«Ja man ir ierobežots resursu apjoms, tad jo vairāk naudas man ir jāvelta administratīvām lietām, jo mazāk līdzekļu man atliek sava biznesa uzturēšanai. Otra lieta ir izglītība: pastāv nesaderība starp darbinieku piedāvājumu un pieprasījumu. Kā šeit var iesaistīties bizness? Mēs varam izstrādāt prognozes nākamajiem 24 mēnešiem un tālāk valdībai būtu šīs prognozes jāņem vērā, kad tā plānos apmācību kursus darbiniekiem. Ir bezjēdzīgi turpināt radīt juristus, ja uzņēmēji vairs nepieprasa juristus,» sacīja A. Abruzini.
Kā trešo elementu viņš atzīmēja pieeju ārvalstu tirgiem – jautājumu, kas būs aktuāls ne tikai nākamos 12, bet visus 24 mēnešus. «Sarūkot iekšējam patēriņam, mums ir nepieciešami citi tirgi, kur pārdot savas preces un pakalpojumus. Šie tirgi atrodas vai nu ES iekšienē vai aiz tās robežām,» uzsvēra Eurochambres ģenerāldirektors.
Raksti par tēmu
Viņš arī atzina, ka šīs ir ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas problēmas - administratīvo šķēršļu mazināšana, darba tirgus piedāvājuma un pieprasījuma nesaderība un nepieciešamība atvērt ārvalstu tirgus.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
