Tā prognozē Latvijas Bankas ekonomikas eksperts Oļegs Krasnopjorovs, pieļaujot, ka kādā no vasaras mēnešiem sezonas ietekmē bezdarba līmenis varētu pat samazināties, taču noturīgs bezdarba kritums paredzams tuvāk gada beigām.Viņš gan atzīmē, ka bezdarba kritums Baltijas valstīs tomēr būs diezgan lēns, jo atgriešanās pie ilgtermiņā uzturamas tautsaimniecības izaugsmes (ap 5% gadā), kas ir priekšnoteikums spēcīgākam nodarbinātības kāpumam, ir gaidāma tikai 2012. gadā. Tādējādi vidējais reģistrētā bezdarba līmenis 2011. gadā prognozējams mazāks par šogad paredzamajiem 17-18%, bet lielāks par 2009. gada vidējo līmeni 12.1%, tā O. Krasnopjorovs.Šogad reģistrētā bezdarba pieauguma temps kļūst mazāks nekā pērn, proti, janvārī un februārī pieaugums bija attiecīgi 0.6 un 0.5 procentu punkti mēnesī iepretim 2009. gada septembrim – decembrim, kad pieaugums bija 0.9-1 procentu punkti.Tādējādi bezdarba pieauguma otrais vilnis, kas uzņēma spēku 2009. gada rudenī, pakāpeniski izsīkst, secina Centrālās bankas eksperts.Bezdarbnieka statusu ieguvušo skaits - rādītājs, kas ātrāk nekā bezdarba līmenis reaģē uz ekonomiskās aktivitātes pārmaiņām, - februārī nokrita līdz sešu mēnešu minimumam (16.8 tūkst. cilvēku), lai gan gada sākumam raksturīga nelabvēlīga sezonas ietekme. Februāra beigās reģistrētais bezdarbs sasniedza 17.1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. No bezdarbniekiem 38.5 tūkst. cilvēku jeb 20% bija iesaistīti Nodarbinātības valsts aģentūras aktīvās nodarbinātības politikas pasākumos, puse no tiem - pagaidu darbos.