Bērziņš norādīja, ka viņa prezidentūras gados Latvijas eksports ir pieaudzis par vairāk nekā 20%, bet bezdarbs ir krities no 16% līdz 10%, tomēr Bērziņš atzina, ka tas nav gluži viņa vienpersonisks nopelns.
Prezidents izteicās, ka viens nav karotājs, tāpēc viņa «darbība uz ārpusi» bijusi vērsta uz to, lai «iesaistītu pēc iespējas lielāku daudzveidību no dažādām nozarēm». Bērziņš paskaidroja, ka viņa darbības laikā ir notikušas vairāk nekā 12 plašas ārvalstu vizītes ar biznesa, izglītības un citu nozaru pārstāvju piedalīšanos.
Raksti par tēmu
Kā jomas, kurās nav vērojams pietiekams progress, Bērziņš nosauca reģionālo attīstību un pašvaldību reformu, jautājumus, kas saistīti ar migrāciju un darbaspēka mobilitāti, kā rezultātā Latvija ir pazaudējusi ceturto daļu iedzīvotāju, un arī enerģētikas jautājumi esot palikuši «tikai tādā likumdošanas līmenī». Tie ir jautājumi, kur mēs esam kļūdījušies un ir jāstrādā, piebilda politiķis.
Lūgts komentēt sev adresētos pārmetumus par pārāk pasīvo attieksmi starptautiskajos jautājumos, Bērziņš izteicās, ka skaļu kliegšanu neuzskata par aktīvu rīcību. Piemēram, 9.maija jautājumā lēmums par nebraukšanu uz Maskavu pieņemts ciešā kontaktā ar citām Latvijas augstākajām amatpersonām. Tā bija kopīga un saskaņota rīcība, izejot no tā, ka Latvija ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts, teica Bērziņš.
Bērziņš līdz šim nav atklājis, vai grasās atkārtoti kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, solot to izdarīt tikai aprīlī. Eksperti pieļauj, ka šāda pauze tiek ieturēta, jo Bērziņš vēlas palikt amatā, taču tiek lēstas viņa reālās iespējas saglabāt prezidenta krēslu. Tikmēr arī partijas kūtri izsakās par atbalstu tiem vai citiem Valsts prezidenta amata kandidātiem.
