Ekonomisti gan nedomā, ka Sendijas radītās postažas «uzkopšana», rekonstrukcijas darbi un valdības papildus piešķirtie līdzekļi radīs visaptverošu, ilgnoturīgu stimulu ekonomikai. «Pēc vētras Katrīna Ņūorleānā ieplūda «tonnām federālās naudas», bet vai jūs tādēļ novērojāt ekonomikas uzplaukumu?», Philadelphia Inquier citē ekonomistu Kevinu Džilenu (Kevin Gillen), kurš salīdzina vētras Sendiju un Katrīnu, kas plosījās 2005. gadā.
Tomēr ir dažas nozares, kuru uzņēmumi no Sendijas jau guvuši labumu vai arī tuvākajā laikā gūs, apkopojis Times:
1. Telefonu būdiņu uzņēmumi. Ņujorkā normālos apstākļos viena telefonu būdiņa dienas laikā gūst aptuveni divus ASV dolārus, taču vētras laikā būdiņām ieņēmumi pieauga līdz 50 ASV dolāriem dienā. Daudzi gados jauni cilvēki pēc tam atzina, ka telefonu būdiņā viņi zaudēja naudu, jo nezināja, kā to pareizi lietot, informēja Wall Street Jornal.
2. Kravas pārvadājumu bizness. Apstājoties gaisa un dzelzceļa satiksmei un ražotājiem meklējot alternatīvus pārvadājumu veidus, kravas pārvadājumu uzņēmumi varētu tikt pie aptuveni divu miljardu ASV dolāru liela kumosa, ziņoja Reuters.
3. Dabas likstu seku novēršanas uzņēmumi. Nav pārsteigums, ka uzņēmumi, kas specializējas katastrofu radīto seku novēršanā, jau slēguši līgumus un nosūtījuši tūkstošiem strādnieku uz Sendijas skartajiem reģioniem.
4. Mājas preču un būvmateriālu tirgotāji. Lai vērstu par labu elektrības pārrāvumus, sabojātus jumtus, applūdušus pagrabus un pagalmus, māju īpašnieki dodas uz tādiem veikaliem kā Home Depot, Walmart un Lowes, lai tajos iegādātos ģeneratorus, sūkņus, lāpstas un citas iekārtas un aprīkojumu.
Raksti par tēmu
5. Vietējie ziņu avoti. Mazo pilsētiņu ziņu portāla Patch.com apmeklētāju skaits vētras laikā sasniedz rekordu - salīdzinot ar laiku pirms Sendijas tā apmeklētāju skaits pieauga par 88%.
6. Bāri un kafejnīcas. Vētras laikā Ņujorkā pazuda elektrība, tikpat kā nedarbojās sabiedriskais transports un daudzi ņujorkieši pulcējās bāros un restorānos, kuriem bija paveicies un bija saglabājusies elektrība. Daudzi bāri vērās vaļā ātrāk nekā parasti, turklāt neparasti lielā apmeklētāju skaita dēļ nereti tiem beidzās dzērieni un ēdieni.
7. Bankomāti. Tā kā daudzviet vētras laikā nebija iespējams norēķināties ar kredītkarti, daudzi iedzīvotāji vairāk nekā parasti izmantoja skaidru naudu un līdz ar to – arī bankomātus.
8. Sociālie mediji. Twitter, Facebook un Tumblr vētras apstākļos tika lietoti pastiprināti – sākot no ierakstiem, kas apliecināja, ka sociālā medija lietotājam nekas nekaiš, turpinot ar informāciju, kur darbojas degvielas uzpildes stacijas u.c.
9. Būvniecības nozares uzņēmumi. Vētra Sendija nekustamajam īpašumam kopumā nodarīja kaitējumus 50 miljardu ASV dolāru apmērā. Lielāko daļu šo īpašumu paredzēts salabot vai uzcelt no jauna un paredzams, ka būvniecības industrijas uzņēmumi tuvāko mēnešu laikā dīkā nestāvēs.
10. Atkritumu bizness un automašīnu «kapsētas». Tad, kad sāksies vētras seku novēršanas un būvniecības darbi, būs nepieciešama vieta atlūzām un atkritumiem. Tas pats attiecas arī uz plūdos cietušajām automašīnām, kuru «vrakiem» būs jāatrod vieta.
