Līdzīgas intereses, pieredze, piederība kādai kopīgai organizācijai – viss veido kopības sajūtu. Tas ir dabisks psiholoģisks process, kura rezultātā veidojas doma par savējiem. Savējiem nereti tiek piedēvētas vairāk pozitīvas īpašības attiecībā pret citiem. Tas ir novērojams praktiski visur, kur vien cilvēki pulcējas un veido grupas, apvienības, valstis vai klubus. Tāds arī ir mērķis – būt klubā, būt ar savējiem. Un bizness ir tikai viena no vidēm, kurā vērojams šis fenomens.«Latvijā vairāk tiek praktizēta sarkanā okeāna stratēģija – ka ar konkurentu ir jācīnās, nevis jāsadarbojas. Pieredzē bieži esmu saskārusies ar situāciju, ka jāpiedomā, kur organizēt klientiem pasākumu. Ja tas notiks kāda klienta telpās, iespējams, konkurenti nepiedalīsies. Domāju, ka biznesa klubi sāks vairāk attīstīties, kad uzņēmumi sāks izmantot zilā okeāna stratēģiju – sāks sadarboties, lai attīstītos,» pieredzē dalās personāla vadības eksperte Arta Biruma.Biedrību un citu veidu uzņēmēju un profesionāļu organizāciju Latvijā netrūkst. Saskaņā ar Lursoft datiem Latvijā ir reģistrētas un darbojas 5582 biedrības. Daļa no šīm organizācijām var nebūt aktīvas, piemēram, Latvijas direktoru apvienībā pēdējās aktivitātes manītas 2006. gadā. Tomēr, arī atskaitot šo daļu, organizāciju skaits ir visai ievērojams. Manāma tendence ir apvienoties dažādiem lokāliem maza mēroga veidojumiem, piemēram, Lietišķo sieviešu apvienību veido 39 sieviešu organizācijas. Tomēr reti kurš no aptaujātajiem apvienojošo organizāciju pārstāvjiem skaidri varēja nosaukt citas līdzīgas organizācijas.Biznesa klubu apzināšanas process praktiski ļāva izdarīt secinājumu par klubu savstarpējas komunikācijas trūkumu. Tomēr atrastie un apzinātie klubi parāda, ka vismaz daļa Latvijas vadītāju vēlas sadarboties, attīstīties un ir gatavi tikties, lai to realizētu.Klubi, kurus izdevās apzināt un klasificēt tiešā veidā kā biznesa, vadītāju klubus, ir pieci. Starptautiskais forumu konsorcijs ar saukli Sanāksim kopā! organizē interesentiem informatīvus un vienojošus pasākumus. Tikšanos formāts ir daudzveidīgs, sākot ar lietišķajām brokastīm un biznesa dziedāšanas pasākumu, beidzot ar konferencēm. Latvijas Biznesa klubs (LBK) ir sabiedriska organizācija, kas dibināta 2008. gada maijā ar mērķi nodrošināt uzņēmējiem pieejamu un ērtu vidi komunikācijai un to attīstības veicināšanai. Interesanta pieeja ir Franklin Covey klubam, kas sevi dēvē par uzņēmēju un vadītāju tikšanās vietu, kur profesionāli biznesa treneri prezentē vadītājiem kādas pasaules biznesa vidē aktuālas grāmatas būtību un galvenās atziņas. «Klubs darbojas jau trīs gadus, tas ir atvērts interesentiem, un pamata auditorija ir vadītāji. Mēs piedāvājam iepazīties ar aktuālu biznesa grāmatu kopsavilkumiem, ko sagatavojis kāds no treneriem. Tādā veidā mūsu klubs izglīto klientus, palīdzot tiem iegūt vērtīgu informāciju, taupot laiku, un veido arī biznesa tīklojumu,» stāsta kluba dibinātājs Mārtiņš Martinsons. Sieviešu uzņēmēju un profesionāļu, mentoru biedrība Līdere cenšas atbalstīt jaunās uzņēmējas. «Tiek realizēti biedrēm ļoti vērtīgi un informatīvi pasākumi, piemēram, ekspedīcijas, kurās norit tikšanās ar dažādu reģionu uzņēmējiem, lai sekotu līdzi aktualitātēm Latvijas biznesa vidē. Tāpat būtisks ir savstarpējais atbalsts, kontakti un derīgie padomi,» komentē Aiva Vīksna.Arī Dienas Bizness (DB) pulcina vadītājus no lielāko un ietekmīgāko uzņēmumu DB Top 200 dalībnieku vidus. DB klubs ir specifisks, jo, reizi mēnesī tiekoties un diskutējot par kādu aktuālu jautājumu, piemēram, eiro ieviešanu vai Nacionālo attīstības plānu, viedokļi un izteiktais tiek atspoguļots arī publikācijās. Tādā veidā papildus vērtīgajām diskusijām, kopā sanākšanai un iespējai aci pret aci tikties ar Latvijā nozīmīgām personībām, piemēram, premjerministru, tiek gūta arī iespēja, publiskojot savus uzskatus, ietekmēt sabiedrisko domu kādā sociāli aktuālā jautājumā.Kā nereti saka profesionāli sportisti, «veiksmīgs starts ir puse no uzvaras». Jaunam, radošam un uzņēmīgam censonim viss jāuzsāk pašam. Cilvēki, ar kuriem sadarboties, no kuriem mācīties un ar kuriem kopā mācīties, var būt veiksmes vai neveiksmes atslēga. Tas lielā mērā ietekmē turpmāko attīstību un tās potenciālu.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas Bizness.
Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.
