Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Šobrīd vietējie pircēji par dzīvokli Rīgas centrā ir gatavi maksāt aptuveni 150 000 – 250 000 eiro (1500-1700 eiro par kavdrātmetru). Par šādu summu tiek meklēti dzīvokļi ar 3 vai 4 guļamistabām, bet interese saglabājas arī par nelieliem 2 istabu dzīvokļiem, informē Kivi Real Estate.

Vēlamā īpašuma atrašanās vieta ir Baznīcas, Blaumaņa un Skolas ielu rajonā.

Pircēji vēlas iegādāties dzīvokļus ar izolētām guļamistabām un vairākiem sanmezgliem daļēji vai pilnībā rekonstruētās ēkās, bet par īpašumiem neremontētās un sliktā stāvoklī esošās pirmskara ēkās interese ir minimāla. Vietējiem pircējiem ir svarīgi, lai kāpņu telpa ir remontēta, tāpat arī fasādei jābūt labā stāvoklī, savukārt dzīvoklis nereti var būt remontējams, līdz ar to nopērkams par zemāku cenu. Ja kāpņu telpa ir sliktā stāvoklī, pircēji atsakās arī no labu dzīvokļu iegādes šādā ēkā.

Kompānijā atzīmē, ka gada sākumā no jauna kļuva aktuāls jautājums par «nolikto atslēgu principa» ieviešanu, kas pircējiem lika domāt par iespējamo dzīvokļu cenu samazinājumu, jo lielai daļai potenciālo pircēju rastos grūtības nodrošināt līdzekļus kredīta pirmajai iemaksai. Kaut arī vietējie pircēji izrāda lielu interesi par dzīvokļiem Rīgas centrā un tā apkārtnē, gaidot cenu samazinājumu, īpašumu pārdevēji pieprasījuma dēļ cenas negrasās samazināt.

Saktas puķu tirdziņā sākta veco kiosku nojaukšana. Puķu tirgotāji jau otrdien pārcēlās uz pagaidu tirdzniecības vietām Tērbatas ielas sākumā, kur turpinās pārdot ziedus, kamēr tiks pabeigti jaunie ziedu paviljoni.

Ap vecajiem kioskiem tiek uzstādīts nožogojums, un šodien sākas būvdarbi, kurus plānots pabeigt četru mēnešu laikā līdz Latvijas neatkarības proklamēšanas svētkiem 18.novembrī. Savukārt tirgotāji visu vasaru puķes turpinās pārdot turpat līdzās Tērbatas ielas sākumā, kur uzstādītas pagaidu teltis ar caurspīdīgas plēves sienām.

SIA Rīgas nami konkursā par jauno ziedu paviljonu būvniecību uzvarēja SIA Skonto būve, kas tos piedāvāja uzbūvēt par aptuveni 700 000 latu. Rīgas namu valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs atzina, ka šādu kiosku būvniecībai tā ir liela summa, taču jāņem vērā, ka kioskiem tiks izbūvētas arī komunikācijas, kanalizācija, ziemā paviljoni būs apsildāmi, bet vasarā darbosies gaisa kondicionēšanas iekārtas.

«Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas biržas attīstībā varētu sniegt tādu uzņēmumu kā Lattelecom kotācija biržā,» saka Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne

Kā vērtējat tirdzniecības aktivitāti Nasdaq Riga biržā?

Tirdzniecības aktivitāte biržā ir atkarīga no uzņēmuma akcionāru struktūras un uzņēmuma lieluma. Ir tāds rādītājs, ko biržā mēs saucam par free-float. Tas ir brīvā publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ja uzņēmumam ir liels šādu akciju daudzums, tad biržā tas parasti ir labi tirgots. Tirdzniecība ir atkarīga arī no tā, kā biržā kotētie uzņēmumi strādā. Ja uzņēmumam ir labi finanšu rezultāti, tam ir aktīvas investoru attiecības un tas ir interesants investoriem, tad arī tirdzniecība biržā ir aktīva. Kopumā vērtējot, jāsaka, ka mēs Rīgas biržā neesam apmierināti ar esošo tirdzniecības aktivitāti. Tāpēc nopietni strādājam, lai piesaistītu jaunus, pietiekami lielus klientus, kuriem būtu liels publiskā apgrozībā esošo akciju daudzums. Ļoti pozitīvu impulsu Latvijas attīstībā varētu sniegt tāda uzņēmuma kā Lattelecom kotācija biržā. Gan Igaunijā, gan Lietuvā telekomunikāciju uzņēmumu kotācija biržā deva ļoti pozitīvu impulsu, lai kapitāla tirgus un birža attīstītos. Tie ir uzņēmumi, kas nosaka likviditāti biržā. Un tas ir tāpēc, ka telekomunikāciju uzņēmumi parasti ir ļoti lieli. Tātad tie ir interesanti ne tikai vietējiem mazajiem akcionāriem, dažādiem institucionālajiem investoriem, fondiem, piemēram, pensiju 2. līmeņa fondiem, kas darbojas Baltijā, bet arī daudziem ārvalstu investoriem. Latvijas gadījumā telekomunikāciju uzņēmums līdz biržai nav nonācis. Jācer, ka tuvākajā nākotnē varētu būt kādas pozitīvas pārmaiņas šajā ziņā. Biržas likviditātē un tirdzniecības aktivitātes kāpināšanā ļoti svarīgs ir pats uzņēmums. Tomēr mums ir arī sava Baltijas Tirgus likviditātes uzturētāju programma, kuras ietvaros likviditāte tiek uzlabota virknei biržas uzņēmumu, un tā strādā jau vairāk nekā divus gadus. Saviem biedriem tirdzniecības sesijas laikā, ja viņi uzsāk darbu kā likviditātes nodrošinātāji noteiktām uzņēmumu akcijām, dodam tirdzniecības komisijas atlaidi, tādā veidā stimulējot biedru interesi uzlabot likviditāti gan Rīgas biržā, gan Baltijas biržās kopumā.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.

Aprīlī mājokļu tirgus radars reģistrējis optimisma pazīmes - pircēji sākuši pieņemt atliktos lēmumus par mājokļu iegādi, bet pārdevēji biežāk akceptē piedāvājumus samazināt cenas. Darījumu un vispārējo tirgus sajūtu buķeti papildina lielāks to pircēju īpatsvars, kas vēlas īrēt īpašumu ar izpirkuma tiesībām, tomēr attīstītāju, kas šādu iespēju piedāvā, nav daudz, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotie dati..

Gausā tirgus iespaidā redzama īpašnieku interese esošo mājokli mainīt pret lielāku vai mazāku, savukārt Pierīgā aug pieprasījums pēc apbūves zemēm.

Aprīlī iegādei Rīgā bija pieejami nepilni 4400 dzīvokļu, pārdošanas sludinājumu skaitam mēneša laikā palielinoties par 2%. Iegādei jauno projektu pirmreizējā tirgū bija pieejami 1430 dzīvokļi, piedāvājumam, salīdzinot ar martu, samazinoties par 5%. Vidējās cenas iekštelpu platībām sludinājumos sasniedza 2780 EUR/ m², savukārt faktiskajos darījumos palikušas nemainīgas, turoties ap 2580 EUR/ m². Jauno projektu otrreizējā tirgū vidējā cena darījumos ar iekštelpu platībām Rīgas apkaimēs nav mainījusies – aprīlī kvadrātmetrs vidēji maksāja 1930 EUR. Arī Centrā vidējā cena mēneša laikā saglabājusies stabila, svārstoties 2630 EUR/ m².

ASV dolāra loma nedaudz sarukusi, lai gan tas turpina dominēt

Izvērtējot pasaules valūtu rezervju datus, redzams, ka šajā frontē turpina dominēt ASV dolārs. Šā gada otrajā ceturksnī veseli 62,3% no pasaules centrālo banku kaut kur ieguldītajām rezervēm bijušas nominētas ASV dolāros, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) dati. Kopumā gan jāsecina, ka ASV dolāru īpatsvars kopējā rezervju pīrāgā pēdējos ceturkšņos sarucis. Vēl 2016. gada beigās ASV dolāru svars pārsniedza 65%. Kritums gan nav bijis ļoti straujš, lai gan tas bijis aktuāls jau deviņos no iepriekšējiem 10 ceturkšņiem. Turklāt tas noticis uz šīs valūtas vērtības pieauguma fona.

Kā daļējs skaidrojums minētajai tendencei tiek minēts tas, ka saasinājusies ASV un daudzu citu pasaules valstu retorika saistībā ar to pašu jau vairākkārt aprakstīto protekcionisma tēmu. Tiek arī norādīts, ka pēdējā laikā daudzām attīstības valstīm nācies pielikt lielas pūles, lai ar intervenču palīdzību stabilizētu savas valūtas un atdotu ticību to ekonomikai. Savu ASV dolāru rezervju koriģēšana ir vieglākais veids, kā to izdarīt.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Akciju tirgus gan mums ir mazākais Baltijā, un viens no iemesliem ir tas, ka Latvijā nav daudz lielu, investoriem interesantu uzņēmumu. Gan Lietuvā, gan Igaunijā atšķirībā no Latvijas valsts nokotēja savus lielos telekomunikāciju uzņēmumus biržā. Lietuvā visi valstij piederošie enerģētikas sektora uzņēmumi jau tiek kotēti biržā. Arī Polijā visi lielie valsts uzņēmumi tika privatizēti ar publisko piedāvājumu un nokotēti biržā. Tā ka Latvijas valsts var darīt ļoti daudz, lai uzlabotu situāciju kapitāla tirgū. Turklāt valsts sev piederošos uzņēmumus var daļēji kotēt biržā, paturot sev kontrolpaketi, ceturtdien intervijā laikrakstam Diena norāda Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Fragments no intervijas

Kā jūs vērtējat Latvijas kapitāla tirgus attīstību, un kā mēs izskatāmies uz kaimiņu fona?

Raugoties no investoru viedokļa, pozitīvi ir tas, ka mūsu – Baltijas – reģionā izveidots vienots reģionālais akciju un parāda vērtspapīru tirgus. Tas nozīmē, ka, piemēram, Latvijas investoram ir vienkārši ieguldīt arī Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu akcijās un savukārt kaimiņvalstu investori var ieguldīt Latvijas uzņēmumu akcijās. Šogad Nasdaq biržas sākušas piedāvāt jaunu pakalpojumu – Faktu lapas par uzņēmumiem, kas nozīmē, ka visiem investoriem pieejama informācija par vairāk nekā 800 uzņēmumiem Baltijā un Ziemeļvalstīs. Ja runājam par Latvijas akciju tirgu, tad mēs vēlētos, lai tas būtu labāk attīstīts, savukārt parāda vērtspapīru tirgus ir ļoti aktīvi attīstījies. Mums atnāca pieci jauni parāda vērtspapīru emitenti, un kopumā šobrīd biržā tiek kotētas 33 korporatīvo parāda vērtspapīru emisijas. Šajā ziņā Rīgas biržas parāda vērtspapīru tirgus ir vadošais Baltijā. Akciju tirgus gan mums ir mazākais Baltijā, un viens no iemesliem ir tas, ka Latvijā nav daudz lielu, investoriem interesantu uzņēmumu. Gan Lietuvā, gan Igaunijā atšķirībā no Latvijas valsts nokotēja savus lielos telekomunikāciju uzņēmumus biržā. Lietuvā visi valstij piederošie enerģētikas sektora uzņēmumi jau tiek kotēti biržā. Arī Polijā visi lielie valsts uzņēmumi tika privatizēti ar publisko piedāvājumu un nokotēti biržā. Tā ka Latvijas valsts var darīt ļoti daudz, lai uzlabotu situāciju kapitāla tirgū. Turklāt valsts sev piederošos uzņēmumus var daļēji kotēt biržā, paturot sev kontrolpaketi. Līdz ar lielo uzņēmumu ienākšanu biržā parādās arī lielie starptautiskie investori, kas līdztekus ieguldījumiem lielajos uzņēmumos arī nopērk mazāku uzņēmumu akcijas. Tas veicina kapitāla tirgus attīstībai labvēlīgas ekosistēmas veidošanos. Tas ir svarīgi arī riska kapitāla jomas uzņēmējiem, jo viņiem birža var kļūt par platformu savu investīciju pārdošanai, kuras atkal var iegādāties citi investori. Vēl viens svarīgs aspekts ir pensiju otrā līmeņa līdzekļi, kur šobrīd ir akumulēti vairāk nekā divi miljardi eiro un kurus arī ir iespējams ieguldīt mūsu ekonomikā, pērkot biržā uzņēmumu akcijas un obligācijas.

Viens no lielākajiem Rīgas Fondu biržas emitentiem - Latvijas kuģniecība - apsver akciju kotāciju Varšavas biržā, jo, iespējams, nevēlas pildīt informācijas atklāšanas prasības.

Varšavas biržas pārstāvis Marcins Prezlovskis (Marcin Przeszłowski) Db informēja, ka Varšavas biržai ar LK notiek sarunas un tā ir saņēmusi vēstuli, kurā biržas pārstāvji aicināti satikties ar uzņēmuma pārstāvjiem, taču patlaban tikšanās datums vēl nav zināms. Oficiāls pieteikums par vēlmi kotēt biržā akcijas nav saņemts, tā M. Prezlovskis. LK paziņojusi Rīgas biržai, ka regulāri interesējas par vērtspapīru tirgus norisēm reģionā. Lai detalizētāk izzinātu vērtspapīru tirgus situāciju, precīzāk izprastu tajā notiekošos procesus un sasaisti ar globālā tirgus aktualitātēm, LK atbildīgie eksperti un speciālisti vēlas mērķtiecīgi iepazīties ar šā tirgus ietekmīgākajām organizācijām un to piedāvātajām iespējām. Patlaban šādi jautājumi minētajā kontekstā LK vadības struktūrās nav skatīti vai pieņemti, teikts LK paziņojumā. LK lielākā akcionāra Ventspils naftas (VN) pārstāve Gundega Vārpa aģentūrai LETA teikusi, ka VN šobrīd neizskata iespēju savas akcijas kotēt citā biržā.

Jaunie ierobežojumi saistībā ar ārkārtējo situāciju paredz izmaiņas arī iepirkšanās paradumos - veikalos vienam apmeklētājam būs jānodrošina 15 kvadrātmetru platība, nav atļauti Ziemassvētku tirdziņi, nedēļas nogalēs un svētku dienās varēs iegādāties tikai atsevišķas preču grupas.

Lielākie cietēji no šiem aizliegumiem būs pārdevēji un klientu apkalpošanā nodarbinātie, pār kuriem velsies pircēju neapmierinātība un dusmas. Aicinu būt cilvēcīgiem un iecietīgiem, kā arī neizmantot veikalus kā atpūtas un izklaides vietas.

Pircēju pārmetumu lavīna

Diemžēl, bet liela daļa mūsu sabiedrības bija pieradusi doties uz lielveikalu kā izklaides un atpūtas vietu. Ierobežojumi tirdzniecībai brīvdienās ir mēģinājums izskaust šo paradumu, taču rezultātā situācijas ķīlnieki būs tieši pārdevēji. Jau tagad viņiem nākas uzklausīt pārmetumus par nepieciešamību nēsāt sejas maskas. Iedomāsimies, kas gāzīsies pār klientu apkalpošanā strādājošajiem, kad brīvdienās vairs nevarēs iegādāties alkoholu, tabaku vai dažādas saimniecības preces.

Nekustamā īpašuma kompānija NIRA Fonds ir publicējusi nekustamā īpašuma (NĪ) tirgus apskatu par šī gada pirmo ceturksni. Kompānija secina, ka patlaban nav manāms tiešs īpašumu cenu samazinājums, t.i. katalogā cena ir viena, bet, tiekoties ar tirgotāju, to iespējams nokaulēt.

Pašlaik nekustamā īpašuma tirgū kopumā vērojamas trīs pārdevēju grupas:

1. pārdevēji, kuriem nav ļoti lielas nepieciešamības pārdot nekustamo īpašumu ātri un kuri līdz ar to nav gatavi sarunu procesā cenu būtiski samazināt, pieļaujot vien 5—10% atlaides;

2. pārdevēji, kas vēlas pārdot īpašumu ātri un ir gatavi sākotnējo cenu samazināt līdz 25%;

3. pārdevēji, kuriem ir ļoti būtiski īpašumu pārdot ātri, visbiežāk, lai nokārtotu savas saistības ar kredītiestādēm, un kuri tādēļ ir gatavi cenu samazināt pat līdz 30—50% no sākotnēji nosauktās summas.

Taču jāsecina, ka 2. un 3. grupas pārdevēji, kas vēlas ātri pārdot īpašumu un ir gatavi to darīt ar lielām atlaidēm, veido vien 5—7% no visu pārdevēju īpatsvara un to ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu nav izteikta. Taču jebkurā gadījumā tā rezultātā pircējiem ir iespēja iegādāties ļoti līdzīgus īpašumus par ļoti atšķirīgām cenām, teikts NIRA Fonds pētījumā.

Sērijveida dzīvokļu tirgū Rīgā oktobrī novērota piedāvājumā esošo mājokļu cenu neliels pieaugums, ziņo Nira fonds.

Septembrī pārdevēji dzīvokļus piedāvājuši vidēji par 480 eiro/m2, bet oktobrī reti kurš labs dzīvoklis tika piedāvāts lētāk par 520 – 550 eiro/m2. Kaulēšanās procesā pircēji aizvien cenšas saņemt vismaz 10 % atlaidi. Augstāko cenu pārdevējs var cerēt saņemt tikai par objektu ar zināmām konkurences priekšrocībām – ja dzīvoklī ir veikts patiesi labs remonts, ir iebūvēta virtuve un sadzīves tehnika, ko iepriekšējie īpašnieki būtu gatavi atstāt pircējiem, kā arī svarīgs ir pašas mājas stāvoklis, tās atrašanās vieta utt.

Kā ziņo Nira fonds, pircēji labi reaģējot uz «karstajiem» piedāvājumiem — dzīvokļiem, kas tiek piedāvāti par cenu, kas zemāka par tirgus cenu. Taču, neraugoties uz cenu stabilizācijas iezīmēm, tipveida dzīvokļu tirgū īpaša aktivizēšanās pagaidām nav novērota. Statistikas dati liecina par to, ka darījumu skaits ar tipveida dzīvokļiem oktobrī palicis aptuveni tajā pašā līmenī, kāds bijis jūlijā – septembrī.

Sērijveida dzīvokļu cenas turpina samazināties pēdējos mēnešos raksturīgajā tempā, un februāra kritums bijis 7.6 %, informē kompānija Balsts.

Vidējā sērijveida dzīvokļu cena šobrīd ir 814 eiro/m2. Salīdzinot ar 2008. gada februāri cenas ir samazinājušās par 41.6 %. Arī pārējos tirgus segmentos cenas turpina samazināties.

«Arvien vairāk un vairāk darījumi notiek, izmantojot pircēju personiskos līdzekļus. Šobrīd tas raksturīgs jau aptuveni 50 % darījumu. Neapšaubāmi, cenas turpinās samazināties, jo jau tagad ir rajoni, kuros cena par kvadrātmetru samazinājusies līdz pat 600 eiro/m2,» prognozē Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš.

Bankas, piešķirot kredītus, ļoti rūpīgi izvērtē klienta esošās kredītsaistības, taču gandrīz vienmēr tiek prasīts, lai kredītam būtu arī galvotājs, tā nodrošinoties pret situāciju, ka kredīta ņēmējs var pēkšņi zaudēt darbu.

Satraucošākā tendence banku patēriņa kredītu tirgū ir maksājumu kavējumu pieaugums darba algu izmaksu kavēšanās dēļ.

Tā intervijā Db atzina Hansabankas Patēriņa finansēšanas daļas vadītājs Aldis Čače, kura pārziņā ir visi īstermiņa produkti, kam nodrošinājums ir ienākumi, tostarp kredītlīnijas, kartes ar kredītlimitiem, patēriņa kredīti, preču iegāde uz nomaksu.

Kāda veida patēriņa kredīti šobrīd veido lielāko daļu? Kādas ir tirgus tendences?

Bankasprāt, ideāls klienta «nopakojums» ir viena kredītkarte, kredītlīnija kā ilgtermiņa produkts, un patēriņa kredīts kādam konkrētam mērķim ar dzelžainu atmaksas termiņu. Tas ir tas, uz ko tiecamies. Patlaban interese par patēriņa kredītiem nesamazinās, bet mainās struktūra. Ņemot vērā šā gada ekonomisko situāciju, visvairāk jūtam to, ka sadarbības partneriem drastiski krītas apgrozījums, jo cilvēki vairs nepērk dārgas preces, mainās vidējās darījuma summas, samazinās ilgie aizņēmuma termiņi. Otrs, cilvēki cenšas pēc iespējas mazināt savas saistības un atbrīvoties no kredītproduktiem. Tā kā cilvēki cenšas dzēst savas saistības, šobrīd ir liela produktu amortizācija. Paldies Dievam, ka cilvēkiem ir sapratne, ko nozīmē aizņemties apdomīgi. Tiesa, arī maksājumu kavētāju īpatsvars sāk pieaugt, jo daļa cilvēku tomēr nav laicīgi padomājuši un sajūt problēmas. Daļa klientu ņem aizņēmumus, lai segtu iepriekšējos aizņēmumus - šis savukārt ir nepārdomāts solis, jo faktiski cilvēki šādā veidā «iebrauc» vēl dziļāk parādos. Iespējams, klienti mēģina tikt vaļā no saistībām, kur naudas atgūšana ir agresīvāka. Neieteiktu izmantot mikrokredītu piedāvājumus, kuri ir viegli pieejami, un silti ieteiktu palasīt līguma noteikumus un kas notiek, kad aizņēmums netiek apmaksāts, parēķināt komisijas, kas bieži vien ir reizes 100 lielākas, nekā maksā nauda bankā. Mikrokredītu uzņēmumu izsniegtiem kredītiem ir milzīgs risks, kas tiek segts ar drastiskiem noteikumiem. Es ieteiktu klientiem neklusēt un mēģināt skatīties, ko var mainīt ikdienas tēriņos, kā iziet no situācijas. Mēs savukārt jau sākam veidot palīgmateriālu klientiem, kas ļaus vieglāk izveidot ģimenes budžetu, pārdomāt izdevumus.

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Rīgas Fondu biržā kotētajam uzņēmumam Latvijas kuģniecība (LK) arvien turpinās pārrunas ar Varšavas biržu par iespējamo šī uzņēmuma akciju kotēšanu Varšavā.emLatvijas kuģniecībai/em turpinās pārrunas par kotēšanos Varšavas biržā

"Mums ir pārrunas ar Latvijas kuģniecību par tās iespējamo iekļaušanu Varšavas fondu biržā. Es ceru, ka mums beidzot izdosies pārliecināt LK pievienoties mūsu biržai," norāda Varšavas fondu biržas vadītājs Ludviks Sobolevskis (Ludwik Sobolewski).

"Banku sektoru krīze izraisījusi būtisku pieprasījuma kritumu pēc akcijām Baltijas biržās. Galarezultātā to apgrozījums ir ļoti mazs, tāpat kā biržās iekļauto kompāniju likviditāte. Salīdzinājumā ar Baltijas akciju tirgu, Varšavas fondu birža šobrīd varētu šķist ļoti pievilcīga Baltijas reģiona kompānijām," uzsver Varšavas biržas Biznesa attīstības daļas vadītājs Roberts Kviatkovskis (Robert Kwiatkowski). Pēdējā laikā Varšavas biržai esot bijušas vairākas tikšanās ar Baltijas valstu kompānijām no transporta, mediju un tekstila, pārtikas rūpniecības un finanšu industrijas.

Kopējais investīciju apjoms komerciālajā nekustamajā īpašumā Baltijas valstīs 2022. gadā joprojām sasniedza 1,27 miljardu eiro atzīmi, pārsniedzot miljardu eiro piekto gadu pēc kārtas kopš 2018. gada.

Tā liecina starptautisks nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmuma Colliers ikgadējais komerciālo nekustamo īpašumu pārskats, kas aptver tendences un prognozes 2023. gadam, kā arī jaunāko statistiku un atziņas par aizvadīto gadu Baltijas reģionā.

Lai gan 2022. gada apjoms nebija tik iespaidīgs kā 2 miljardi eiro 2021. gadā, apjomi 2022. gadā saglabājās saskaņā ar pirmskara prognozēm, pateicoties spēcīgākam 2. pusgada sniegumam.

Investīciju tirgū reģistrēti vairāki lieli un vidēji lieli vienoti un portfeļa darījumi: privātpersonu segments joprojām bija investoru galvenā izvēle, 2022. gadā piesaistot 37% no kopējā apjoma, kam seko biroju (25%) un rūpniecības sektors (22%). Uzmanība tādām jaunām aktīvu kategorijām kā dzīvojamo māju īres segments un senioru mājokļi turpināja palielināties.

Sanktpēterburgā startē Krievijas koksnes tirdzniecība biržā, neraugoties uz to, ka līdzšinējie mēģinājumi šo stratēģisko preci tirgo biržā bijuši neveiksmīgi, ziņo portāls bfm.ru.

Koksnes tirgošanu biržā jau pirms Sanktpēterburgas mēģināja iedzīvināt gan Čitā, gan Irkutskā, taču tas gala beigās tas palika ieceru līmenī. Savukārt pagājušajā nedēļā mežu kontraktu tirdzniecību ieviesa Maskavas Fondu birža, taču neviens darījums tā arī nenotika.

Biržas prezidents Aleksejs Rižikovs uzskata, ka «ledus tomēr ir sakustējies». Savu teikto viņš pamatojis ar to, ka gan koksnes pircēji, gan pārdevēji aktīvi interesējas par jauniem darījumu partneriem, turklāt birža ir akreditēti lieli kokrūpnieki.

Pēdējā pusgada laikā daudz uzņēmumu ir bankrotējuši un tāpēc ir aktuāla jaunu darījumu partneru meklēšana, uzsvēris A. Rižikovs. Viņš piebilst, ka partnerus varot meklēt arī internetā, tomēr darījumi biržā garantē piegādi un reālus dalībniekus, ziņo bfm.ru.

Cilvēki, kuri prata pamanīt īsto brīdi un pēc tam apstāties, - arī tā varētu nodēvēt šajā sadaļā atrodamos 44 miljonārus (kaut pirms gada tādu bija 75): viņi visi spējuši savus mantotos vai pirms daudziem gadiem iegādātos īpašumus buma laikā pārdot par iespaidīgām summām, bet pēc tam atturēties no kārdinājuma, cerot uz vēl lielāku peļņu, iegūtos miljonus ieguldīt nekustamo īpašumu cenu „piramīdā”.

Dz. 1959. gada 20. augustā

Pēc sava lielākā nekustamā īpašuma darījuma – tiesas ceļā iegūtā 3120 kvadrātmetrus lielā zemesgabala ar dzīvojamo māju Jūrmalā, Strēlnieku ielā pārdošanas par 1,12 miljoniem latu 2006.gadā - šis kungs iegādājies vairākus nekustamos īpašumus Rojas novadā, taču oficiāli norādītās pirkuma summas ir visai niecīgas, tādēļ ir skaidrs, ka visa darījumā iegūtā nauda jaunos nekustamajos īpašumos nav ieguldīta.

Brigita Balode

Dz. 1946. gada 28. maijā

6,7 hektārus liela zemesgabala veiksmīga pārdošana Rīgā, Traleru ielā nekustamo īpašumu buma laikā atnesa šai kundzei miljonāres statusu, un pēc šī darījuma veikšanas viņa nekādus lielus pirkumus vismaz oficiāli nav veikusi.

Piektdien Nasdaq Riga un Pārresoru koordinācijas centra diskusijā par kapitāla tirgus attīstību tika pārrunāti ieguvumi no daļējas valsts kapitālsabiedrību akciju kotēšanas biržā. Tas veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi, jauna finansējuma piesaistes iespējas un labu pārvaldības principu nostiprināšanu uzņēmumos un būtu ieguvums nākotnes pensionāru labklājībai, informē biržas pārstāvji.

Finanšu sektora attīstības plāns (FSAP 2017. - 2019. gadam) paredz palielināt uzņēmumu skaitu, kas izmanto kapitāla instrumentus finansējuma piesaistei, kā arī veicināt investoru aktīvāku iesaisti vērtspapīru tirgū. Arī Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītās valdības deklarācijā kā viena no prioritātēm norādīta - finanšu un kapitāla tirgus sektora mērķtiecīga aktivizēšana, kur minēts arī plāns aktivizēt vērtspapīru tirgus izmantošanu alternatīvu finanšu resursu piesaistei valsts kapitālsabiedrībām.

Valsts uzņēmumu kotācija biržā, jauna attīstības kapitāla piesaiste un papildu finanšu resursu ieplūšana uzņēmumā, valstij saglabājot kontroli, bet vienlaikus, dalot uzņēmējdarbības risku ar privāto sektoru, veicinātu Latvijas ekonomisko izaugsmi. Šāda prakse tiek plaši pielietota attīstītajās valstīs ekonomikas izaugsmes veicināšanai, tādējādi nodrošinot jauna attīstības kapitāla ieplūšanu valstij piederošajos uzņēmumos un vienlaikus radot papildu stimulu un iekustinot privātā sektora uzņēmumus, izmantot alternatīvas kapitāla piesaistes iespējas, samazinot savu atkarību no banku finansējuma un veicinot inovatīvu produktu un pakalpojumu, kā arī darba vietu ar augstu pievienoto vērtību radīšanu. Kotējot valsts uzņēmumu akcijas biržā, kontrolpaketi iespējams saglabāt valsts īpašumā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā nonākusi persona, kura, iespējams, veic akciju izkrāpšanu no biržā NASDAQ OMX Riga tirgotu uzņēmumu akciju īpašniekiem, kuri savas akcijas nav dereģistrējuši un kuriem tās aizvien glabājas Latvijas Centrālā depozitārija (LCD) Sākotnēja reģistrā, piedāvājot no šāda īpašnieka atpirkt akcijas par krietni zemāku cenu nekā to tirgus vērtība, informē FKTK.

FKTK brīdina par šādu iespējamo krāpšanas shēmu un aicina uzņēmumu akciju īpašniekus īpaši uzmanīgi izvērtēt šādus akciju pārdošanas piedāvājumus, pirms tam noskaidrojot attiecīgās akciju sabiedrības akcijas cenu biržā. Turklāt, ja akcijas tiek turētas LCD kārtotajā Sākotnējā reģistrā, akciju īpašniekam vajadzētu pārliecināties, vai par viņam piederošajām akcijām nav uzkrātas uzņēmuma maksātās dividendes.

Iespējamais krāpnieks, visticamāk, mēģina izmantot akcionāru nezināšanu par faktisko akciju tirgus vērtību un noklusēt faktu, ka par akcijām ir uzkrājušās dividendes, mēģinot ar dažādiem argumentiem pārliecināt par akciju pārdošanu, piedāvājot samaksāt ievērojami zemāku cenu nekā to tirgus vērtība biržā. Informācija par uzņēmumu akciju cenām un iepriekš maksātajām dividendēm ir publiski pieejama NASDAQ OMX Riga mājas lapā.