Apdrošināšanas akciju sabiedrības "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) padome veikusi izmaiņas valdes sastāvā.

Par valdes priekšsēdētāju iecelts bijušais valdes priekšsēdētāja vietnieks Oskars Hartmanis. BTA valdei pievienojies jauns valdes loceklis Gediminas Radavičius, kā arī darbu turpina esošie valdes locekļi - Evija Matveja un Tadeuš Podvorski. Izmaiņu spēkā stāšanās ir plānota 2024. gada 1. janvārī, bet ne ātrāk kā tiks saņemta Latvijas Bankas atļauja šīm izmaiņām.

Jaunajam BTA valdes priekšsēdētājam Oskaram Hartmanim ir 25 gadu pieredze apdrošināšanas jomā. Oskars BTA pievienojās 2012. gadā un kopš tā laika ir attīstījis dažādus projektus un virzienus, kas palīdzējuši BTA kļūt par vienu no vadošajām apdrošināšanas kompānijām Baltijā.

Volfgangs Štokmaiers atkāpjas no BTA valdes priekšsēdētāja amata. Nākotnē viņš turpinās sekot līdzi uzņēmuma attīstībai kā Padomes loceklis (tam vēl nepieciešams Latvijas Bankas apstiprinājums). Volfgangs Štokmaiers norāda: "Esmu gandarīts, redzot, kā BTA ir augusi un kā mēs esam izveidojuši uzņēmuma kultūru, kurā var attīstīties iedvesmojošas idejas. Šīs idejas rezultējas jaunos un inovatīvos risinājumos, kā apmierināt klientu un sadarbības partneru prasības pēc ātriem un ērtiem apdrošināšanas pakalpojumiem. Vēlos pateikt paldies mūsu klientiem par uzticību mums, mūsu partneriem par atbalstu mūsu idejām un mūsu darbiniekiem par patiesām rūpēm par klientiem! Esmu sajūsmā par nākamo nodaļu BTA attīstības stāstā un esmu pārliecināts, ka BTA turpinās augt un ieviest vēl inovatīvākus risinājumus mūsu klientu vajadzībām.”

Apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) piedāvā saviem veselības apdrošināšanas juridiskajiem klientiem vēl ērtāku veidu, kā pārvaldīt uzņēmuma veselības apdrošināšanas polisi. Turpmāk BTA klientiem būs iespēja veikt izmaiņas polisē jaunā BTA juridisko personu portālā.

Mūsdienu digitālajā laikmetā katra sekunde ir vērtīga, tāpēc, rūpējoties par to, lai turpmāk veselības apdrošināšanas polises administrēšana uzņēmumiem būtu vēl vienkāršāka un ērtāka, BTA saviem klientiem piedāvā juridisko personu portālu, kurā BTA Veselības apdrošināšanas juridiskie klienti ērti un vienkārši administrēs sava uzņēmuma polisi.

BTA ir pirmais uzņēmums apdrošināšanas tirgū Baltijā, kas saviem klientiem piedāvā šādu iespēju! BTA juridisko personu portāla galvenais mērķis ir nodrošināt klientam veikt izmaiņas ātri un viegli un pārraudzīt veiktās izmaiņas vienkopus, bez BTA iesaistes.

“BTA jau kopš uzņēmuma dibināšanas nepārtraukti investē inovācijās, lai vienkāršotu klientu ikdienu un automatizētu tos procesus, kurā cilvēka iesaiste nav nepieciešama. Priecājos, ka tagad varam klientiem piedāvāt unikālu iespēju – pārvaldīt uzņēmuma Veselības apdrošināšanas polisi jebkurā klientam ērtā laikā un vietā. Tas nozīmē, ka mūsu klienti laiku, kas citkārt būtu nepieciešams e-pastu sarakstei starp BTA darbinieku un klientu, varēs izmantot vērtīgāk, jo turpmāk visas izmaiņas Veselības apdrošināšanas polisē varēs veikt bez sarakstes e-pastā. Mūsdienu tehnoloģijas attīstās straujiem soļiem un BTA nodrošina, lai klientiem piedāvātu vispiemērotāko un ērtāko apdrošināšanu,” norāda BTA Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče.

Pielāgojoties klimata pārmaiņu nestajiem draudiem Latvijas iedzīvotāju mājsaimniecībām, apdrošināšanas akciju sabiedrība «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) paplašinājusi īpašuma apdrošināšanas polises segumu, kas aptvers plašākus lietavu un applūšanas izraisītos postījumu riskus.

BTA īpašuma apdrošināšanas polise paredz kompensēt izdevumus ne vien par pašam mājoklim nodarīto bojājumu novēršanu, bet arī apdrošina iedzīvi un iemītnieku viedierīces.

Tomēr klimata pārmaiņas atnesušas izaicinājumus, kas vēl nesenā pagātnē Latvijā nebija aktuāli. Piemēram, jūlija beigās piedzīvotais ciklons «Kirstija» uzskatāmi parādīja, ka sabiedrība nav gatava šāda veida izaicinājumiem. Dabas stihijas seku likvidēšanai BTA 733 klientiem jau izmaksājis gandrīz 4 miljonus eiro, un patlaban tiek izskatīti vēl vairāk nekā 400 pieteikumi, kuru atlīdzības summa pietuvosies diviem miljoniem eiro, kopumā sasniedzot 6 miljonus eiro.

Intensīvās līšanas nodarīto postījumu apmērs pamudināja BTA paplašināt applūšanas definīciju īpašuma apdrošināšanas polises nosacījumos. Turpmāk klienti varēs pieteikt atlīdzību arī tādos gadījumos, ja applūšanas cēlonis būs intensīvas vai ilgstošas lietavas, nevis tikai palu ūdeņi. Apdrošināšana segs zaudējumus, kad lietavu dēļ īpašumu būs sabojājis ūdens no pārplūdušām tilpnēm kā upes, ezeri vai piemājas baseins, vai arī plūdi izcēlušies, pagalmā sakrājoties pārāk lielam ūdens apjomam. Tas attiecas gan uz apdzīvotām vietām, kur kanalizācijas sistēma netiek galā ar ūdens novadīšanu, gan uz lauku viensētām, kur zeme nespēj uzsūkt pārmērīgo nokrišņu daudzumu. Apdrošināšanas kompānija jau informējusi par plūdu definīcijas paplašināšanu 27 000 BTA īpašuma apdrošināšanas polises īpašniekus.

Rīgas īres dzīvokļu piedāvājumu papildinājis jauns nams Tērbatas ielā ar 176 dzīvokļiem, kas paredzēti tikai un vienīgi izīrēšanai. Projektu īstenojis nekustamā īpašuma attīstītājs «YIT Latvija» un apdrošināšanas akciju sabiedrība «BTA Baltic Insurance Company» (BTA), par pārvaldnieku izvēlēts «Lumi Capital».

Projektā investēti 25 miljoni eiro, un tajā ir 1-3 istabu dzīvokļi ar kopējo platību no 50 līdz 65 kvadrātmetriem. Dzīvokļi tiek piedāvāti ar iebūvētu virtuvi un skapjiem. To īres cenas, atkarībā no platības, svārstās no aptuveni 600 līdz vairāk nekā 1000 eiro mēnesī plus apsaimniekošanas un komunālie maksājumi. Par papildus samaksu pieejama arī pazemes stāvvieta, kā arī slēgta velonovietne.

Projekts ir īpašs ar pagalmā esošo dižozolu - tā kopšanai ierīkota īpaša laistīšanas sistēma. Ēkas pirmajā stāvā paredzētas komerctelpas.

Purvciemā atklāts pirmais īres dzīvojamais nams 

BTA un YIT kopā ar Lumi Mājas veido pirmo projektu Latvijā –...

«Latvijai raksturīgs dzīvokļus iegādāties īpašumā, un īres tirgus ir diezgan neattīstīts, liela daļa atrodas pelēkā zonā. Šeit ir ļoti maz institucionālu attīstītāju. Jāsaka, ka šis tirgus būtisku pavērsienu ir piedzīvojis tieši pēdējo gadu laikā,» uzskata «YIT Latvija» valdes loceklis Andris Božē.

Viņaprāt, īres dzīvokļiem Rīgā ir labas perspektīvas – īres dzīvokļu popularitāte augs. To veicina arī augstās starpbanku aizdevumu likmes, kas sadārdzinājusi hipotekārā kredīta maksājumus. Tādēļ daļa potenciālo dzīvokļu pircēju šobrīd dod priekšroku mājokļa īrēšanai.

Par īres dzīvokļu mērķauditoriju A.Božē uzskata cilvēkus ar stabiliem ienākumiem, gados jaunākus, kuri vēl nav izšķīrušies, kur tieši viņi grib dzīvot. Iespējams, šobrīd viņiem ir darbs centrā, labs birojs, tādēļ īrnieki vēlas dzīvot pēc iespējas tuvāk darbavietai. Daļa potenciālo klientu varētu būt tie, kuri šobrīd vēl nevēlas sevi apgrūtināt ar īpašuma tiesībām.

Energoefektīvās ēkas tapšanā, ieguldījumus veicis arī apdrošināšanas sabiedrība BTA. Tās valdes priekšsēdētājs Volfgangs Štokmaiers saredz jaunas investīciju iespējas: «BTA ir aizraujoša pieredze piedalīties šāda veida investīciju projektā, trīs Baltijas valstu galvaspilsētās vienlaicīgi. Šodien mums ir skaidrs, lai gan BTA darbojas finanšu sektorā, ir lietderīgi domāt plašāk un atrast perspektīvākās jomas, kurās izmantot kapitālu. Rīgas projekts ir īpaši interesants, jo tas ir jauninājums nekustamā īpašuma īres tirgū, tā mērķis ir apmierināt strauji augošās vajadzības pēc mājokļa. Mēs ticam īres segmenta attīstībai un cenšamies nodrošināt augstas kvalitātes dzīvokļus. Gaidām šī projekta progresu un nozares attīstību, kā arī turpinām sniegt savu ieguldījumu.»

Ēkas būvniecība tika uzsākta 2020.gadā un ekspluatācijā tā nodota šā gada pavasarī.

Neskaitot ēku Tērbatas ielā 72, BTA pieder vēl 3 dzīvokļu ēkas Rīgas centrā. Tās iegādātas 2020. gadā. Pieprasījums pēc īres dzīvokļiem jaunajos namos ir augsts – faktiski visi dzīvokļi vienmēr ir izīrēti.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (LTAB) nelabvēlīgā Konkurences padomes (KP) lēmuma dēļ nākamgad varētu pieaugt transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) polišu cenas, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Drīzumā gaidāms KP lēmums, kas, pēc raidījumā paustā, ietekmēs ikvienu auto īpašnieku Latvijā. LTAB sodam esot piekritusi. Taču soda nauda samaksāšana tikšot uzlikta uz OCTA polises pircēju pleciem.

KP lēmums saistīts ar apdrošināšanas kompānijas "Balcia Insurance" ("Balcia"), kura iepriekš gribēja kļūt par OCTA pakalpojumu sniedzēju. "Balcia" vērsās LTAB, lūdzot to uzņemt par biedru. Biedrība uzņēmumu uzņēma par biedru un uzdeva līdz noteiktam termiņam samaksāt iestāšanās naudu 137 639 eiro un vienreizējo iemaksu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fondā 7000 eiro. Tā kā uzņēmums attiecīgos maksājumu neveica, tika pieņemts lēmums to no biedrības izslēgt.

Apledojuši, slideni ceļi, sniegputenis un sals – ziemai raksturīgie laikapstākļi mēdz sagādāt papildu izaicinājumus mazāk pieredzējušiem autovadītājiem. Turklāt ne vien pieaug risks iekļūt satiksmes negadījumā, bet arī aukstā laikā saasinās dažādas transporta līdzekļu tehniskās problēmas.

Minēto iemeslu dēļ ir vērts pirms ziemas iestāšanās parūpēties par maiņas auto papildpakalpojumu KASKO apdrošināšanas polisē, kas pasargās no palikšanas kājniekos pat tad, ja pēc iebraukšanas kupenā vai spēkrata «sasalšanas» nāksies to nogādāt autoservisā.

Kā liecina statistikas dati, apdrošinātāju pieredze nepārprotami parāda, ka tieši gada aukstākajos mēnešos autovadītājiem nākas biežāk meklēt automehāniķu palīdzību.

Apdrošināšanas akciju sabiedrības «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) apkopotā informācija liecina, ka ziemā brīvprātīgi apdrošināto transporta līdzekļu jeb KASKO segmentā ceļu satiksmes negadījumu skaits ir par 14% augstāks nekā vasarā. Piedevām ik gadu pirmajos aukstajos rudens rītos vairākiem desmitiem vai pat simtiem autovadītāju nākas izsaukt evakuatoru, jo dažādu tehnisko nepilnību dēļ auto nav iedarbināms.

Apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) padome ir pieņēmusi lēmumu par izmaiņām uzņēmuma valdes sastāvā - BTA valdei pievienojas jauna valdes locekle – Agnese Vilcāne, kurai ir vairāk nekā 10 gadu pieredze finanšu un apdrošināšanas jomā, kā arī pieredze uzņēmuma finanšu plānošanā un vadībā.

Viņas galvenā atbildības joma būs uzņēmuma finanšu vadība.

A.Vilcāne pievienojas jau esošajam valdes sastāvam – BTA valdes priekšsēdētājam Oskaram Hartmanim un valdes locekļiem: Evijai Matvejai, Tadeušam Podvorski un Gediminas Radavičius. Izmaiņu spēkā stāšanās ir plānota 2024. gada 1. jūnijā, bet ne ātrāk kā tiks saņemta Latvijas Bankas atļauja šīm izmaiņām.

Lai gan ir notikušas izmaiņas valdes sastāvā, visi galvenie BTA procesi un aktivitātes paliek nemainīgas.

BTA peļņa 2023.gada pirmajā pusgadā bija 2,878 miljoni eiro, kas ir 4,2 reizes mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. Kompānija reģistrēta 2014.gadā, un tās pamatkapitāls ir 51 609 400 eiro.

Noslēdzies vairāk nekā gadu ilgušais apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) un FIA pasaules rallija čempionāta posma Tet Rally Latvia rīkotāja RA EVENTS kopdarbs, kā rezultātā BTA nodrošinās Latvijas sporta pasaulē līdz šim vēl nepieredzēta veida un satura apdrošināšanas polisi, ar kopējo segumu 25 miljonu eiro apmērā un neierobežotu apdrošināšanas gadījumu skaitu.

Latvijas Republikas normatīvie akti paredz, ka jebkuram publiskam pasākumam ir jābūt spēkā esošai apdrošināšanas polisei. Un, lai gan šāda kārtība ir ierasta prakse, būtiski pieminēt, ka apdrošināšanas polises unikalitāte slēpjas tieši FIA pasaules rallija čempionāta posma starptautiskajā tvērumā un čempionāta norisi pārraugošās Starptautiskās automobiļu federācijas (FIA) izvirzātajās specifiskajās apdrošināšanas polises prasībās un tās segtajiem riskiem.

Apzinoties FIA pasaules rallija čempionāta posma norises nozīmi un tā lomu Latvijas atpazīstamības veicināšanā, jau priekšlaicīgi tika sākts darbs pie šādas apdrošināšanas polises sarūpēšanas. BTA speciālistiem rūpīgi iepazīstoties ar niansēto prasību sarakstu, vienlaicīgi tika uzsāktas arī sarunas ar FIA un pasaules čempionāta rīkotāju WRC Promoter, lai precīzāk izprastu to būtību. Apdrošināšanas polises sagatavošanas laikā tika pieņemts lēmums arī piesaistīt ārvalstu partnerus, kas tieši specializējas augstākā līmeņa autosporta sacensību apdrošināšanā, tai skaitā arī Formula 1. Tādējādi, šīs polises saskaņošanas procesā piedalījās BTA darbības laikā vēl nepieredzēti plašs iesaistīto speciālistu loks, kuriem kopā strādājot izdevās rast risinājumu un nodrošināt visnotaļ unikālu apdrošināšanas polisi – ar noteiktu segumu 25 miljonu apmērā, bet bez ierobežota apdrošināšanas gadījumu skaita.

Konkurences padome (KP) piemērojusi naudas sodu Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (LTAB) 336 086 eiro apmērā par konkurenci kropļojošām biedrības darbībām, informēja KP.

Pēc LTAB iniciatīvas, starp KP un LTAB noslēgts izlīgums, tādējādi biedrība apstiprina savu vainu pārkāpumā un apņemas nepārsūdzēt KP lēmumu, par ko LTAB piemērots naudas soda samazinājums.

Atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā noteiktajam dalība LTAB ir priekšnoteikums darbības sākšanai OCTA tirgū Latvijā. Vairāk nekā desmit gadus, lai kļūtu par LTAB biedru, bija jāizpilda vairākas prasības, tostarp jāveic vienreizējs iestāšanās maksājums, kura apmēru noteica LTAB un kas bija biedrības patstāvīgs lēmums.

Šobrīd Latvijā OCTA pakalpojumu sniedz deviņi apdrošinātāji - četras Latvijā reģistrētas un piecas ārvalstu sabiedrību filiāles, kas reģistrētas Latvijas tirgū. Ņemot vērā, ka OCTA pakalpojumu var sniegt tikai LTAB biedri, LTAB prettiesiskā rīcība ietekmēja konkurences izaugsmi visā OCTA tirgū. KP ieskatā, ikviena jauna un spējīga tirgus dalībnieka ienākšana tirgū var atstāt nozīmīgu ietekmi uz tirgu, tāpēc nepamatotu maksājumu noteikšana var būt būtisks konkurenci ierobežojošs šķērslis.

Apdrošināšanas kompānijas turpina saņemt 29.jūlija lietavu un vētras radīto postījumu atlīdzības pieteikumus, paredzamās atlīdzību summas sasniedz vairākus miljonus eiro - līdz 5.augusta vakaram saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 12,75 miljonu eiro apmērā.

Pēc divām postošām vētrām, kas jūlijā ar pāris nedēļu intervālu skāra Latvijas vidieni, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) kompensācijās cietušajiem klientiem jau izmaksājusi vai ieplānojusi izmaksāt gandrīz 4 miljonus eiro. Turklāt apdrošinātājs apņēmies palīdzēt arī tiem dabas stihijā cietušajiem, kuri pirms 29. jūlija vētras nebija apdrošinājuši īpašumu pret nokrišņu risku.

Abu vētru rezultātā BTA no klientiem saņēmusi vairāk nekā tūkstoti atlīdzības pieteikumus. Par jūlija otrajā nedēļā Bauskas novadu piemeklējušās vētras postījumiem izmaksāto atlīdzību apjoms jau sasniedzis vienu miljonu eiro. Vairāk nekā pusi no šīs naudas saņēmuši lauksaimnieki par nopostītajiem sējumiem. 29. jūlijā ciklonā cietušo BTA klientu aprēķinātie zaudējumi pietuvojušies trīs miljoniem eiro. Izmaksājamās kompensācijas par lietavu iznīcināto labību vien pārsniedz 1,5 miljonus eiro, un zemnieki saņem no BTA apdrošināšanas līgumā paredzēto atlīdzību, pat neraugoties uz to, ka liela daļa labības jau bija nobriedusi līdz kulšanas stadijai. Vairums apdrošinātāju neizmaksā kompensāciju par ražu, ja tā pirms vētras jau bija gatava nokulšanai.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) kopš pērnā gada vidus ir sācis saņemt dokumentus no Nīderlandes Zaļās kartes biroja par ceļu satiksmes negadījumu (CSNg), kas izraisīts ar Latvijā reģistrētu vieglo transportlīdzekli, kura īpašnieks nebija iegādājies OCTA.

Šī varētu kļūt par visu laiku lielāko izmaksu no OCTA Garantijas fonda (GF) par CSNg, ko izraisījis neapdrošināts transportlīdzeklis. Kopējā atlīdzību summa, ko Nīderlandes puse pieprasījusi rezervēt kā atlīdzību CSNg cietušajam, ir 2 miljoni eiro, kas gan daļēji varētu samazināties pēc pilnīgas CSNg apstākļu noskaidrošanas.

2022.gada vasarā Nīderlandē neapdrošināts transportlīdzeklis, kas reģistrēts Latvijā, notrieca riteņbraucēju. Cietušais ir guvis smagas smadzeņu traumas un rehabilitācijas process prasīs ilgu laiku. CSNg apstākļi joprojām tiek izmeklēti, tomēr, atbilstoši likumam, Nīderlandes Zaļās kartes birojs pieteicis rezervēt 2 miljonus EUR, kas varētu tikt izmaksāti cietušajam no Latvijas GF.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika liecina, ka šī gada pirmajā pusgadā apdrošinātājiem kopumā pieteikti 16 016 ceļu satiksmes negadījumi (turpmāk – CSNg). No tiem 11 327 (70,7%) fiksēti ar Saskaņoto paziņojumu, no tiem 1 629 (14,39%) aizpildīti elektroniski LTAB OCTA mobilajā lietotnē.

“Saskaņoto paziņojumu īpatsvars gadu no gada pieaug. Tā, piemēram, 2020.gada pirmajos sešos mēnešos ar Saskaņotajiem paziņojumiem tika fiksēti 64,4% negadījumu, bet pērnā gada pirmajā pusgadā – jau 70,15% CSNg. Liels nopelns pie šīs izaugsmes ir informatīvajām kampaņām, kuras ik gadu īstenojam, lai skaidrotu autovadītājiem Saskaņotā paziņojuma priekšrocības, kā arī, lai paplašinātu tā pieejamību,” stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Visvairāk CSNg ar Saskaņoto paziņojumu šogad fiksēti janvārī (2 275) un maijā (2 079), bet vismazāk – martā (1 773) un aprīlī (1 805). Savukārt elektroniski Saskaņoto paziņojumu LTAB OCTA mobilajā lietotnē autovadītāji proporcionāli visvairāk aizpildījuši jūnijā (16,16%) un februārī (15,28%).

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) kampaņas "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!" ietvaros apkopotā statistika liecina, ka ceļu satiksmē piedalās aptuveni 1% neapdrošinātu transportlīdzekļu.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, oktobrī LTAB, sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenoja sociālu kampaņu "Ja Tev nav OC/TA - nebrauc!". "Pirms kampaņas sākuma lēsām, ka kopējais transportlīdzekļu skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgas OCTA, varētu būt ap 1 - 2%. Šādus secinājumus izdarījām, balstoties uz iepriekšējo kampaņu pieredzi un mums pieejamo statistiku, kas liecina, ka pērn 1,16% no visiem Latvijā reģistrētajiem CSNg bija izraisīti ar transportlīdzekli bez OCTA," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka izvērtējot datus starp dažādiem Latvijas reģioniem, secināts, ka, piemēram, Latgalē ar neapdrošinātu transportlīdzekli pērn izraisīti pat 1,85% CSNg, kamēr Kurzemē - vien 0,78%.

No ceturtdienas, 1. augusta beigs darboties esošā Bonus - malus (BM) sistēma, transformējot to uz centralizētu apdrošināšanas vēstures datu sniegšanas servisu bez sarežģītiem algoritmiem un formulām, kas padarīja līdzšinējo BM sistēmu grūti uztveramu.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) apkopojis 10 svarīgākos jautājumus un atbildes, kas jāņem vērā autoīpašniekiem.

1. Kāpēc tiek reorganizēta BM sistēma?

Latvijā līdz šim pastāvošā BM sistēma bija balstīta uz komplicētiem algoritmiem un formulām, kas padarīja to grūti uztveramu. Līdz ar BM sistēmas transformāciju, apdrošināšanas vēstures datu atspoguļošana tiks īstenota vienkāršā un saprotamā veidā.

2. Vai BM reorganizācija ietekmēs OCTA polises cenu?

BM sistēmas reorganizācija nevar būt par pamatu OCTA cenu pieaugumam. OCTA cenu turpmāk, tāpat kā līdz šim, ietekmē daudzi faktori - līdzšinējo apdrošināšanas gadījumu un apdrošināšanas dienu skaitu rādītāji, dažādi papildus riska faktori (piemēram, dati par īpašnieka soda punktiem, transportlīdzekļa izmantošanas mērķis un vieta u.tml.), ekonomikas rādītāji Latvijā un pasaulē (piemēram, inflācija medicīnas un remonta nozarēs u.c.).

Pēdējo 10 gadu laikā apdrošināto bērnu skaits pieaudzis par 35%. Apdrošināto skolēnu skaits šajā periodā audzis pat par 93%, liecina Apdrošināšanas akciju sabiedrība «BTA Baltic Insurance Company» (BTA) apkopotie dati.

Jauna mācību gada sākums vairākos tūkstošos Latvijas ģimeņu ienesis ievērojamas izmaiņas ierastajā dienu ritējumā - bērns pirmoreiz apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi vai uzsācis skolas gaitas. Lai arī par mazāko klašu skolēnu drošību pedagogi gādā pastiprināti, aizrautīga rotaļāšanās vai sportošana ar citiem bērniem neiepazītā vidē mēdz novest pie dažādiem starpgadījumiem. Liela daļa vecāku to ir sapratuši vai pat personīgi piedzīvojuši bērnu neuzmanības sekas, tādēļ pret bērnu drošību izturas atbildīgi.

Vecāku piesardzībai ir pamats. Pēdējos piecos gados vien BTA kompensējusi vairāk nekā 4800 bērnu ārstēšanas izdevumus, izmaksājot vidēji 115 eiro katram. Lielākoties traumas gūtas sadzīviskās situācijās mājās vai skolā, sporta treniņos un ceļā uz mācību iestādi vai interešu izglītības nodarbībām.

Šā gada dabas stihijas bijušas nesaudzīgākas pret labību nekā pērnā gada vētras. Apdrošināšanas akciju sabiedrība "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) kompensācijās par nopostītajiem sējumiem klientiem jau izmaksājusi 6,4 miljonus eiro un gatavojas pārskaitīt vēl aptuveni vienu miljonu.

Līdz ar to kopējais izmaksu apjoms būs par diviem miljoniem eiro jeb aptuveni par 25% lielāks nekā 2023. gadā.Lai arī sabiedrības uzmanības centrā nonāca divas spēcīgas dabas stihijas, zemniekiem šovasar izaicinājumu bijis krietni vairāk. Tas uzskatāmi redzams apdrošināšanas kompensāciju apjomā. Jūlija vidū Bauskas novadu piemeklējusī spēcīgā vētra noveda pie 44 atlīdzību pieteikumiem par kopējo summu 800 tūkstoši eiro. Savukārt pēc jūlija pašā nogalē Jelgavas un Jūrmalas apkārtni appludinājušā ciklona «Kirstija» BTA saņēma vairāk nekā 120 pieprasījumus kompensēt nodarītos postījumus. 2,6 miljoni eiro jau izmaksāti un vēl viens miljons drīzumā nonāks zemnieku bankas kontos.

Bauskas novada iedzīvotājiem un pašvaldībai turpinot apzināt 11. jūlija postošās vētras postījumu apmēru, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) jau saņēmusi 48 atlīdzības pieteikumus.

Izmaksājamās kompensācijas apmērs četru dienu laikā izaudzis jau līdz 356 tūkstošiem eiro, un sagaidāms, ka tas turpinās palielināties.

Vislielākie zaudējumi nodarīti īpašumiem. BTA saņēmusi pieteikumus no 33 mājsaimniecībām par ēkām un teritorijai nodarītiem bojājumiem, tostarp jumta fragmentu noraušanu, palīgbūvju sabojāšanu, vētras izlauztiem kokiem.

Spēcīgais vējš saplosījis siltumnīcas, salauzis žogus un aiznesis pa gaisu dārza mēbeles.14 atlīdzības pieteikumi iesniegti par nopostītiem sējumiem, kas nav pārcietuši spēcīgās lietavas un vēja brāzmas. Bojāta arī viena automašīna, kuras īpašnieks no BTA bija iegādājies KASKO apdrošināšanu.

«Diemžēl postošas vētras Latvijā kļuvušas par vasaras neatņemamu sastāvdaļu. Pērnā gada augustā piedzīvojām divas spēcīgas stihijas, kuru seku novēršanai izmaksājām vairāk nekā 4,6 miljonus eiro. Toreiz cieta 690 mūsu klienti. Arī pagājušās nedēļas vētra sagādājusi iedzīvotājiem nepatīkamus brīžus un daudziem arī tūkstošos eiro mērāmus izdevumus. Jau tagad redzam, ka seku likvidēšanas izmaksas būs augstas, un īpaši finansiāli sāpīgi tas būs cilvēkiem, kuru īpašums nebija apdrošināts,» konstatē BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Kārlis Liepiņš.

Lai arī pēdējos mēnešos sabiedrības uzmanību piesaistījušas vairākas traģiskas auto avārijas uz Latvijas ceļiem, gada griezumā satiksmes negadījumu skaits nav pieaudzis un brīvprātīgās apdrošināšanas jeb KASKO lietās izmaksātā vidējā atlīdzības summa pat bijusi mazāka nekā iepriekšējos divos gados.

Automašīnas biežāk tiek bojātas, nobraucot no ceļa vai nespējot izvairīties no meža dzīvniekiem, kas pēkšņi izskrējuši uz braucamās daļas, nevis frontālās sadursmēs, liecina apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) apkopotie dati.

Aktīvajā braukšanas mēnesī jūnijā BTA saņemto KASKO atlīdzības pieteikumu skaits pat bija mazāks nekā 2022. vai 2023. gadā. Arī pirmajā pusgadā izmaksātā atlīdzības vidējā summa par vienu apdrošināšanas lietu bijusi zemāka nekā abos iepriekšējos gados. No tā var secināt, ka ceļu satiksmes drošības situācija šogad kopumā nav radikāli pasliktinājusies.

Satiksmes negadījumos visbiežāk iekļūst autovadītāju vidū iecienītākās transporta līdzekļu markas. 14% no visiem apdrošināšanas gadījumiem iesaistītas Volkswagen automašīnas, pa 8% Volvo un Toyota, 7% BMW un 6% Audi. To var pavisam viegli izskaidrot ar faktu, ka šo marku auto uz ceļiem ir krietni vairāk nekā mazāk populāro. Mazliet pieaudzis cietušo Opel un Ford īpatsvars, bet samazinājies negadījumos iekļuvušo Mercedes skaits.

Rīgas, Jūrmalas un Jelgavas ielas appludinājušās spēcīgās lietavas nodarījušas iedzīvotājiem zaudējumus vairāk nekā pusmiljona eiro vērtībā, lēš apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA).

Pirmdien saņemti jau 150 atlīdzības pieteikumi, taču jau tagad zināms, ka kopējā kompensāciju summa ievērojami pieaugs, kad lauksaimnieki būs apzinājuši sējumiem nodarītos postījumus.

Pirmie pieteikumi MansBTA portālā un klientu atbalsta dienestā ienāca naktī uz pirmdienu, jo BTA ir vienīgais apdrošinātājs Latvijā, kurā apdrošināšanas speciālists atbild uz klientu zvaniem cauru diennakti, arī brīvdienās. Pirmdien pieteikumu skaits turpināja augt, lielākoties no īpašumu apdrošinājušajiem klientiem. Postījumus nodarījuši vēja nolauzti koki un to zari, kas sadragājuši žogus, palīgēkas vai uzkrituši automašīnām. Sabojāts arī māju jumts un izsisti logi.

Latvijas Republikas proklamēšanas dienas priekšvakarā apdrošināšanas akciju sabiedrības "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) valdes locekle Evija Matveja svinīgā pasākumā pie Brīvības pieminekļa pasniegusi Rīgas vicemēram Edvardam Ratniekam monumenta apdrošināšanas polisi 1,5 miljonu eiro vērtībā.

Tādējādi BTA jau 21. gadu pēc kārtas turpina tradīciju Patriotisma nedēļā dāvināt Rīgas pašvaldībai Brīvības pieminekļa apdrošināšanu.

Pēc ekskursijas Brīvības pieminekļa telpās un parakstīšanās Goda grāmatā, E.Matveja nodeva E.Ratniekam apdrošināšanas polisi, kas nosedz Latvijas brīvības simbolam nodarīto postījumu novēršanas izmaksas. Brīvības piemineklis turpmāko gadu būs apdrošināts pret uguns, šķidruma vai tvaika noplūdes, dabas stihiju, kā arī trešo personu prettiesiskas rīcības rezultātā radītiem bojājumiem pieminekļa masīvam.

"Brīvības pieminekļa simboliskā nozīme nācijas kolektīvajā apziņā ir nenovērtējama, tādēļ visas sabiedrības pienākums ir rūpēties par šo brīvības, neatkarības un vienotības simbolu, lai tas turpinātu stiprināt valstiskuma un nacionālās piederības sajūtu Latvijas iedzīvotājos vēl daudzās paaudzēs. Brīvības piemineklis tika uzbūvēts par tautas saziedotiem līdzekļiem, taču par tā uzturēšanu kārtībā sabiedrībai nebūtu jāmaksā. To par savu pienākumu uzskatām mēs. Esam pagodināti par ilgstošo sadarbību ar Rīgas pašvaldību un augstu novērtējam mums izrādīto uzticību," sacīja BTA valdes locekle Evija Matveja.

Starptautiskais apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums “Balcia Insurance” (Balcia) šovasar plāno uzsākt darbību Igaunijas tirgū, nostiprinot savu klātbūtni Baltijas reģionā.

Apņemoties nodrošināt inovatīvus, visaptverošus nedzīvības apdrošināšanas produktus un mūsdienīgus klientu apkalpošanas kanālus, “Balcia” plāno apkalpot gan privātpersonu, gan uzņēmumu vajadzības.

“Balcia” uzņēmuma filiāli kaimiņvalstī vadīs Deniss Nikolajevs, kurš iepriekš bijis “ADB Gjensidige” Igaunijas filiāles vadītājs un apdrošināšanas pārdošanas vadītājs “BTA Baltic Insurance Company”. Viņa vadībā uzņēmumā šogad paredzēts izveidot vismaz 25 jaunas darba vietas un izaugsmi turpināt arī nākamajos gados.

“Mūsu klātbūtne Igaunijā iezīmē būtisku pavērsienu “Balcia” biznesa attīstības stratēģijā, kuras mērķis ir nostiprināt mūsu pozīciju Baltijas reģionā,” norāda Balcia valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

Aprīlī mājokļu tirgus radars reģistrējis optimisma pazīmes - pircēji sākuši pieņemt atliktos lēmumus par mājokļu iegādi, bet pārdevēji biežāk akceptē piedāvājumus samazināt cenas. Darījumu un vispārējo tirgus sajūtu buķeti papildina lielāks to pircēju īpatsvars, kas vēlas īrēt īpašumu ar izpirkuma tiesībām, tomēr attīstītāju, kas šādu iespēju piedāvā, nav daudz, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotie dati..

Gausā tirgus iespaidā redzama īpašnieku interese esošo mājokli mainīt pret lielāku vai mazāku, savukārt Pierīgā aug pieprasījums pēc apbūves zemēm.

Aprīlī iegādei Rīgā bija pieejami nepilni 4400 dzīvokļu, pārdošanas sludinājumu skaitam mēneša laikā palielinoties par 2%. Iegādei jauno projektu pirmreizējā tirgū bija pieejami 1430 dzīvokļi, piedāvājumam, salīdzinot ar martu, samazinoties par 5%. Vidējās cenas iekštelpu platībām sludinājumos sasniedza 2780 EUR/ m², savukārt faktiskajos darījumos palikušas nemainīgas, turoties ap 2580 EUR/ m². Jauno projektu otrreizējā tirgū vidējā cena darījumos ar iekštelpu platībām Rīgas apkaimēs nav mainījusies – aprīlī kvadrātmetrs vidēji maksāja 1930 EUR. Arī Centrā vidējā cena mēneša laikā saglabājusies stabila, svārstoties 2630 EUR/ m².

Ieguldot vairāk nekā 8 miljonus eiro, vadošais mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” nodevis ekspluatācijā savu pirmo tikai īrei paredzēto un speciāli šim mērķim projektēto daudzdzīvokļu ēku ar 96 energoefektīviem un funkcionāliem divu un trīs istabu īres dzīvokļiem.

Deviņu stāvu ēka atrodas Krasta masīva apkaimes iedzīvotājiem jau zināmajā jauno mājokļu projektā “Krasta kvartāls”, Grēdu ielā. Pateicoties saules paneļu stacijām, elektroauto uzlādes iekārtām un ilgtspējīgai lietusūdens apsaimniekošanas infrastruktūrai, jaunais īres nams uzskatāms par ilgtspējīgāko un zaļāko šādas funkcijas ēku Latvijā.

“Saskaņā ar nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” datiem šobrīd profesionālo īres tirgu Rīgā un Pierīgā veido nedaudz vairāk nekā 3500 mājokļu. Ja raugāmies tikai uz jaunajiem projektiem, šādu mājokļu ir aptuveni 1000. Līdz ar to man ir patiess gandarījums, ka ar mūsu pirmā īres nama pabeigšanu esam spējuši būtiski papildināt profesionālā īres tirgus mājokļu fondu, piedāvājot īrniekiem energoefektīvus, daļēji labiekārtotus pārdomāta plānojuma dzīvokļus, kuru augsto kvalitāti garantējam gan kā projekta autors un būvnieks, gan kā profesionāla īres servisa nodrošinātājs, šajā lauciņā aizgūstot labāko pieredzi no mūsu Skandināvijas kolēģiem,” saka “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Komercīpašumu nozares ekspertu diskusija "Investīciju fondi, vide, problēmas un risinājumi komercīpašumu segmentā Latvijā”.

CBRE Baltics un Dienas Bizness kopīgi organizētā video diskusija, kurā nozares pārstāvji dalās viedokļos un skatījumā par investīciju fondiem, to stratēģiju un pieredzi, par esošo finanšu tirgus situāciju un risinājumiem, par Rīgas teritorijas plānojumu no investoru skatu punkta.

Nekustamā īpašuma tirgū notiek būtiskas pārmaiņas, ko ietekmē būvniecības izmaksu kāpums, ekonomikas satricinājumi, reģionālie ģeopolitiskie riski u.c. Liela nozīme komerciālā nekustamā īpašuma perspektīvas veidošanā ir arī finansējuma pieejamībai un izmaksām. Globālā pandēmija ir papildus paātrinājusi izmaiņas patērētāju uzvedībā, kas ietekmēs nekustamā īpašuma tirgu.

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?