Pabriks uzskata, ka lielā mērā Eiropai jāuzņemas atbildība par līdz šim ne pārāk veiksmīgo austrumu partnerības politiku. Tas nozīmē, ka ES tuvākajā laikā jāgarantē finansiālās un ekspertu palīdzības sniegšana Ukrainai, lai tā varētu veikt nepieciešamās reformas.
«Nākamgad Latvija būs ES prezidējošā valsts un austrumu partnerība būs ļoti svarīgs jautājums. Šajā aspektā būtu ļoti svarīgi, ja Latvija spētu savlaicīgi reaģēt, kad ne tikai aicinātu uz aktīvu austrumu politiku, bet būtu gatava arī ziedot finanšu līdzekļus šīs politikas īstenošanai un palīdzības sniegšanai Ukrainai. Tas dotu lielāku ticamību, ka mēs esam ne tikai eksperti šajā reģionā, bet arī aktīvi piedalāmies,» uzsvēra Pabriks.
Ja Latvija nespēs atvēlēt līdzekļus, tad būs grūti ne tikai vadīt prezidentūru, bet praktiski iesaistīties šī reģiona atjaunošanā. Tieši Ukrainas reģiona atjaunošana ir Latvijas un Eiropas politiskajās un ekonomiskajās interesēs, un ar līdzekļu piešķiršanu Latvija varētu veidot aktīvu austrumu politiku un pacelt savu kvalifikāciju un lomu ES.
Raksti par tēmu
«Es domāju, ka mums jāpievēršas tiem pašiem principiem, kā mums nāca palīdzība 90.gados. Ja Ukraina pati vēlēsies īstenot visas reformas, tad būs vajadzīgi līdzekļi. Un es domāju, ka Latvija savas prezidentūras laikā vai vēl pirms tam varētu atvēlēt vienu līdz divus miljonus eiro palīdzību šim reģionam,» piebilda bijušais ministrs.
Jau ziņots, ka Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki kopš aprīļa vidus Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Tomēr prokrieviskie separātisti, kas darbojas Austrumukrainā, atteikušies nolikt ieročus un atbrīvot sagrābtās ēkas, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība. Arī Krievija līdz šim neko nebija darījusi, lai stabilizētu situāciju Ukrainā. Tā vietā Maskava turpināja turēties pie savas agresīvās retorikas un izvirzīt Kijevai starptautiskajā praksē nepieņemamas un absurdas prasības.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.
