EK prezidents norādīja, ka, lai arī viņš ir pārliecināts par taupības politikas fundamentālu pareizību, tomēr tā jau ir sasniegusi savas robežas. «[Taupības politikai], lai būtu veiksmīgai, jābūt ne tikai pareizi izstrādātai, bet arī jānodrošina minimāla politiskā un sociālā ietekme,» sacīja Ž. Manuels Barrozu.
«Mums jāpiemēro risinājums katrai valstij atsevišķi, mēs nevaram tās mēģināt ietērpt vienāda izmēra drēbēs,» uzsvēra EK prezidents.
Ž. Manuels Barrozu izteikumi varētu liecināt par Briseles nosvēršanos Francijas, Itālijas un Spānijas pusē, minētajām valstīm dodot vairāk laika sabiedrībā nepopulāro reformu ieviešanai, ar kuru mērķi iecerēts samazināt budžetu deficītus, vēsta Euobserver.
Raksti par tēmu
Līdzīgu uzskatu paudis arī Eiropadomes vadītājs Hermans Van Rompejs. Viņš uzsvēris, ka ekonomiskā krīze Eiropā ilgst pārāk ilgi un «pamazām izzūd pacietība, bet vietā stājas steidzamības sajūta». Tāpēc esot nepieciešams apņēmīgi un ātri rīkoties, ieviešot reformas, kurām uz valstu ekonomiku izaugsmi ir tūlītējs, pozitīvs efekts.
Nākamajā nedēļā EK nāks klajā ar ekonomikas prognozēm. Prognozēts, ka tās būs drūmas, sevišķi attiecībā pret Dienvideiropas valstīm, kuras eirozonas parādu krīze skārusi vissmagāk.
Tikmēr Eiropas Savienības statistikas aģentūra Eurostat aplēsusi, ka eirozonas valstu budžeta deficīti aizvadītajā gadā samazinājās vidēji par 3,7%.
Db.lv jau vēstīja, ka pagājušajā gadā budžeta deficīts kopumā saruka gan eirozonā, gan Eiropas Savienībā, savukārt valdību parāds auga. Budžeta deficīts eirozonā saruka no 4,2% no IKP 2011. gadā līdz 3,7% pērn, bet ES valstīs – no 4,4% līdz 4%. Savukārt valdības parāds eirozonā palielinājās no 87,3% no IKP 2011. gadā līdz 90,6% no IKP pērnā gada nogalē. ES šis rādītājs palielinājās no 82,5% līdz 85,3%.