Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc satricinājumiem Latvijas finanšu tirgū 2018.gadā vietējā kapitāla bankas atrodas transformācijas procesā, arvien vairāk domājot par specializētiem pakalpojumiem. Banka BlueOrange jau šobrīd liek akcentu uz kreditēšanu, nākotnē attīstot arī savu platformu, kas ļaus ikvienam piedalīties perspektīvu uzņēmumu finansēšanā, par bankas plāniem stāsta tās galvenais izpilddirektors Dmitrijs Latiševs.

Kā bankas darbību ietekmēja aizvadītā gada notikumi tirgū un kas bija lielākie izaicinājumi?

2018. gads bija lielu pārmaiņu gads visam Latvijas finanšu sektoram. Mūsu priekšrocība bija tā, ka tobrīd banka BlueOrange jau atradās jaunā biznesa modeļa attīstības pusceļā: mēs 2017.gadā bijām uzsākuši klientu piesaistīšanu un jaunu produktu piedāvāšanu jauniem segmentiem – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, tādēļ finanšu tirgus kopējos satricinājumus neizjutām tik asi. Galveno akcentu jau pērn likām uz kredītu piedāvājumu, ko esam izstrādājuši gan fiziskām personām, gan uzņēmumiem. izvadītajā gadā bija divi lieli izaicinājumi – izveidot un nodrošināt nepieciešamo resursu bāzi, lai varētu izsniegt jaunus kredītus aptuveni 100 miljonu eiro apmērā gadā, galvenokārt - vietējiem klientiem. Lai šo plānu īstenotu, sākām sadarbību ar Eiropas finanšu tehnoloģiju kompānijām, kas ļāva piesaistīt resursus no Eiropas privātpersonām, galvenokārt termiņnoguldījumu veidā uz laiku no 1-5 gadiem. Alternatīva resursu piesaiste vietējā tirgū būtu lēnāka un dārgāka. Latvijas tirgū vidējās procentu likmes būtiski atšķiras no tādām Rietumeiropas valstīm kā Vācija, Francija, Nīderlande, Spānija, tādēļ mēs šiem noguldītājiem varam piedāvāt daudz labākus nosacījumus, kas arī padara pievilcīgu mūsu piedāvājumu. Otrs izaicinājums bija nodrošināt jaunā bankas zīmola ievirzīšanu tirgū. Veiksmīgi tikām galā ar šiem abiem uzdevumiem.

Kā izmaiņu ietekmē mainījusies bankas klientu bāze un sniegtie pakalpojumi?

Pērn pieņēmām lēmumu pārtraukt attiecības ar lielāko daļu tajā brīdī esošajiem starptautiskajiem klientiem no paaugstināta riska reģionu valstīm, dažu mēnešu laikā kopumā slēdzot norēķinus vairāk nekā 4000 klientu un tādējādi atsakoties no vairāk nekā 300 miljoniem eiro. Lai nodrošinātu bankas attīstības plānu, ātri bija jākompensē šie līdzekļi ar citiem noguldījumiem, kas veiksmīgi tika paveikts: 250-300 miljoni eiro tika piesaistīti no citiem klientu veidiem un citiem reģioniem, kas nav pakļauti reputācijas un naudas atmazgāšanas riskiem - tās pārsvarā bija privātpersonas no Rietumeiropas.

Vai, veidojot stratēģiju, esat plānojuši piedāvāt arī ko jaunu? Kas būs tie pakalpojumi, uz kuru sniegšanu banka vairāk orientēsies?

Turpināsim attīstīt esošo biznesa modeli un turpināt aktīvu kreditēšanu. Tomēr bankas pašu kapitāls un spēja augt var būt ierobežota. Lai nākotnē nodrošinātu kredītportfeļa izaugsmi ar tik lielu ātrumu kā iepriekš, katru gadu būtiski jāpieaug arī pašu kapitālam, kas ne vienmēr ir iespējams. Lai to spētu, banka plānojusi veidot tehnoloģisku platformu, ar kuras starpniecību piešķirs jaunus kredītus un nodrošinās šo kredītu pārdošanu investoriem, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties perspektīvu uzņēmumu kreditēšanā, aizdodot uzņēmumiem ar labu kredītspēju un stabiliem finanšu rādītājiem. Šis pakalpojums varētu būt laba alternatīva termiņnoguldījumiem, jo patlaban šajā noguldījumu veidā noguldītājs saņem aptuveni 1% gadā, bet mēs uzskatām, ka, ja būtu atbilstošs piedāvājums un iespēja izvietot naudu, kur klients saņemtu lielākus ienākumus – 3-4% gadā, būtu arī pietiekami liels pieprasījums. Tirgū jau pašlaik ir līdzīgs piedāvājums no savstarpējo aizdevumu platformu puses, kur likmes ir virs 10%, taču mūsu izpratnē šim produktam ir arī augstāki riski – aizdevumi nav nodrošināti, nav skaidrs, kas veic piedziņu, kā arī aizņēmēju kredītspēja ir dažāda. Šāda piedāvājuma, kādu mēs plānojam, patlaban Baltijas valstīs vēl nav, taču Rietumeiropā ir kompānijas, kas sadarbojas ar bankām un jau piedāvā šādu pakalpojumu.

Visu rakstu lasiet 15. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru