Tajā minēts, ka tiesības grozīt dalībvalstu budžetus varētu piešķirt Eiropas Komisijai (EK). Par komisijas izdarītajiem grozījumiem būtu jābalso visām ES dalībvalstīm.
Ziņojuma autori ir Eiropas padomes priekšsēdētājs Hermans Van Rompejs, EK prezidents Hosē Manuels Barozo, Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājs Mario Dragi un eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers.
Tāpat minētie līderi arī aicinājuši izveidot ciešāku Eiropas fiskālo savienību. Papildus plašākām Briseles tiesībām ziņojuma melnrakstā iekļauts ierosinājums pēc eirozonas valdību kolektīvas vienošanās, kas ik gadu nacionālajiem budžetiem noteiks aizņemšanās griestus. Ja valsts vēlēsies aizņemties vairāk – tai vajadzēs saņemt pārējo eirozonas valstu atļaujas.
Raksti par tēmu
Paredzēts, ka ziņojums tiks prezentēts ceturtdien notiekošā ES samita laikā.
Db.lv jau vēstīja, ka Kipra kļuvusi par ceturto valsti, kura lūgusi ES aizdevumu. Finanšu līdzekļi nepieciešami valsts ekonomikas glābšanai un banku sektora atbalstam.
Par summu, kas tiks lūgta aizdevējiem, paredzēts vienoties nākamo nedēļu laikā. «Vajadzīgā summa būs tik liela, lai nosegtu banku rekapitalizāciju un finanšu prasības,» aģentūrai Reuters sacīja Kipras finanšu ministrs Vasos Shiarlijs. Tikmēr Kipras prese pieļauj, ka valstij būs nepieciešami pieci miljardi eiro.
Tāpat vēstīts, ka pirmdien Spānija vērsās pie ES ar oficiālu lūgumu pēc finanšu palīdzības piešķiršanas. Par Madrides nolūku lūgt finanšu palīdzību bija zināms jau iepriekš. Lai gan Spānija uzsver, ka nauda nepieciešama tikai tās bankām, radušās bažas, ka Madridei ar laiku būs nepieciešama pilna apmēra starptautisks aizdevums.