Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka valstī bezdarba līmenis martā, salīdzinot ar 2010.gada februāri, pieaudzis par 0,2 procentu punktiem jeb par 2221 cilvēku.«Bezdarba līmenis vairs nepieaug tik strauji, kā tas bija vērojams visa 2009.gada garumā, tāpēc var runāt par zināmām stabilizācijas pazīmēm. Tomēr straujš bezdarba līmeņa samazinājums vēl nav sagaidāms, bezdarbnieku skaits valstī ir ārkārtīgi liels, un, lai bezdarbs strauji kristos, jābūt ekonomiskai izaugsmei, uzņēmējdarbības attīstībai, jārada daudz jaunu darba vietu, kuru valstī šobrīd trūkst,» tā NVA direktore Baiba Paševica.Kopumā NVA uzskaitē 2010.gada marta sākumā bija 192032, marta beigās – 194253 bezdarbnieki, tostarp martā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 16349 personām.NVA informē, ka 5572 reģistrētie bezdarbnieki martā iekārtojās darbā, NVA aktīvo nodarbinātības pasākumu ietvaros 23386 bezdarbnieki martā bija nodarbināti uz laiku, bet NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2010.gada martā kopumā piedalījās 45935 bezdarbnieki. Karjeras konsultācijas 2010.gada martā saņēmušas 6535 personas, no tām 5878 bezdarbnieki un darba meklētāji. 2010.gada martā beigās NVA datu bāzē bija reģistrētas 1696 aktuālās vakances.B.Paševica uzskata, ka bezdarba mazināšanos var sekmēt sezonālie darbi. «Vasarai tuvojoties, aicinu darba devējus jau savlaicīgi pieteikt NVA sezonas vakances. Savukārt bezdarbniekiem atgādinu, ka viņiem ir tiesības slēgt ar darba devēju terminēto darba līgumu uz laiku līdz 2 mēnešiem vienlaikus saglabājot bezdarbnieka statusu,» tā viņa.Salīdzinoši zemākais bezdarba līmenis 2010. gada martā reģistrēts Rīgas reģionā – 14,2%, bet augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 22,9%. Kurzemes reģionā martā bezdarba līmenis sasniedzis 19,0%, Vidzemes reģionā – 19,5%, Zemgales reģionā – 19,8%. Marta mēnesī bezdarba līmenis nedaudz samazinājies NVA Kuldīgas un Aizkraukles filiāļu teritorijās, kā arī Liepājas pilsētā.Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis martā bija: Rīgā - 12,9%, Jelgavā – 14,1%, Daugavpilī – 14,2%, Ventspilī – 14,7%, Jūrmalā – 15,3%, Liepājā – 19,6%, Rēzeknē - 25%.