«Nekas tamlīdzīgs mūsu rīcībā nebija, nav bijis, es arī nevaru komentēt, jo nevienu argumentu, dokumentu neesmu redzējis,» atzina A. Bērziņš, jautāts, vai padomes rīcībā bija informācija, ka V.Kargins un V. Krasovickis būtu īpaši izmantojuši privilēģijas unslēguši aizdevumu un noguldījumu līgumus ar banku, kas būt bijuši pretēji bankas interesēm.Viņš uzsvēra, ka visas
Parex bankas
padomes sapulce notika absolūti atbilstoši likumam. «
Parex
centās, ļoti sargāja labo vārdu, jo no tā bija atkarīga viņu vieta tirgū, attieksme, kāda pret banku bija pasaulē,» skaidroja A. Bērziņš, atzīstot, ka viņam bija liels pārsteigums par pašreizējās
Parex bankas
virzīto prasību tiesā par 62 milj. Ls zaudējumu piedziņu no bijušajiem bankas akcionāriem.A.Bērziņš
Parex bankas
padomē nostrādāja pusotru divus gadus un bija padomes priekšsēdētāja vietnieks, kad tika apstiprināts
Parex bankas
2004. gada pārskats.
Raksti par tēmu
Parex bankas
ilggadējais padomes loceklis un arī padomes priekšsēdētājs Gints Poišs attiecās no jebkādiem komentāriem par darbību bankas padomē.Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons skaidroja, ka
Parex bankas
padome ir tā, kurai bija jāseko līdzi, vai nepamatoti privilēģijas izmantojuši bankas darbinieki, valde, vai tā strādājusi uzņēmuma, akcionāru interesēs. «Būtu jāskatās, vai paaugstinātais depozītu procentu likmes, ja tāds tiešām bija, diviem akcionāriem vai vēl citiem bankas darbiniekiem bija ar bankas padomes akceptu. Ja ar padomes akceptu, tad caur tiesu nevar piedzīt nekādus zaudējumus. Ja tas notika bez padomes akcepta, tad jautājums, kur skatījās bankas padome, kur skatījās iekšējie un ārējie auditori, tostarp starptautiskie, kuriem atkāpes no normāliem standartiem par izdevīgiem, neizdevīgiem pieņemtiem līgumiem būtu bijis jāfiksē attiecīgos materiālos, tostarp savos atzinumos,» tā T. Tverijons.
Parex bankas
gada pārskatos pieejamie auditoru atzinumi, piem., par 2000., 1998. 2004., 2003. gada pārskatiem nesatur informāciju, kas liecinātu, ka bankas bijušie akcionāri būtu slēguši bankai neizdevīgus līgumus. Turklāt jāatgādina, ka
Parex bankā
V.Kargins un V.Krasovickis nebija vienīgie akcionāri, bet bija arī vairāki mazākuma akcionāri, tostarp starptautiskas kompānijas, kuru pārstāvis arī darbojās padomē.Jau vēstīts, ka
Parex banka
pret bankas bijušajiem valdes locekļiem vērsās tiesā šogad 30. jūlijā, prasot viņiem atlīdzināt savas darbības laikā bankai nodarītos zaudējumus. Izvērtējot laika posmā no 1995. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 5. decembrim slēgtos aizdevumu un noguldījumu līgumus starp banku un abiem bijušajiem bankas valdes locekļiem, kuri vienlaicīgi bija arī bankas vairākuma akcionāri, kā arī ar viņiem saistītām personām, banka konstatēja vairākus darījumu, kas noslēgti pretēji bankas interesēm un piemērojot bankai īpaši neizdevīgus noteikumus, kas krasi atšķiras no nosacījumiem, uz kādiem nesaistītas puses noslēgtu šādus līgumus. Darījumu analīze liecina, ka minētajā periodā tie faktiski ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina par vairāk nekā 62 miljoniem latu.Pēc bankas rīcībā esošās informācijas šie līgumi tikuši slēgti V. Karginam un V. Krasovickim atrodoties interešu konfliktā un pārkāpjot vairāku likumu normas. Līdz ar to abu bijušo bankas valdes locekļu darbībās ir saskatāmi nozīmīgi likumā noteikto valdes locekļu pienākumu pārkāpumi, bankai nodarot ievērojamus zaudējumus, teikts
Parex
paziņojumā.
