AS Ventspils nafta un tās meitas sabiedrību konsolidētais neto apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedzis 63,58 miljonus latu, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Koncerna bruto peļņa bija 15,35 miljoni latu, kas ir par 28% vairāk nekā 2012. gada pirmajā pusgadā.

Savukārt koncerna vispārējie un administratīvie izdevumi veidoja 3,8 miljoni latu jeb par 20,5% mazāk nekā tajā pašā pārskata periodā 2012. gadā.

Koncerna konsolidēto apgrozījumu veido ienākumi no kuģniecības biznesa – 28,06 miljoni latu un ienākumi no naftas produktu pārkraušanas, uzglabāšanas un transportēšanas biznesa – 35,51 miljons latu.

AS Ventspils nafta koncerna neto rezultāts pirmajā pusgada tomēr bija negatīvs, galvenokārt dēļ izveidotiem uzkrājumiem 12,96 miljonu latu apmērā zaudējumiem no flotes vērtības samazināšanās, tādējādi sasniedzot konsolidēto neto zaudējumu 7,29 miljonu latu apmērā.

Tērvetē atklāta rekonstruētā “Astarte-Nafta” jauna koncepta degvielas uzpildes stacija, informē uzņēmums.

“Tērvete ir nozīmīgs centrs, gan tāpēc, ka te dzīvo un strādā daudz uzņēmīgu cilvēku, kurus pazīst visā Latvijā, gan tāpēc, ka tas ir Latvijas un ārvalstu tūristu iecienīts galamērķis ar Tērvetes dabas parku. Degvielas uzpildes stacija atrodas nozīmīgā krustojumā, kur satiekas ceļi uz Bausku, Dobeli, Jelgavu un Lietuvu pierobežas pilsētu Žagari,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Jaunā koncepta degvielas uzpildes stacija atrodas vietā, kur “Astarte-Nafta” darbojas jau kopš 1995.gada 11.jūlija, kad šajā vietā varēja iegādāties tikai 3 degvielas veidus un nelielajā kioskā arī auto piederumus.

“Kopš 1995.gada “Astarte-Nafta” degvielas uzpildes stacija vairākas reizes tika paplašināta, līdz 2021.gadā tika pieņemts lēmums to pilnībā rekonstruēt. 2022. gada 1. septembrī uzsākām celtniecības darbus. Tagad esam ļoti gandarīti ar paveikto,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes loceklis Jānis Anspoks.

Decembrī notiks AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulce, kurā vēlēs padomi un lems par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Akcionāru sapulce notiks 2.decembrī.

Ieraksta datums akcionāru dalībai AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulcē ir 24.novembris. Tikai personas, kas ir akcionāri ieraksta datumā, ir tiesīgas ar tiem piederošo akciju skaitu ieraksta datumā piedalīties AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulcē.

Akcionāri var piedalīties sapulcē personiski vai ar savu likumisko pārstāvju vai pilnvarnieku starpniecību.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Ventspils nafta saņēmusi Euromin Holdings (Cyprus) Limited paziņojumu par tiešas nozīmīgas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta un Vitol R&M SA paziņojumu par nozīmīgas netiešas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta, liecina Ventspils naftas paziņojums Nasdaq Riga.

Noteiktajā termiņā un kārtībā uz maksātnespējīgās privatizējamās akciju sabiedrības Latvijas nafta akciju paketes izsoli apliecinājumu iesniedza viens pretendents. Šādā gadījumā saskaņā ar privatizācijas noteikumiem izsole netiek rīkota, Db.lv uzzināja Privatizācijas aģentūrā (PA).

Izsole bija paredzēta šodien, 29. novembrī, plkst 15.

Jāatgādina, ka izsolē paredzēts pārdot vienā paketē 300 tūkstošus Latvijas naftas akciju jeb 100% uzņēmuma pamatkapitāla. Izsoles sākuma cena noteikta viena lata apmērā. Tāpat noteikts, ka uzņēmuma pircējam būs jāpārņem uzņēmuma saistības, kas uz 2012.gada 31.decembri bija 12,71 miljons latu. Lielākie uzņēmuma kreditori ir Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Saskaņā ar MPAS Latvijas nafta privatizācijas noteikumiem viena pretendenta gadījumā izsole netiek rīkota, un PA valde lemj par pretendenta atbilstību privatizācijas noteikumos izvirzītajām prasībām un par tā apstiprināšanu par akciju paketes pircēju.

Jauna mēneša sākumu izejvielu tirgi nosvinējuši ar naftas cenas pārsoļošanu pāri apaļajai 70 ASV dolāru par barelu atzīmei, ja vērtē šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – vērtības izmaiņas. Iepriekšējo reizi tik dārga nafta īslaicīgi bija 2019. gada pavasarī.

Tādējādi kopš šā gada sākuma nafta pasaulē ir kļuvusi jau gandrīz par 40% dārgāka. Jāatgādina, ka pagājušogad, pasaulei pa galvu iebelžot pandēmijai, Brent jēlnafta saruka zem 20 ASV dolāru par barelu atzīmes. Savukārt ASV tirgū uz brīdi izveidojās tāda ļoti dīvaina situācija, kad naftas cena bija pat negatīva.

Nafta cena strauji gāzās, jo tapa skaidrs, ka, globālajai tautsaimniecībai apstājoties, arī pieprasījums pēc energoresursiem būs krietni mazāks. Uz šādu situāciju gan reaģēja ietekmīgākās OPEC+ valstis (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas biedri un vairāki naftas ieguvēji, kas nav šī karteļa sastāvā – pamatā Krievija), kas ziņoja, ka būtiski cirps savu melnā zelta piedāvājumu. Rezultāts tam bija uzsvaru maiņa šajā tirgū – spriedumi par naftas pārpalikumiem pārvērtās par deficītu gaidīšanu.

Lietuvas naftas un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operators "Klaipedos nafta" līdz 2030.gadam plāno investēt 300 miljonus eiro, paredz uzņēmuma stratēģija 2023.-2050.gadam.

Vairāk nekā 45% no kapitālieguldījumiem domāti jaunas infrastruktūras un kompetenču veidošanai jaunu enerģijas veidu pārkraušanai un uzglabāšanai, kā arī ilgtspējības uzlabošanai un izmešu samazināšanai visās "Klaipedos nafta" darbībās, trešdien uzņēmums informēja "Nasdaq" Viļņas biržu.

Sākot no 2026.gada, "Klaipedos nafta" plāno ik gadu dividendēs plāno izmaksāt vismaz piecus miljonus eiro, un ienesīguma mērķrādītājs būs aptuveni 5%. Paredzams, ka 2031.-2050.gada periodā kopējais dividenžu maksājumu apjoms sasniegs vismaz 240 miljonus eiro.

Līdz 2030.gadam "Klaipedos nafta" plāno palielināt ieņēmumus par pusi.

"Klaipedos nafta" grupas mērķis ir no 2041. līdz 2050.gadam sasniegt vidējo gada peļņu pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas (EBITDA) 85 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Tās mērķis ir panākt par 172% lielāku EBITDA 2050.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu. Turklāt paredzams, ka EBITDA marža palielināsies no 45% 2022.gadā līdz 55% 2050.gadā.

Lietuvas valstij piederošais naftas produktu un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operators "Klaipedos nafta" nolēmis atlikt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa jaudas paplašināšanas projektu.

"Izvērtējot zemo interesi par jaudām ilgtermiņā pēc 2033.gadsa un iespējamo sašķidrinātās dabasgāzes piedāvājuma pieaugumu reģionā, kā arī citus riskus, "Klaipedos nafta" nolēma atlikt termināļa jaudas attīstības projektu," teikts piektdien publicētajā uzņēmuma paziņojumā presei.

Tikai viena no septiņiem uzņēmuma piedāvātajiem četru teravatstundu (TWh) gada jaudas paketēm 2033.-2044. gadam pašlaik ir pārdota.

"Klaipedos nafta" komercdirektors Mindaugs Naviks to skaidro ar jaunu LNG termināļu būvniecību Eiropā un ģeopolitisko nestabilitāti.

"Visi šie apstākļi saīsina plānošanas horizontu, tāpēc tikai dažas organizācijas - vismaz pašlaik - ir gatavas uzņemties saistības uz 20 gadiem uz priekšu," viņš norādīja.

Šā gada pirmajā ceturksnī visi Ventspils nafta grupas uzņēmumi – Ventspils nafta, Latvijas kuģniecība, Ventspils nafta termināls un LatRosTrans – kopumā nopelnījuši 4,96 miljonus latu.

Pērnā gada pirmo ceturksni Ventspils nafta grupa noslēdza ar 6,94 milj. Ls zaudējumiem. Iepretim pagājušā gada pirmajiem trīs mēnešiem, šogad Ventspils nafta grupai izdevies samazināt administratīvās izmaksas par 662 tūkst. Ls jeb 27%, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Grupas apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī sasniedza 33,84 miljonus latu.

Pirmo gada ceturksni pirmo reizi kopš 2008. gada ar peļņu – 45 tūkst. Ls - noslēdzis arī uzņēmums Latvijas kuģniecība un tā meitas sabiedrības.

Ventspils nafta termināls (VNT) neto peļņa pirmajā ceturksnī bija 2,87 miljoni latu, bet apgrozījums sasniedza 15,65 miljonus latu. VNT pārkrāvis aptuveni 3,35 miljonus tonnu naftas produktu.

Šā gada trešajā ceturksnī AS Ventspils nafta meitas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls (VNT) pārkrāva 2,05 miljonus tonnu naftas un naftas produktu.

Savukārt SIA LatRosTrans (LRT) naftas produktu transportēšanas apjoms šajā periodā sasniedza 1,35 miljonus tonnu, kas ir par 36% vairāk nekā 2013. gada attiecīgajā laika periodā.

Kopējais LatRosTrans naftas produktu transportēšanas apjoms šī gada pirmajos deviņos mēnešos bija 4,68 miljonu tonnu, kas ir par 2% vairāk, salīdzinot ar aizvadītā gada atbilstošo periodu.

Komentējot VNT rezultātus šā gada pirmajos deviņos mēnešos, uzņēmuma vadība uzsver, ka pārkrauto naftas produktu apjoms nedaudz pieaudzis, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, no 8 miljoniem tonnu līdz 8,47 miljoniem tonnu. Kopumā 45,3% pārkrauto produktu apjoma VNT piegādāti pa dzelzceļu vai jūru, bet 54,7% pa cauruļvadu.

Piektdien AS Ventspils nafta akcijas cena pieauga par 22,27% līdz 2,91 eiro, liecina vērtspapīru tirgus dati.

Kopumā ar uzņēmuma akcijām tika veikti 114 darījumi, apgrozījumam sasniedzot 378,8 tūkstošus eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Ventspils nafta ir saņēmusi Euromin Holdings (Cyprus) Limited paziņojumu par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta un AS Latvijas Naftas tranzīts (LNT) paziņojumu par nozīmīgas līdzdalības zaudēšanu AS Ventspils nafta, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Saskaņā ar abu pušu sniegto informāciju katras akcijas iegādes cena bija 1,77 eiro.

Saskaņā ar paziņojumu Euromin papildus ieguvusi 45,19 miljonus akciju jeb 43,25% no koncerna balsstiesīgo akciju kopskaita un šobrīd tai tiešā veidā pieder 97,4 miljoni akciju jeb 93,24% no koncerna kopējā balsstiesīgo akciju kopskaita.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) un maksātnespējīgās privatizējamās AS Latvijas nafta organizētajā uzņēmuma prezentācijā apmeklētāji interesējušies par uzņēmuma darbības finanšu rādītājiem, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Tāpat tika sniegta detalizēta informācija par plānoto izsoli. Informācija par MPAS Latvijas nafta privatizāciju un prezentāciju publicēta arī preses izdevumos, PA un Rīgas domes mājaslapās, kā arī nosūtīta nozares profesionālajām organizācijām - Degvielas tirgotāju un ražotāju asociācijai un Latvijas degvielas tirgotāju asociācijai.

Apstiprinātie MPAS Latvijas nafta privatizācijas noteikumi paredz pārdot izsolē vienā paketē 300 tūkstošus akcijas jeb 100% uzņēmuma pamatkapitāla, nosakot izsoles sākuma cenu 1 lats un paredzot pārņemt uzņēmuma saistības, kas uz 2012.gada 31.decembri bija 12,7 miljoni lati. Lielākie uzņēmuma kreditori ir Finanšu ministrija un Valsts ieņēmu dienests (VID).

AS Ventspils nafta padomē atkārtoti par padomes priekšsēdētāju pārvēlēts Vladimirs Egers, savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieku – Rubels Jilmazs, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

27. aprīlī notika kārtējā AS Ventspils nafta akcionāru sapulce, kuras laikā tika pārvēlēta uzņēmuma padome. Uz piecu gadu termiņu padomē tika ievēlēti – Vladimirs Egers, Rubels Jilmazs, Olga Kurenkova, Dmitrijs Judins, Andrea Šlepfera, Varvara Maksimova, Rūdolfs Meroni, Deivids Gajs Anstis, Jānis Berķis, Nauris Berķis, Ivars Bērziņš.

AS Ventspils nafta ir viena no lielākajām uzņēmumu grupām Latvijā un darbojas naftas produktu transportēšanas, pārkraušanas, uzglabāšanas un kuģošanas jomā. AS Ventspils nafta ir koncerna mātes sabiedrība, kas pārvalda ieguldījumus grupas uzņēmumos, veicinot koncerna kopējās vērtības un katra atsevišķā uzņēmuma vērtības pieaugumu.

Iegūstot 93,24% AS Ventpils nafta kapitāla daļu, Euromin Holdings (Cyprus) Limited atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Nasdaq Riga noteiktām prasībām ir pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu pārējiem akcionāriem.

Ja piedāvājuma izteikšana būs sekmīga, Euromin Holdings (Cyprus) Limited varētu apsvērt AS Ventspils nafta iziešanu no regulēta tirgus, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

24. septembrī AS Ventspils nafta ir saņēmusi Vitol R&M SA paziņojumu par nozīmīgas netiešas līdzdalības iegūšanu AS Ventspils nafta.

Saskaņā ar paziņojumu Vitol R&M SA uz 17.septembri netieši papildus ieguvusi 45 190 423 akcijas jeb 43,25% no koncerna balsstiesīgo akciju kopskaita un šobrīd tai netiešā veidā pieder 97 412 682 akcijas jeb 93,24% no koncerna kopējā balsstiesīgo akciju kopskaita.

Akcijas tiešā veidā ieguva Euromin Holdings (Cyprus) Limited, kuras 100% kapitāla daļu īpašnieks ir Vitol R&M SA.

AS Ventspils nafta saņēmusi Euromin Holdings (Cyprus) Limited paziņojumu par tiešas nozīmīgas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta un Vitol R&M SA paziņojumu par nozīmīgas netiešas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta, liecina Ventspils naftas paziņojums Nasdaq Riga.

Saskaņā ar paziņojumiem Vitol R&M SA 23.oktobrī netieši Ventspils nafta obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma ietvaros papildus ieguvusi 4,703 miljonus koncerna balsstiesīgo akciju un šobrīd tai netiešā veidā pieder 103,073 miljoni akciju jeb 98,65% no koncerna kopējā balsstiesīgo akciju kopskaita.

Akcijas tiešā veidā ieguva Euromin Holdings (Cyprus) Limited, kuras 100% kapitāla daļu īpašnieks ir Vitol R&M SA.

AS Ventspils nafta pieder 51% SIA Ventspils nafta termināls, kas ir lielākais naftas un naftas produktu termināls Baltijā; 66% SIA LatRosTrans, kas ir Latvijas-Krievijas kopuzņēmums Baltijā; 49,94% AS Latvijas kuģniecība, kas ir starp lielākajiem kuģu īpašniekiem vidēja izmēra un handy tankkuģu segmentos pasaulē.

Naftas cenas kritums zem 50 dolāru par barelu atzīmes patlaban veicina runas tirgus dalībnieku vidū par jaunu, zemāku cenu ēru melnajam zeltam, kaut arī atgriešanās ļoti zemas cenas teritorijā ir diezgan nereāls scenārijs, raksta CNBC.

Gan Ziemeļjūras naftas markas Brent, gan ASV naftas WTI cena zem 50 dolāriem bija normāla situācija līdz 2005. gadam. 1990. gadu laikā Brent vidējā cena bija vien 18,37 dolāri, WTI – 19,7 dolāri par barelu, un abu marku nafta virs 50 dolāru atzīmes pirmo reizi pakāpās 2004.gada nogalē.

Ķīnas straujā ekonomikas izaugsme pēdējā desmitgadē kombinācijā ar pasaules naftas ražošanas apjomu stabilizāciju 2008. gadā uzdzina Brent cenu virs 140 dolāru atzīmes, un 90% laika pēdējā desmitgadē tā pavadījusi virs 50 dolāru atzīmes.

Patlaban naftas ražotāji, īpaši ASV, ražo rekordapmērus, neskatoties uz to, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme ir stabilizējusies zemākos līmeņos nekā iepriekš, turklāt alternatīvie enerģijas avoti un labāka efektivitāte mazina pieprasījumu pēc naftas attīstīto valstu vidū.

Pirmdienu Nasdaq Baltijas biržas noslēdza ar dažādiem rezultātiem, liecina vērtspapīru tirgus dati.

OMX Baltic Benchmark indekss pakāpās par 0,38% līdz 632,32 punktiem. Par 0,13% līdz 481,43 punktiem samazinājās OMX Vilnius vērtība, bet par 0,17% līdz 867,52 punktiem – OMX Tallinn. Par 3,44% līdz 575,06 punktu atzīmei pieauga OMX Riga vērtība.

Pirmdien lielākais apgrozījums biržā bija ar AS Ventspils nafta akcijām, apgrozījumam sasniedzot 1,589 miljonus eiro. Uzņēmuma akcijas cena pieauga par 45,69% līdz 4,56 eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka pirmdien sācies akcionāra Euromin Holdings (Cyprus) Limited izteiktais obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, ievērojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 15. oktobra lēmumu, liecina AS Ventspils nafta paziņojums Nasdaq Riga.

Ceturtdien Baltic Market Awards ceremonijā tika paziņoti NASDAQ OMX Baltijas biržās kotētie uzņēmumi kategorijās par labākajām investoru attiecībām un apbalvots Baltijas biržu Gada biedrs.

Tallinna Vesi pirmo reizi Baltijas uzņēmumu konkurencē saņēma galveno balvu nominācijā Labākās investoru attiecības Baltijas valstīs.

Lietuvas telekomunikāciju kompānija Teo LT ierindojās 2.vietā nominācijā par labākajām investoru attiecībām Baltijas valstīs, savukārt uzņēmums Baltika ieguva 3.vietu. Šajā nominācijā labāko uzņēmumu pieciniekā ierindojās arī Grindeks un Nordecon.

«Baltijas biržās kotētos uzņēmumus ar labākajām investoru attiecībām mēs vērtējam atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošana un stiprināšana, nodrošinot caurskatāmību un atklātību, ir svarīgākie instrumenti investoru attiecībās gan emitentu vidū gan kapitāla tirgum kopumā,» saka Arminta Saladžiene, NASDAQ OMX Baltijas tirgus vadītāja. «Gūstot uzticību investoru un tirgus dalībnieku vidū, uzņēmumam ir vieglāk papildus piesaistīt kapitālu attīstībai, apliecinot savu atpazīstamību un konkurētspēju. Visbeidzot, caurskatāma un godīga biznesa vide pozitīvi rezonēs arī Baltijas valstu ekonomikas attīstības un iedzīvotāju labklājības kontekstā.»

Nolemts samazināt SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālu, liecina Lursoft dati.

Dalībnieku sapulce ir pieņēmusi lēmumu samazināt uzņēmuma pamatkapitālu par 25 miljoniem eiro līdz 86,755 miljoniem eiro, dzēšot 25 miljonu eiro kapitāla daļas.

Kreditoru prasījumi nodrošinājuma saņemšanai piesakāmi mēneša laikā Ventspils nafta termināls juridiskajā adresē - Talsu ielā 75, Ventspilī.

Ventspils nafta termināls savā iesniegtajā pārskatā ziņo, ka 2013.gadā uzņēmums samazinājis pārkraušanas apjomus no 12 milj. tonnu 2012. gadā līdz 9,6 milj. tonnu dažādu naftas produktu aizvadītajā gadā. Pērn Ventspils nafta termināla apgrozījums samazinājies par 17,95%, noslīdot līdz 72,897 milj.EUR. Uzņēmums pērn nopelnīja 12,429 miljonus eiro nodokļu nomaksas.

Visi trīs termināļi, kas Ventspils ostā nodarbojas naftas produktu pārkraušanu, - AS "Ventbunkers", SIA "Ventall termināls" un SIA "Ventspils nafta termināls" - noliedz, ka būtu jaukuši Krievijas dīzeļdegvielu ar citas izcelsmes produktu, norādīja uzņēmumu pārstāvji.

Iepriekš "Bloomberg" vēstīja, ka Eiropas enerģētikas uzņēmumi meklē aplinku ceļus, lai saglabātu Krievijas jēlnaftas plūsmu, vienlaikus publiski atsakoties no sadarbības ar Krieviju. Naftas tirgū esot parādījies "Latvijas maisījums" - dīzeļdegviela, kas izskatās kā risinājums, lai piegādātu Krievijas produktu, kas sajaukts ar citas izcelsmes produktu. Kā vieta, kur notiek sajaukšana, "Bloomberg" publikācijā bija minēta Ventspils.

"Ventbunkers" pārstāvji atzīmē, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) ieviestajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju "Ventbunkers" terminālī šobrīd naftas produktu uzglabāšanas un pārkraušanas pakalpojumi netiek sniegti.

AS Ventspils nafta (VN) ir saņēmusi paziņojumus no Rūdolfa Meroni, Deivida Gaja Anstisa, Jāņa Berķa, Naura Berķa un Ivara Bērziņa par atkāpšanos no VN padomes locekļu amata, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Darbam padomē viņus izvirzīja AS Latvijas Naftas tranzīts, kas nesen pārdeva savu daļu VN akcijas.

Padome darbu turpina nepilnā sastāvā ar 6 no 11 locekļiem – Vladimiru Egeru (padomes priekšsēdētājs), Rubelu Jilmazu (padomes priekšsēdētāja vietnieks), Dmitriju Judinu, Andrea Šlēferi, Olgu Kurenkovu un Varvaru Maksimovu.

AS Ventspils nafta ir viena no lielākajām uzņēmumu grupām Latvijā un darbojas naftas produktu transportēšanas, pārkraušanas, uzglabāšanas un kuģošanas jomā. AS Ventspils nafta ir koncerna mātes sabiedrība, kas pārvalda ieguldījumus grupas uzņēmumos, veicinot koncerna kopējās vērtības un katra atsevišķā uzņēmuma vērtības pieaugumu.

AS Ventspils nafta un tās meitas sabiedrību šā gada pirmā pusgada neto peļņa sasniedza 4,35 miljonus eiro, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Koncerna ieņēmumus veido ienākumi no kuģniecības biznesa - 34,5 miljoni eiro un ienākumi no naftas produktu pārkraušanas, uzglabāšanas un transportēšanas biznesa - 54,4 miljoni eiro.

Pērn attiecīgajā periodā AS Ventspils nafta zaudējumi bija 10,37 miljoni eiro.

Ventspils nafta termināls ieņēmumi palielinājās par 4,25 miljoniem eiro līdz 44,72 miljoniem eiro, kam par iemeslu bija neliels naftas produktu pārkraušanas apjomu kāpums līdz 6,4 miljoniem tonnu. Neto peļņa bija 6,76 miljoni eiro.

LatRosTrans naftas produktu transportēšanas apjoms šā gada pirmajā pusgadā bija 3,34 miljoni tonnas. Ieņēmumi bija 9,66 miljoni eiro, savukārt neto peļņa palielinājās par 0,6 miljoniem eiro līdz 3,47 miljoniem eiro.

AS Ventspils nafta ir saņēmusi Euromin Holdings (Cyprus) Limited paziņojumu par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta un AS Latvijas Naftas tranzīts (LNT) paziņojumu par nozīmīgas līdzdalības zaudēšanu AS Ventspils nafta, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Saskaņā ar abu pušu sniegto informāciju katras akcijas iegādes cena bija 1,77 eiro.

Saskaņā ar paziņojumu Euromin papildus ieguvusi 45,19 miljonus akciju jeb 43,25% no koncerna balsstiesīgo akciju kopskaita un šobrīd tai tiešā veidā pieder 97,4 miljoni akciju jeb 93,24% no koncerna kopējā balsstiesīgo akciju kopskaita.

Savukārt saskaņā ar LNT paziņojumu kompānijai vairs koncerna akcijas nepieder.

AS Ventspils nafta pieder 51% SIA Ventspils nafta termināls, kas ir lielākais naftas un naftas produktu termināls Baltijā; 66% SIA LatRosTrans, kas ir Latvijas-Krievijas lielākais kopuzņēmums Baltijā; 49,94% AS Latvijas kuģniecība, kas ir starp lielākajiem kuģu īpašniekiem vidēja izmēra un handy tankkuģu segmentos pasaulē.

Latvijas kuģniecība (LK) pārdevusi uzņēmumam AS Ventbunkers tai netieši piederošās AS Latvijas Naftas tranzīts (LNT) akcijas, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga biržā.

LK netieši ar tās koncerna ietilpstošās SIA Skonto nafta starpniecību piederēja 16% LNT akciju. Darījuma summa ir 15,4 miljoni eiro un šī summa ietver arī aizdevuma atmaksu 2,1 miljona eiro apmērā, ko iepriekš LNT bija izsniegusi SIA Skonto nafta.

Pirms šī darījuma LK koncernā ietilpstošā sabiedrība SIA Nafta Invest no Vladimira Solomatina iegādājās viņam piederošos 14% SIA Skonto nafta daļu un, tādējādi, pirms darījuma ar AS Ventbunkers, LK piederēja 100% SIA Skonto nafta daļu. Saņemtie naudas līdzekļi tiks izmantoti, lai atmaksātu LK koncerna aizdevumus, kas saņemti no AS Ventspils nafta.

AS Latvijas kuģniecība pieder 16 moderni kuģi, nodrošinot darbu vairāk nekā 500 profesionāliem un augsti kvalificētiem jūrniekiem no Latvijas, un papildus tehniski pārvalda vēl 4 kuģus, kopumā vadot 20 kuģu lielu floti. LK flotes vidējais vecums ir 8 gadi. Visi kuģi saņēmuši ISM (International Safety Management) sertifikātus.

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.