Labklājības ministrijas valsts sekretāres Ievas Jaunzemes prezentētie dati Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē raisīja klātesošo jautājumus ne tikai par bezdarba pabalsta apmēru un saņemšanas ilgumu, bet arī par to, ko īsti nozīmē šie skaitļi un tendences.
Lai gan citi makroekonomiskie rādītāji valstī uzlabojas – IKP, nodokļu ieņēmumi, nodarbinātība aug, bezdarbnieku skaits samazinās –, tomēr neizprotamā kārtā šogad par teju 4000 palielinājies bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits salīdzinājumā ar 2012. gadu. Šajos datos vēl neparādās Krievijas embargo ietekme. Saeimas deputāts Jānis Vucāns vērsa uzmanību, ka tendence ir dīvaina, un vēlējās skaidrojumu. Savukārt deputāts Imants Parādnieks atgādināja, ka papildus piešķirtie 18 milj. eiro bezdarbnieka pabalstu izmaksai, kad bezdarbs rūk, ir pārsteidzošs fakts.
«Jaunas darbavietas šobrīd lielākoties tiek radītas nesen reģistrētos mikrouzņēmumos, savukārt lielajos uzņēmumos ir pretēja tendence – darba ražīguma un efektivitātes palielināšana, tādējādi nodarbināto skaits nemainījās vai sliktākajā gadījumā – samazinājās, kas varētu būt viens no iemesliem bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaita pieaugumam,» situāciju analizē Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka turpinās specializēšanās, tādējādi daudzas funkcijas un pakalpojumi (kas nav pamatbizness) tiek nodoti ārpakalpojumu veicējiem: pašnodarbinātajiem, mikronodokļa maksātājiem utt., bet uzņēmumos šie darbinieki tiek atbrīvoti no darba. «Tie ir sociāli apdrošināti darbinieki, kuri pēc darba zaudēšanas nesteidzas ar jebkura darba pieņemšanu, bet var gaidīt labu darba piedāvājumu, vēl jo vairāk, ja speciālistu daudzās jomās pietrūkst,» tā E. Egle. Viņa gan pieļauj, ka bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaitu varētu ietekmēt arī normatīvo aktu izmaiņas par attiecīgo statusu.
Visu rakstu Bezdarbs rūk, bet pabalsta saņēmēju vairāk lasiet trešdienas, 8. oktobra, laikrakstā Dienas Bizness (6. lpp.)!
