Jaunākais izdevums

Bjorka, Īslandes megazvaigzne un slavenākā pilsone, uzsākusi jaunu misiju: glābt ziemeļvalsts dabas resursus no plēsonīgiem investoriem, raksta swedishwire.com.

44 gadus vecā dziedātāja, dziesmu autore un aktrise uzsākusi kampaņu, un viņas pirmais mērķis ir Kanādas Magma Energy, kas ir spērusi soļus, lai pārņemtu HS Orka, Īslandes lielāko privātajiem īpašniekiem piederošo enerģētikas uzņēmumu, kas izmanto vienu no salas vērtīgākajiem dabas resursiem: ģeotermālo enerģiju.

Ja Orka tiks pārdota, kā uzskata Bjorka, tas varētu bruģēt ceļu starptautiskajiem uzņēmumiem uz iespēju gūt vieglu peļņu, izmantojot Īslandes dabas resursus.

Kanādas grupa «pēta, vai tā varētu iegādāties visus Īslandes enerģijas avotus», intervijā AFP stāstījusi māksliniece, piebilstot, ka kompānija «jau ir izrādījusi interesi iegādāties vismaz piecas citas enerģētikas kompānijas Īslandē».

Savukārt Magma Energy šo informāciju noliedz. «Mūsu mērķis ir tikai viena daļa vienā enerģētikas kompānijā,» sacījis Magma Īslandes vienības vadītājs Asgeirs Marheirsons (Asgeir Margeirsson), akcentējot, ka «pašreizējās debates ir pilnas ar maldinošu un kļūdainu informāciju».

Pretinieki apsūdz Magma par Īslandes ekonomiskā sabrukuma seku izmantošanu savā labā. Bjorka norādījusi, ka Magma sadarbojas ar Starptautisko Valūtas fondu un uzpērk enerģijas avotus valstīs, kurām draud bankrots. Arī šīs apsūdzības kompānija noliedz.

«Komentārs par Magma ciešo sadarbību ar Starptautisko Valūtas fondu ir nepatiess. Magma nav saņēmusi finansējumu no SVF,» apgalvojusi kompānijas korporatīvo komunikāciju vadītāja Kanādā Alisone Tomsone (Alison Thompson).

Kā vēsta swedishwire.com, neskatoties uz augošajiem protestiem, Kanādas firma ieguva aptuveni 44% Orka akciju un plāno iegādāties vēl 55%, tādējādi palielinot savu daļu līdz aptuveni 99%.

Bjorka nosodījumu par uzņēmuma pārņemšanu paudusi ar atklātām vēstulēm medijiem. Jūlijā viņa sasauca preses konferenci, mudinot rīkot referendumu par ārvalstnieku īpašumtiesībām uz enerģijas resursiem.

Magma Orka pārņemšanas darījumu bija plānojusi noslēgt līdz jūlija beigām, bet bija spiesta to atlikt, jo Īslandes valdība paziņoja par šī darījuma izmeklēšanu.

Firmas vadītājs Ross Bītijs (Ross Beaty) paziņojis, ka Bjorkai pašai vajadzētu iegādāties Orka akcijas, lai nodrošinātu uzņēmuma nākotni. Savukārt dziedātāja atbildējusi, ka, pēc viņas domām, šo uzņēmumu vispār nedrīkst privatizēt, un tas ir jāatdod Īslandes iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgū izvēlēties tādus ieguldījumus, kuriem vērtības pieauguma ziņā vajadzētu klāties labāk, ne vienmēr ir tas pats pateicīgākais darbs.

Turklāt bieži vien tiek ironizēts, ka profesionāļu darbu šajā ziņā vismaz īsākos termiņos var salīdzināt ar šautriņu mešanu, ko tikpat labi var darīt arī kāds mērkaķis. Proti, ja tam tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās tirgus profesionālis, kad tas, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru tad it kā vajadzētu aplaimot ar lielākiem guvumiem.

Jau ziņots, ka šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Šis darbs iemantojis lielu popularitāti, jo tam pamatā bija visai interesants pētījums un galu galā nebūt nevar apgalvot, ka šī hipotēze būtu pilnīgi greiza. Rezultātā arī šobrīd puspajokam tiek veikti līdzīgi eksperimenti, kas bieži atklāj, ka "mērkaķošanās" rezultātā, piemēram, ar tām pašām šautriņām patiešām var izveidot visai cienīgu ieguldījumu portfeli, kas pārspēj dažādu tirgus "guru" veikumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zviedrijā McDonald's apsūdz vecas pārtikas pārdošanā

Lelde Petrāne,14.05.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

McDonald's restorāni Zviedrijā tiek apsūdzēti pārtikas, kura būtu jāmet ārā, pārdošanā klientiem, atsaucoties uz televīzijā sniegtu informāciju, vēsta thelocal.se.

Šajā gadījumā ir runa par cāļa gaļas salātiem, kuri nākamjā dienā pārdoti ar jaunu datuma atzīmi.

Medijs norāda, ka šī prakse lauž McDonald's apņemšanos pārdot tikai svaigu ēdienu.

«Es neizmantošu sliktus vārdus, bet šis padara mani ļoti, ļoti dusmīgu, jo tas ir pilnīgi nepieņemami,» sacījusi Lotta Bjorka, McDonald's Zviedrija personāla direktore.

Iegūtie pierādījumi arī liecinot, ka burgeri dažreiz tiek glabāti ilgāk nekā atļautās desmit minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad Latvijas mediji spers pārliecinošāku nākamo soli?

Ainārs Ērglis, P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību valdes loceklis,24.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī joprojām tiek patērēti tradicionālie mediju veidi, cilvēki arvien biežāk laika taupīšanas un ērtuma dēļ izvēlas viņiem nepieciešamās vai interesējošās informācijas saturu veidot un atlasīt paši, izmantojot telefoniem un planšetdatoriem radītās aplikācijas.

Attālināti pieejamās informācijas kvalitāte un tās radītās iespējas arvien attīstās, un mums tiek piedāvātas arvien jaunas un jaunas aplikācijas mediju vieglākai pieejamībai un to satura patērēšanai. The Economist, Financial Times, The Wall Street Journal, GQ Magazine u.c. – visus šos izdevumus ir iespēja lasīt baudāmā elektroniskā versijā ar aplikāciju palīdzību.

Vēl jo vairāk - patlaban arvien lielāku popularitāti gūst personalizētās aplikācijas-žurnāli un tām līdzīgi produkti. Tradicionālais mediju saturs, sociālie tīkli, notikumi mums apkārt – visu informāciju nav iespējams aptvert. Tas prasa laiku, bet, lai cik banāli tas skanētu, laiks ir nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskots izdevuma Nordic Business Report Ziemeļeiropas biznesa sieviešu Top 20.

Top 20 aptver visu Ziemeļeiropu: Somiju, Dāniju, Norvēģiju, Zviedriju, Islandi, Krieviju, Igauniju, Latviju un Lietuvu. Žūrijas locekļi izvēlēti no katras valsts.

Natālija Kasperskaja, Kaspersky Lab līdzdibinātāja un Krievijā bāzētās InfoWatch Group valdes priekšsēdētāja, ieņem pirmo vietu, bet Tatjana Bakaļčuka, Krievijas trešā turīgākā sieviete un Wildberries īpašniece, ierindota otrajā vietā.

Ginta Cimdiņa, uzņēmuma Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja, arī iekļuvusi topā, ieņemot 20. vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru