākumiem vajadzētu pārsniegt 116 milj. Ls, taču starp valdību un Pašvaldību savienību slēdzamajā vienošanās un domstarpību protokolā fiksēta pieticīgāka NĪN ieņēmumu prognoze - 104,4 milj. Ls.
«Kopējais nodokļu ieņēmuma skaitlis, iespējams, varētu atbilst patiesībai, taču šīs piedāvātās NĪN likuma izmaiņas sagādās problēmas uzņēmējiem un biznesam, piemēram, komersantiem, kam pieder mobilo telefonu sakaru torņi. Šie grozījumi, kuri tapuši lielā steigā, liecina, ka mēs rēķinām tikai un vienīgi to, kādu ietekmi tas atstās uz budžetu, bet nodokļu politika, ar kuras palīdzību mēs varam veicināt vai bremzēt noteiktu teritoriju attīstību, kādas noteiktas sfēras, šeit vispār netiek veidota. Tiek tikai rēķināts, cik mēs varam iekasēt, bet tā ir īstermiņa domāšana!» sarūgtinājumu neslēpj E. Baklāne-Ansberga.
No viņas teiktā izriet, ka VZD pārstāvjiem Finanšu ministrijā tapušie NĪN likuma grozījumi sagādājuši pamatīgu vilšanos. Teorētiski piedāvājums ietver ievērojamas NĪN politikas izmaiņas, tostarp paredz no 2013. gada piešķirt pašvaldībām visai plašas tiesības pašām lemt, cik liela amplitūdā no 0,2% līdz pat 3% no īpašuma kadastrālās vērtības būs NĪN likme konkrētas pašvaldības teritorijā. Tomēr pats būtiskākais jautājums VZD ģenerāldirektores ieskatā tā arī palicis neatrisināts.