“Man visa pasaule ir vaļā. Protams, loģistika ir mainīga, bet, ja nav kaut kādas kataklizmas, tad ir pilnīgi vienalga, vai tā ir Eiropa vai Āzija. Ja būtu jāorientējas tikai uz Eiropu, tad es teiktu, ka bizness būtu jāslēdz ciet,” intervijā Dienas Biznesam saka palešu sagatavju un taras dēlīšu ražotāja SIA Palleteries īpašnieks, Dienas Biznesa izdotā žurnāla Miljonārs bagātnieku sarakstā iekļautais Edijs Ošs.
Viņa uzņēmuma plānos ir ne vien palielināt eksporta daļu uz Āziju un mēģināt iekarot ASV tirgu, bet arī attīstīt 40 miljonu eiro vērtu ražotni Limbažu pusē.
Fragments no intervijas
Kāds uzņēmumam SIA Palleteries bijis 2024.gads?
Izaicinošs, jo 2022.gada vidū ģeopolitiskās situācijas dēļ ekonomikā nāca ļoti lielas pārmaiņas. 2020., 2021.gads bija Covid-19 laiks un arī izaicinājumu laiks, bet pēc ekonomiskajiem rādītājiem uzņēmumam tas bija pozitīvs. Sākot ar 2022.gadu, visu laiku ir lejupslīde, un pagaidām pat nerādās kaut kāda gaisma tuneļa galā. Es teiktu, ka 2024.gads, tā nogale ir diezgan kritiska. 2020.-2021.gadā uzaudzējām nosacītus tauciņus biznesam un šobrīd tos visu laiku ēdam nost. Attīstībā nespējam ieguldīt, līdz ar to var teikt, ka šis ir grūts laiks.
Kas jūsu biznesu ir skāris visspēcīgāk?
Mainoties ģeopolitikai, mainījās tirgus pieprasījumi dažādās valstīs. Bija dažādi jauni izaicinājumi, loģistikas problēmas, iespaidoja stresa cenas. Tam visam šobrīd ir sekas.
Vai uz 2025.gadu raugāties tomēr ar cerību?
Nē, 2025.gads neapšaubāmi nenesīs nekādas krasas pārmaiņas. Jā, mēs ar nepacietību gaidām, ko dos ASV prezidenta Trampa ievēlēšana. Kaut kādas izmaiņas varētu būt. Negatīvais, kas mazliet raisa bezcerību, ir Eiropas ekonomiskā situācija, tieši Eiropas dzinējspēka valstu - Francijas un Vācijas - ekonomiskā situācija. Jāmonitorē, kas notiek ar ASV. Kura būs pirmā valsts, kas varētu izšaut pēc ekonomiskajiem rādītājiem – tas vēl nav zināms, vai tā būs Ķīna vai Indija. Tas jau būs atkarīgs no ASV politikas, ar ko ASV gribēs vairāk draudzēties, ar ko viņiem vajadzēs vairāk ekonomisko sadarbību. Man gribētos teikt, ka tā varētu būt Indija, jo tur ir pozitīva augsne ekonomikai – darbaspēka pieaugums, pieejamība un tā izmaksas nav būtiski pieaugušas, arī izejmateriālu resursu pieejamība. Ķīna šobrīd netiek ārā no sava būvniecības buma. Programmas ir radītas, lai stimulētu ekonomiku, bet man nepatīk, ka visas programmas ir tikai uz atbalsta bāzes. Piemēram, ja runājam par mašīnbūvi – tā tiek dotēta, līdz ar to viss bizness tiek veidots uz dotāciju bāzes, kas nekādā ziņā nav auglīgi. Jā, īstermiņā, injekcijas veidā to var darīt, bet, ja visi biznesi ir jāpabalsta ar subsīdijām, tad no kā valsts dzīvos? Tas ir tas smagākais jautājums. Ja noliktu visus spēlētājus uz vienas starta līnijas un bez dopinga, tad kurš noskrietu ātrāk. Es jūtu, ka Ķīnas ekonomika mazliet visu laiku tiek dopingota, kas nav pareizi. Ekonomikai ir jāspēj pašai dzīvot un virzīties uz priekšu. Šobrīd tas nenotiek.
Visu interviju lasiet 17.decembra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
