Izsludinātas divas izsoles par maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošo kustamo mantu un tehnoloģiskajām iekārtām, kuru sākumcena noteikta 2,64 miljonu eiro apmērā, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē «izsoles.ta.gov.lv».

Vienā izsolē, kuras sākumcena noteikta 2 417 108 eiro, plānots izsolīt «KVV Liepājas metalurgam» piederošās kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu, kas atrodas Liepājā šādās adresēs - Brīvības ielā 94, Brīvības ielā 94C, Brīvības ielā 94D, Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 92D, Brīvības ielā 98, Brīvības ielā 98A, Brīvības ielā 98C, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 172, Meldru ielā 4.

Šīs izsoles ietvaros plānots pārdot 718 vienības, tostarp tvaika katlus, dīzeļdzinējus, pakarceltņus, automašīnas u.c.

Izsoles solis ir noteikts 24 200 eiro apmērā. Visām personām, kuras vēlas piedalīties kustamās mantas un tehnoloģisko iekārtu izsolē, līdz 2019.gada 10.janvārim jāiemaksā nodrošinājuma summa 241 710,8 eiro apmērā jeb 10% apmērā no novērtējuma.

Izsolē par 2,954 miljoniem eiro pārdota maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošā kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē «izsoles.ta.gov.lv».

Pirmdien tika slēgta pērn 21.decembrī izsludinātā kustamās mantas un tehnoloģiskās iekārtas izsole. Augstākā nosolītā cena bija 2 953 983 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsolē, kuras sākumcena bija noteikta 2 417 108 eiro, tika izsolīta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā kustamā manta un tehnoloģiskās iekārtas, kas atrodas Liepājā Brīvības ielā 94, Brīvības ielā 94C, Brīvības ielā 94D, Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 92D, Brīvības ielā 98, Brīvības ielā 98A, Brīvības ielā 98C, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 172, Meldru ielā 4. Izsoles solis bija noteikts 24 200 eiro apmērā.

Šīs izsoles ietvaros tika pārdotas 718 vienības, tostarp tvaika katli, dīzeļdzinēji, pakarceltņi, dažādas ražošanas iekārtas un instrumenti, automašīnas u.c.

Ceļu būves firmas SIA «Binders» Vangažu asfaltbetona rūpnīcā (ABR) jūlijā saražota miljonā tonna asfalta. Apjoms sasniegts 11 gadu laikā, kopš darbu sāka fundamentāli atjaunotā ražotne, ko 2007.gadā uzbūvēja vecās rūpnīcas vietā.

Miljonā asfalta tonna ieklāta uz autoceļa A1 jeb uz Tallinas šosejas netālu no Svētciema, kur uzņēmums «Binders» šovasar veic ceļa seguma maiņu kopumā 33 km garā posmā no Duntes līdz Svētciemam.

Uzņēmuma speciālisti aprēķinājuši, ka ar miljons tonnām pietiek, lai noasfaltētu ceļu no Vangažiem līdz Romai ar nosacījumu, ka asfalta kārta ir 4 cm bieza, bet ceļa platums ir 4 m.

Vangažu ABR maksimālā jauda ir 320 t asfalta stundā. Vidējais ražošanas apjoms gadā ir 80 000 t asfalta. Saražotā daudzuma ziņā līdz šim nepārspēts ir 2013.gads, kad produkcijas apjoms sasniedza 145 867 t.

Asfaltbetona rūpnīca Vangažos ir vecākā ceļu būvmateriālu ražotne Latvijā, kas tika uzbūvēta 1956.gadā. Laika gaitā tā piedzīvojusi īpašnieku maiņas, kā arī vairākas pārveides un modernizācijas, līdz 2007.gadā tika pilnībā demontēta un tās vietā uzbūvēta jauna, ko pēc uzņēmuma «Binders» speciāla pasūtījuma izgatavoja Vācijas kompānija «AMMANN Asphalt GmbH».

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) 25. augusta valdes sēdē izskatīti un pieņemti 16 lēmumi gan par ilgtermiņa nomas slēgšanu, kas saistīti ar bijušās Tosmares kuģu remonta rūpnīcas maksātnespējas procesa noslēgšanos, gan par ieguldījuma slēgšanu, gan par grozījumu izdarīšanu rezervācijas un apbūves tiesību līgumos.

Liepājas SEZ valde nolēma slēgt arī pārjaunojuma līgumu ar SIA “Liepāja Steel”.

Kurzemes rajona tiesas Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā 2021. gada 4. augustā reģistrētas Liepājas SEZ pārvaldei piederošās tiesības uz nekustamo īpašumu Brīvības ielā 94, Liepājā.

Liepājas SEZ valde 2021. gada 5. jūlijā lēma par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz nekustamo bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā. Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo “Liepājas metalurga” teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Maksātnespējīgā metālapstrādes uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas procesa administrators Guntars Koris ir izsludinājis pirmās sešas uzņēmuma mantas izsoles, DB informēja administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Izsoles izsludinātas Liepājā esošajiem nekustamajiem īpašumiem Brīvības ielā 92A, Brīvības ielā 94A, Brīvības ielā 100, Brīvības ielā 100B, kā arī velmēšanas cehā uzstādītajām tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām kā lietu kopībai, kas atrodas Brīvības ielā 95A, Liepājā. Velmētavas mantas izsole notiks šā gada 20. martā un sākumcena ir noteikta 1,33 milj. eiro apjomā. Pārējās izsludinātās izsoles noritēs elektronisko izsoļu vietnē.

Tāpat izsludināta arī izsole KVV Liepājas metalurgs piederošam nekustamam īpašumam Brīvības ielā 94, Liepājā un tur esošajai kustamai mantai, tai skaitā, elektrotēraudkausēšanas cehā uzstādītajām tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām kā lietu kopībai. Lietu kopības pirmās izsoles sākumcena ir 5,35 milj. eiro. Izsoles sāksies šā gada 26.februārī un tiks slēgtas šī gada 28.martā.

Maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris marta sākumā zaudējis maksātnespējas procesa administratora sertifikātu, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Koris aģentūrai LETA sacīja, ka sertifikātu 1.martā zaudējis tādēļ, ka nav nokārtojis pārkvalifikācijas eksāmenu. «Līdz brīdim, kamēr Liepājas tiesa ieceļ jaunu maksātnespējas administratoru, turpinu pildīt savus pienākumus,» sacīja Koris.

Jautāts, kas notiks ar iepriekš izsludinātajām izsolēm, Koris norādīja, ka neviena no izsolēm nav atcelta. Tiesa, viņš nevarēja prognozēt, ko varētu darīt jaunieceltais administrators.

Maksātnespējas likumā teikts, ka tad, ja administrators tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, likuma noteiktajā kārtībā tiek iecelts cits administrators.

Ja iepriekšējais administrators atkāpjas vai tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, tiesas noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par desmit dienām, iepriekšējais administrators sastāda dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu, ko paraksta iepriekšējais administrators un jaunais administrators. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktam pievienojams iepriekšējā administratora darbības pārskats.

Maksātnespējīgā AS «KVV Liepājas metalurgs» mantas izsolēs atgūt visu valsts prasījuma summu, visticamāk, neizdosies, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Privatizācijas aģentūras (PA) vadītājs Vladimirs Loginovs.

PA vadītājs informēja, ka valsts kopējā prasījuma summa pret «KVV Liepājas metalurgu» patlaban ir 62 miljoni eiro plus soda nauda.

«Patlaban izsludinātas sešas izsoles, kurās izsola mantu, kas ieķīlāta par labu PA meitasuzņēmumam SIA »FeLM«, un izsoļu kopējā sākumcena ir aptuveni septiņi miljoni eiro. Patlaban negribētu spekulēt, par to, kādu summu izsolēs izdosies atgūt, taču tā netuvosies 60 miljoniem,» sacīja Loginovs.

Viņš norādīja, ka izsoļu sākumcenas ir noteiktas atbilstoši mantas novērtējumam.

Loginovs norādīja, ka patlaban arī nevar prognozēt, cik daudzi interesenti reģistrēsies izsolēm un vai tādi vispār būs.

Loginovs piebilda, ka gadījumā, ja pirmās izsoles būs neveiksmīgas, pastāv divas iespējas - rīkot jaunas izsoles, vai arī PA meitasuzņēmuma «FeLM» personā pārņemt mantu un tālāk to mēģināt pašai pārdot.

Uz maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» velmētavas mantas izsoli, kas paredzēta otrdien, 20.martā, ir pieteikušies vairāki pretendenti, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma administrators Guntars Koris.

«Izsole rīt notiks un uz to ir pieteikušies vairāki pretendenti. Tāpat pretendenti ir reģistrējušies arī uz uzņēmuma nekustamo īpašumu un elektrotēraudkausēšanas krāsns elektroniskajām izsolēm,» sacīja Koris.

Velmētavas mantas izsole notiks 20.martā plkst.12, Liepājā, Brīvības ielā 93, un tās sākumcena ir noteikta 1,33 miljonu eiro apmērā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 26.februārī sākās elektroniskā izsole maksātnespējīgā «KVV Liepājas metalurgs» elektrotēraudkausēšanas ceham un tur esošajai kustamai mantai - cehā uzstādītajām tehnoloģiskajām iekārtām un mašīnām kā lietu kopībai, kā arī četriem uzņēmumam piederošajiem nekustamajiem īpašumiem.

Liepājā, Brīvības ielā 94, esošā elektrotēraudkausēšanas ceha un iekārtu kā lietu kopības pirmās izsoles sākumcena ir noteikta 5,35 miljonu eiro apmērā.

Izsludinātas vairākas AS KVV Liepājas Metalurgs nekustamo īpašumu izsoles, liecina paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izsolē tiks piedāvāts zemes gabals Liepājā, Brīvības ielā 94C, kura platība ir 362 tūkstoši m2 un uz zemes gabala esošās 20 būves.

Izsoles sākumcena ir 713 tūkstoši eiro.

Tāpat tiks izsolīts AS KVV Liepājas metalurgs īpašums Liepājā, Brīvības iela 92D – zemes gabals, kura platība ir 108,3 tūkstoši m2 un uz zemes gabala esošās 17 būves. Izsoles sākumcena ir 550 tūkstoši eiro.

Izsolē piedāvās arī AS KVV Liepājas metalurgs īpašumu Liepājā, Brīvības ielā 97A – zemes gabalu ar kopējo platību 10,2 tūkstoši m2 un uz tā esošo būvi. Izsoles sākumcena ir 381,9 tūkstoši eiro.

Ceļu būvniecībā pagājušajā gadā un šogad ir daudz darba galvenokārt tāpēc, ka nozarei tika piešķirts finansējums Covid-19 seku mazināšanai, kas diemžēl negarantē ne ilgtermiņa stabilitāti, ne darbu apjoma prognozējamību nozarē, sacīja ceļu būves uzņēmuma SIA "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

Viņš pauda, ka cerība par ilgtermiņa plānu iezīmējās līdz ar Satiksmes ministrijas izstrādāto un valdībai šovasar prezentēto Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam. Sēja uzsvēra, ka tā būtu reāla, faktos un aprēķinos balstīta programma ceļu un tiltu attīstībai ilgākam laika posmam, kas iezīmētu kopējās infrastruktūras kopainu, ko vēlamies sasniegt 20 gadu laikā un kas ceļu būvniekiem beidzot ļautu plānot investīcijas tehnikai, tehnoloģijām, darbaspēkam.

"Zinām, ka valdība kopumā apstiprinājusi Satiksmes ministrijas ziņojumu un to "pieņēmusi zināšanai". Diemžēl fakts, ka valdība ar kaut ko ir iepazinusies, nav ar finansējumu segta garantija, ka varēsim strādāt ar skatu ilgtermiņā, nevis pēc principa "no sezonas uz sezonu" pēdējos brīžos piešķirtā finansējuma ietvaros," teica Sēja.

Pārvarot epidemioloģiska un tehniska rakstura izaicinājumus, ceļu būves firma SIA “Binders” sekmīgi pabeigusi vienu no apjomīgākajiem ārvalstīs īstenotajiem projektiem - valsts nozīmes reģionālā autoceļa Kūlupenai-Darbenai rekonstrukciju Lietuvā.

Būvdarbi netālu no Palangas esošā autoceļa posmā notika vairāk nekā gadu, kā rezultātā pilnībā rekonstruēts 14,03 km garš ceļa posms par kopējo summu 5,1 miljoni eiro. Projekta ietvaros “Binders” vadīja pilnu ceļa rekonstrukcijas procesu, kas iekļāva ceļa segas konstrukcijas izbūvi, konstruktīvā un šķembu slāņa uzklāšanu, asfaltēšanu, tilta remontu un noslēdzošajā fāzē arī ārējās apdares veidošanu, apzaļumošanu, caurteku stiprināšanu un ceļa aprīkojuma izbūvi. Atsevišķos ceļa posmos veikta atkūdrošana un ierīkota meliorācijas sistēma.

“Latvijā esam strādājuši dažāda mēroga projektos un uzkrājuši pieredzi, sadarbojoties ar ārzemju kolēģiem, tāpēc loģiskā kārtā meklējām un izmantojām iespēju Latvijas ceļu būvniecības speciālistu kompetences eksportēt ārzemju tirgū. Tur iegūtās zināšanas un pieredze ir pievienotā vērtība, ko pēc tam varam izmantot, lai pilnveidotu procesus Latvijā,” teic “Binders” valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja.

Šodien, būvnieku un Liepājas pašvaldības vadībai svinīgi pārgriežot maisu ar baloniem Liepājas ģerboņa krāsās, svinīgi atklāja rekonstruēto Brīvības ielu.

«Man ir lepnums, ka pilsētas galvenā maģistrāle ir atjaunota un Liepājā turpmāk varēs iebraukt pa Eiropas līmenim atbilstošu ceļu,» uzrunājot sapulcējušos, sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), kurš ceremonijas norises vietā ieradās zirga vilktos baltos ratos. Viņš uzsvēra, ka ielas atklāšana notiek zīmīgā laikā - valsts svētku priekšvakarā -, un slavēja būvniekus, sakot, ka «viņi savu darbu ir spējuši paveikt kvalitatīvi».

Svinīgo ielas atklāšanas ceremoniju, kas iesākās ar dažādu spēkratu braucienu pa vienu no atjaunotās ielas posmiem, organizēja Liepājas pašvaldība, taču liepājnieku, kuri no malas vērotu svinīgo brīdi, nebija daudz.

Valsts policija šodien Saulkrastos, Rīgas ielā, sarīkojusi operāciju, kurā piedalās maskās tērpti policisti un izmantoti dienesta suņi.

Minētajā ēkā ir reģistrēti vairāki ar ceļu būves firmu Binders saistīti uzņēmumi - SIA BNI, pilnsabiedrības Binders un Arčers un CBF SIA Binders, SIA TVA Construction un SIA M.A.-Taka un SIA Vogelberg.

Binders pārstāve Vita Noriņa aģentūrai LETA apstiprināja, ka šodien policija veikusi operāciju uzņēmumam Binders juridiski piederošā ēkā, kurā atrodas Binders Mehanizācijas departaments. «Patlaban Binders šīs telpas neizmanto un tās ar nomas līgumu ir nodotas izmantošanai citai juridiskai personai. Ar uzņēmumu Binders šī policijas operācija nebija saistīta,» sacīja Noriņa.

Valsts policijas preses pārstāve Simona Grāvīte aģentūrai LETA apstiprināja, ka Saulkrastos notiek plānota policijas operācija, taču izmeklēšanas interesēs plašāka informācija netiks sniegta.

2019.gadā Ceļu būves firma SIA "Binders" apgrozīja 107,63 miljonus eiro, kas ir par 24,06% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

"Binders" koncerna apgrozījums palielinājies līdz 122,11 miljoniem eiro.

Pārskata gadu Ceļu būves firma SIA "Binders" noslēdza ar 6,42 miljonu eiro peļņu, bet koncerns – ar kopumā 7,82 miljonu eiro peļņu.

"Binders" koncernā ietilpst mātes uzņēmums Ceļu būves firma SIA "Binders", kā arī ceļu būves uzņēmums SIA "Limbažu ceļi", nekustamo īpašumu pārvaldīšanas uzņēmumi SIA "BNI", SIA "Vienības 18", SIA "Muižas 17", mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Kurināmais" un minerālo materiālu karjeru izstrādes uzņēmums SIA "Vogelberg".

2019.gads bija pēdējais, kad ceļu būvniecībā bija pieejams ES 2014 – 2020 plānošanas periodā paredzētais finansējums ceļu rekonstrukcijai un attīstībai, norāda uzņēmums. Tādējādi, pateicoties uzvarētajiem iepirkumiem A2 un A10 ceļu posmos, Ceļu būves firmai SIA "Binders" izdevies palielināt savu apjomu VAS "Latvijas Valsts ceļi" izsludinātajos iepirkumos par 63% un kopā ar aktīvu dalību pašvaldības iepirkumos un infrastruktūras objektos, pērn sasniegt rekordlielu apgrozījumu.

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» velmētavas kustamās mantas izsolē uzvarējis Austrijas uzņēmums «Smart Stahl GmbH», aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma administrators Guntars Koris.

Pievienota 5. rindkopa

Austrijas uzņēmums uzvarējis izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jeb 1,9 miljoni eiro ar PVN. Par pirkumu «Smart Stahl GmbH» ir jānorēķinās trešdien, 21.martā.

Koris aģentūrai LETA sacīja, ka šodien izsolē piedalījās trīs pretendenti - bez Austrijas uzņēmuma vēl arī Latvijas uzņēmumi SIA «Tolmets» un SIA «FeLM».

Velmētavas mantas izsoles sākumcena bija noteikta 1,33 miljonu eiro apmērā.

Sabiedrisko mediju portāls «lsm.lv», atsaucoties uz «TV Kurzeme», ziņo, ka Austrijas uzņēmums plāno atjaunot ražošanu velmētavā un pieņemt darbā daļu no bijušajiem «KVV Liepājas metalurga» darbiniekiem. «Smart Stahl Gmbh» menedžeris Peters Foltins «TV Kurzeme» gan nevarēja pateikt, cik cilvēkiem varētu tikt nodrošināts darbs. Velmētavas ēka gan patlaban ir ieķīlāta un tiks iznomāta vai pārdota atsevišķa.

Pagājušajā gadā SIA Ceļu būves firma Binders apgrozījums sasniedzis 55,28 miljonus latu, kas ir par 39,27% vairāk nekā gadu iepriekš, un ir augstākais apgrozījums visa uzņēmuma pastāvēšanas laikā, liecina informācija Lursoft.

Apgrozījuma pieaugumu veicinājis fakts, ka Binders, līdztekus savai pamatdarbībai, palielinājis darba apjomu specifisku infrastruktūras objektu un inženierkomunikāciju izbūvē. Uzņēmums pēdējos gados nostiprinājis savu konkurētspēju dzelzceļa un tramvaja sliežu ierīkošanā, ūdens un kanalizācijas tīklu izbūvē, kā arī lidlauku infrastruktūras izveidē.

Pateicoties papildus apjomiem, kā arī uzlabojamiem darba organizācijā un sekmīgai apakšuzņēmēju izvēlei, Binders pērno gadu noslēdzis ar 1,763 miljonu latu peļņu.

Uzņēmuma vadība skaidro, ka pērn nozarē kopumā saglabājusies asa konkurence, taču bijusi vērojama arī zināma ceļu būves izmaksu nostabilizēšanās. Galvenā aktualitāte tirgū un valstī nozarē joprojām bijusi nepietiekamais valsts finansējums ceļu būvniecībai un remontam, kā arī valstiskā līmenī pastāvošā neskaidrība par nozares finansējumu no valsts budžeta un neziņa par ceļu infrastruktūras uzlabošanai paredzētā Eiropas Savienības finansējuma piesaisti 2014.-2012.gada plānošanas periodā.

Asfalta ražošanu var salīdzināt ar zupas vārīšanu vai rosola gatavošanu - gluži kā pavārmākslā arī asfalta ražotājiem jāzina pareizā recepte, ar piedevu un sastāvdaļu attiecību palīdzību iegūstot «asāku vai maigāku» - izturīgāku vai mazāk izturīgu - asfaltu. Turpinot aizsākto tradīciju ielūkoties Latvijā ražotu produktu virtuvē, Db.lv šonedēļ piedāvā aplūkot, kā top asfalts Binders ražotnē Vangažos.

Asfalta ražošanā un ceļu būvē visiem ir skaidri spēles noteikumi - ja neizturīgs asfalts uzklāts ceļam, uz kura ir liela braukšanas intensitāte, tad drīz vien ceļam radīsies visi iespējamie defekti un ceļš kalpos varbūt pat tikai gadu, norāda Binders sabiedrisko attiecību speciāliste Vita Noriņa, skaidrojot, ka asfalts nevar būt slikts vai labs - tas, gluži kā apģērbs piemērojams laikapstākļiem, ir jāpieskaņo ceļam un tā braukšanas intensitātei. «Ir gadījumi, kad pasūtītājs prasa desmit gadu garantiju ceļam, un tad mēs kā būvnieki esam ieinteresēti to izpildīt, jo jebkuru defektu šajā laikā novērsīsim par saviem līdzkeļiem un tas atsauksies uz mūsu ekonomisko situāciju,» stāsta V. Noriņa. Viņa norāda, ka ceļu būvē nozīmīgi ir arī tas, kā ceļš tiek kopts, piemēram, vai ir sakārtotas grāvmalas. «Tas ir kā ar jebkuru lietu - ja nopirksim jaunu skapi un ja to nepareizi ekspluatēsim, tad tas sabojāsies,» norāda uzņēmuma pārstāve.

Pirmdien Latvijā aizturētais noziedzīgais grupējums izkrāpis vairāk nekā divus miljonus eiro no Ķīnas iedzīvotājiem, preses konferencē informēja Valsts policijas (VP) kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš.

Krāpšana notikusi izmantojot telefonkrāpšanas metodes, skaidroja Lazdiņš, piebilstot, ka krāpšana veikta laika posmā no šī gada marta līdz jūlija beigām.

VP saņēma tiesiskās palīdzības lūgumu no Ķīnas, kā rezultātā veikta izmeklēšana un operatīvās darbības divu mēnešu garumā, kas rezultējusies pirmdien veiktajā operācijā, skaidroja Lazdiņš.

Tāpat viņš minēja, ka palīdzība saņemta no Valsts robežsardzes, jo iesaistīts liels skaits aizdomās turamo, kuriem nav skaidra izcelsmes valsts, kā arī ir aizdomas par to, vai viņi atrodas Latvijā legāli.

Lazdiņš norādīja, ka starp aizturētajiem ir arī viens Latvijas pilsonis un piebilda, ka ir izņemts liels apjoms ar lietiskajiem pierādījumiem, kas palīdzēs Ķīnas tiesībsargājošajām institūcijām.

Latvijas ceļu būves firmas SIA Binders dalībnieki palielinājuši savu ieguldījumu uzņēmumā, audzējot Binders pamatkapitālu līdz 300 tūkstošiem latu, liecina jaunākā informācija Lursoft.

Binders lielākā dalībniece SIA Arčers, kurai pieder 40% uzņēmuma kapitāldaļu, šo ceturtdien palielinājusi savu ieguldījumu uzņēmumā no 80 tūkstošiem Ls līdz 120 tūkstošiem Ls. Savukārt pārējie SIA Binders īpašnieki, kam abiem pieder 30% kompānijas daļu – Normunds Luste un Alvis Tanbergs – palielinājuši savu 60 tūkst. Ls ieguldījumu uz 90 tūkst. Ls. Tādējādi kopējais uzņēmuma pamatkapitāls šonedēļ audzis līdz 300 tūkst. Ls.

Uzņēmuma vadība palikusi nemainīga – tā valdes locekļu amatos vēl arvien darbojas Armands Garkāns, Anete Jurjāne un Normunds Luste.

SIA ceļu būves firma Binders reģistrēta 1993. gadā, un veic ceļu un maģistrāļu būvniecību, būvlaukumu sagatavošanu, kā arī lidlauku un sporta objektu celtniecību.

Veikta Ceļu būves firmas SIA Binders reorganizācija, atdalot daļu SIA Binders. Uzņēmums pievienots pagājušā gada septembrī reģistrētajai SIA Ķirbižu muiža, kuras īpašnieku vidū ir atrodami arī SIA Binders kapitāldaļu turētāju vārdi, liecina Lursoft dati.

Kā skaidro SIA Binders sabiedrisko attiecību pārstāve Vita Noriņa, reorganizācijas mērķis ir nodalīt CBF SIA Binders neraksturīgu komercdarbības veidu – nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un iznomāšanu, tādējādi maksimāli atbrīvojot administratīvos resursus tā pamatdarbības – ceļu būves – nodrošināšanai.

Ceļu būves firma SIA Binders darbojas jau kopš 1993.gada. Apskatot uzņēmuma apgrozījumu pēdējo piecu gadu periodā, redzams, ka tas bijis samērā mainīgs, zemāko punktu sasniedzot 2009.gadā, kad uzņēmums apgrozījis 45,707 miljonus eiro, savukārt labākais pēdējo gadu rādītājs reģistrēts 2012.gadā – 78,659 miljonus eiro.

Investējot 9 miljonus eiro, SIA LSEZ «Caljan Rite-Hite Latvia» uzsāks ražošanas un biroja ēkas, kā arī laukuma izbūvi Brīvības ielā 144, Liepājā, informē Liepājas SEZ.

Jaunā ražotne atradīsies vietā, kur agrāk bija «Liepājas Metalurga» mehāniskais cehs.

Ekonomikas ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un SIA «FeLM» 2018. gada 23. augustā parakstīja Nodomu protokolu par industriālā parka izveidi Liepājā ar mērķi veicināt Liepājas ekonomisko attīstību un radīt jaunas darbavietas un palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu. Tas palielinātu gan tiešo, gan netiešo nodokļu ieņēmumus valsts un pašvaldības budžetā, un nodrošinātu jau šobrīd bijušajā «Liepājas Metalurga» teritorijā pieejamo brīvo elektrības jaudu, dzelzceļa infrastruktūras un citu inženierkomunikāciju racionālu pielietojumu.

Liepājā tramvaja līnijas renovācijas darbi Brīvības ielā sāksies nākamajā nedēļā, aģentūrai BNS pastāstīja pašvaldības uzņēmuma Liepājas tramvajs projektu sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Gruntmane.

Viņa informēja, ka otrdien parakstīts līgums ar būvuzņēmumu A.C.B. par tramvaja līnijas renovāciju Brīvības ielā posmā līdz Dzelzceļnieku ielai. Līguma kopējā summa ir 2,521 miljons eiro ar pievienotās vērtības nodokli. Darbus plānots pabeigt pusgada laikā.

«Šis ir vēl viens solis mūsdienīgas un efektīvas sabiedriskā transporta sistēmas infrastruktūras izveidē Liepājā. Tramvaja līnijas modernizācijā esam ielikuši ļoti stabilu pamatu – Ezerkrasta posma izbūvi. Pamazām virzāmies tālāk un mainām sliedes visā līnijas garumā, simboliski, ka tā ir Brīvības iela,» sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Pieņemt ekspluatācijā objektus ar atliktiem darbiem ir normāla prakse, aģentūrai LETA sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāve Daiga Reihmane, komentējot Liepājas būvvaldes 2023.gada izskaņā ekspluatācijā pieņemtās vairākas Liepājā pārbūvētas ielas ar kopējo garumu vairāk nekā četri kilometri.

Reihmane skaidroja, ka īpaši tas ir raksturīgi objektiem, kuru pabeigšanas termiņš ir ziemā, jo ziemas laikapstākļi var traucēt atsevišķu darbu paveikšanu.

Līdz ar to šie darbi parasti tiek atlikti līdz labvēlīgākiem laikapstākļiem. Pēc Reihmanes minētā, galvenais ekspluatācijā pieņemšanas kritērijs ir iespēja objektu ekspluatēt tam paredzētajiem mērķiem, kā arī tas, ka atlikto darbu paveikšana netraucē objekta ekspluatācija.

Reihmane sacīja, ka par Liepājā veiktajiem ielu un tramvaju ceļu pārbūves darbiem Eiropas Savienības finansējuma pieprasījumi CFLA vēl nav iesniegti. Kad maksājumu pieprasījumi tiks saņemti, arī CFLA vērtēs izpildītos darbus.

Ceļu būves firma SIA Binders reģistrējusi pirmo komercķīlu šogad, liecina Lursoft dati.

Binders par labu Nordea Bank AB ieķīlājis visu savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas. Pieejamā komercķīlas izziņa rāda, ka nodrošinātā prasījuma summa ir 2,015 miljoni eiro.

2014. gadā Binders piedzīvoja finanšu rādītāju kritumu. Pērn uzņēmuma apgrozījums 70,103 miljonu eiro apmērā bija zemākais pēdējo trīs gadu laikā, savukārt uzņēmuma peļņa, salīdzinot ar 2013. gadu, saruka aptuveni trīs reizes. Binders 2014. gadā nopelnīja 1,263 miljonus eiro pēc nodokļu nomaksas. Lursoft dati rāda, ka būvniecības uzņēmums pērn nodrošināja 348 darbavietas.

Binders ir 1993. gada novembrī dibināts ceļu būves uzņēmums. Šobrīd Binders ir viena no spēcīgākajām nozares kompānijām Latvijā, kas profesionāli un atbildīgi veic jebkura apjoma un sarežģītības infrastruktūras objektu būvniecību un rekonstrukciju.

Ceļu būves firma «Binders» ir informēta par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lūgumu prokuroram piemērot pret uzņēmumu piespiedu ietekmēšanas līdzekļus saistībā ar Rīgā, Barona ielā, veiktajiem būvdarbiem, taču uzņēmums kategoriski nepiekrīt izvirzītajiem pārmetumiem, sacīja «Binders» pārstāve Vita Noriņa.

Kā ziņots, KNAB nosūtījis Ģenerālprokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot sākt kriminālvajāšanu pret sešām personām par dokumentu viltošanu saistībā ar seguma atjaunošanu Rīgā, Krišjāņa Barona ielā. Krimināllietas ietvaros izmeklētājs lūdzis prokuroru piemērot arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļus divām juridiskām personām, lai sauktu tās pie kriminālatbildības.

Noriņa apstiprināja ka novembra sākumā «Binders» no KNAB saņēmis informāciju par lūgumu prokuroram piemērot pret uzņēmumu piespiedu ietekmēšanas līdzekļus, un, iepazīstoties ar šī lūguma pamatojumu un secinājumiem, kategoriski nepiekrīt izteiktajiem pārmetumiem.

«Patlaban «Binders» procesuālā kārtībā realizē savas tiesības pierādīt savu nevainību,» sacīja Noriņa, piebilstot, ka uzņēmums arī nav tiesīgs sniegt plašākus komentārus. Noriņa arī piebilda, ka KNAB norādījis - neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.