Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Andrejs Siliņš DFS redzamo tendenci – virzību uz ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām un radošumu – uztver kā viņam personīgi pozitīvu ziņu. ES kopumā sāk saprast, «uz ko tā var balstīties», DB saka zinātnieks. «ES nevar balstīties uz subsidēto lauksaimniecību un citiem pasaules mēroga konkurenci neveicinošiem pasākumiem,» viņš uzsver.
Lai gan sarunu vedējiem ir izdevies izcīnīt kopumā ap 135% lielu pieaugumu tiešmaksājumiem, Latvijas lauksaimnieki pauž sarūgtinājumu par to, ka prasība novērst nevienlīdzību tomēr nav izpildīta, turklāt tiešmaksājumu izlīdzināšana notiks pakāpeniski.
Z/s Brieži saimnieks Juris Cīrulis ES piedāvājumu sauc par ļoti neizdevīgu. Ja maksājumu izlīdzināšana notiks tikai līdz 2020. gadam, tas vietējos ražotājus var būtiski ietekmēt. «Jāsaprot, ka darbaspēka izmaksas pieaugs, arī ar zemes izmantošanu saistītās izmaksas kāps, un mūsu konkurētspēja šajā periodā kļūs vēl nevienlīdzīgāka – tā būs tikai par sliktu Latvijas zemniekiem,» spriež J. Cīrulis.
Raksti par tēmu
Daļa Latvijas politiķu peļ Eiropas Padomē panākto vienošanos par Latvijai pieejamo finansējumu 2014.–2020. gada DFS, valsti pārstāvošie Eiropas Parlamenta (EP) deputāti, kuriem būs jābalso par daudzgadu budžeta apstiprināšanu, ir noskaņoti pielaidīgāk. «Varēja būt daudz sliktāk,» sarunā ar DB secina EP deputāts Ivars Godmanis.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.