Augustā Latvija joprojām tērējusi vairāk nekā mēs varam atļauties, secinājis TV3 raidījums Nekā personīga. Apsviedīgie ierēdņi īsi pirms budžeta samazinājuma palielinājuši algas, lai pēc valdības lēmuma algas samazināt tās paliktu vecajā līmenī.
Tas nozīmē, ka sociālais budžets, no kā maksā pensijas un bezdarbnieku pabalstus, kļuvis par lielāko slogu valsts makam. Jo garākas kļūst bezdarbnieku rindas, jo vairāk naudas jātērē viņu pabalstiem. Un jo mazāk strādājošo un zemākas viņu algas, jo mazāk naudas, ko tērēt bezdarbniekiem. Tas bijis pārsteigums pat finanšu ministram.
«Apbrīnojamā kārtā - par ko es arī pats biju pārsteigts - izdevumu samazinājums pamatbudžetā gandrīz precīzi tiek kompensēts ar izdevumu palielinājumu sociālajā budžetā,» raidījumam sacīja finanšu ministrs Einars Repše.
Nekā personīga rīcībā esošie dati par algu un darbavietu samazinājumu valsts iestādēs, kam būtu jāatstāj pozitīvāka ietekme uz kopējo budžeta izdevumu daļu, rāda interesantu tendenci - institūcijās, kurās atlaists lielākais cilvēku skaits, sekojis lielākais vidējās algas pieaugums. Piemēram, Tūrisma attīstības valsts aģentūrā vidējā alga pret pagājušā gada augustu dubultojusies no 625 uz 1218 latiem, Lauku atbalsta dienestā pieaugums bijis 183 lati, Valsts zemes dienestā 109 lati. Šie dati apliecinot Valsts kontroles bažas, ka iestādes ir atteikušās no mazāk atalgotajiem darbiniekiem, bet iestāžu vadītāju algas samazinātas minimāli. Premjers Valdis Dombrovskis piekrīt, ka, līdzīgi kā krāpjoties ar prēmiju izmaksu decembrī, apsviedīgie ierēdņi arī šovasar pacentās - īsi pirms budžeta samazinājuma viņi palielināja savu darbinieku un priekšnieku algas, lai pēc valdības lēmuma algas samazināt tās paliktu vecajā līmenī.
Premjers raidījumam sacīja, ka viņš esot uzdevis šo situāciju izvērtēt. Viņš sacījis, ka, ļoti iespējams, lielu daļu no lēmumiem nāksies atcelt.