«Īrijā inflācija nav problēma, problēma ir parāds,» teicis Brutons.
Kad Vācija «gāja caur apvienošanos, ECB turēja procentu likmes zemā līmenī, zemāk nekā bija nepieciešams Īrijai», viņš stāstījis.
Ja tā pacels likmes, lai apkarotu inflāciju tādās valstīs kā Vācija un Francija, negatīvi ietekmējot tādas valstis kā Grieķija un Portugāle, rodas jautājums, «vai ECB pārstāv visu eirozonu vai tikai tikai vienu tās daļu», sacījis bijušais Īrijas premjerministrs.
Raksti par tēmu
Tie, kuri domā, ka jautājums ir par vienas eirozonas valsts palīdzību otrai valstij, nesaprot, ka problēma nav konkrēta valsts, bet «Eiropas banku problēma, ko radījuši Eiropas lēmumi», viņš skaidrojis.
«Vācijas sabiedriskā doma pilnībā neizprot faktu, ka kopš 1990.gada mums ir bijusi vienota monetārā realitāte,» teicis Brutons.
Kā vēstīts, ECB eiro bāzes likmi, visticamāk, paaugstinās jau savā nākamā mēneša sanāksmē, liecina svaigākā Reuters analītiķu aptauja. Vēl nesen lielākā daļa ekonomistu domāja, ka ECB eiro bāzes likmi celt uzdrošināsies tikai šā gada ceturtajā ceturksnī. Tirgus dalībnieku domas mainīja ECB sanāksme, kuras laikā bankas prezidents Žans Klods Trišē uzsvēra augstākas inflācijas draudu bīstamību un paziņoja, ka nav izslēgts - ECB eiro likmi paaugstinās jau aprīlī. Valdot šādam fonam, 39 no 49 Reuters aptaujātajiem analītiķiem sagaida eiro bāzes likmes kāpumu par 25 bāzes procentpunktiem (līdz 1,25%) jau aprīļa sanāksmē.