Kādu pārdzīvojumu mazajam var sagādāt matu apgriešana pieaugušo frizētavā, zina daudzas mammas: svešas telpas, svešas tantes ar savādiem instrumentiem. Liepājas frizētavas Beleco īpašniece Sintija Eizengraudiņa pati bērnībā satraukusies par aparātu dūkoņu: tā atgādinājusi zobārstu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.
Nekas daudz nav mainījies, kad uz frizētavu vedusi savus dēlus: «Manējos sēdināja uz krēslā saliktām lielām šampūna pudelēm. Kad tuvojās friziere ar lielām šķērēm, puikas dīdījās un baidījās. Kaut ko taču vajag izdomāt!»
Pirms diviem gadiem viņas izveidotā bērnu frizētava Mikausis Stendera ielā nenoturējās ilgi: pārāk dārga apkure ar elektrību, bet kāpnes - šķērslis bērnu ratiem. «Atrast piemērotas telpas pilsētas centrā nav viegli,» atzīst S. Eizengraudiņa. «Tagad, strādājot Graudu ielas namā, varbūt pietrūkst lielu logu, bet tos aizvieto reklāma un klientu pozitīvās atsauksmes. Pirmajās frizētavas darbības dienās mūs gāza otrādi, lielāko daļu pastāvīgo klientu tad arī ieguvām.»
Mainīts ne tikai frizētavas nosaukums, bet arī profils. Lai pie reizes var sapucēties visa ģimene, šeit strādā manikīre pedikīre.
«Beleco esperanto valodā nozīmē skaistumkopšana. Ar šo vārdu gan drusciņ nesadzīvojam, vajadzēja izvēlēties kaut ko saistībā ar istabu. Jo gan darbinieki, gan klienti teic, ka pie mums ir jauki un mājīgi kā istabā.» Lai panāktu tādu atmosfēru, uzņēmēja meklējusi informāciju internetā un bijusi pārsteigta gan par bērnu frizētavu skaitu ārzemēs, gan plašo aprīkojuma piedāvājumu. ASV ražotie frizētavas krēsli maksājuši tūkstošus, tāpēc izvēlējusies Latvijā pieejamos. Iesēžoties košajā mašīnītē, parasti bērnam zūd gan kautrīgums, gan bailīte, novērojusi S. Eizengraudiņa. Ja nākas uzgaidīt, knīpas un knauķi var darboties ar rotaļlietām, zīmēt, pēc izvēles skatīties iemīļotās multfilmas.
Nākotnes plānos ietilpstot skaistumkopšanas pakalpojumu un darbinieku skaita paplašināšana.
Visu rakstu lasiet 12. janvāra laikrakstā Kursas Laiks.
#1/4
#2/4
#3/4
