Par kreditēšanas noteikumu pārkāpšanu sods juridiskajām personām paredzēts no 150 Ls līdz tūkstoš latiem. Savukārt, ja pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā, soda apmērs būs no 250 Ls līdz trīs tūkstošiem latu.
Likumprojekta autori norāda, ka vairāku komersantu līdzšinējā darbībā saskatāmas slēptas lombardu darbības pazīmes. Ņemot vērā salīdzinoši augstās nebanku kreditēšanas licences izmaksas, daļa pakalpojumu sniedzēju mēģina apiet licences saņemšanu. Piemēram, tiek slēgti preču glabājuma vai remonta līgumi, kas paredz drošības naudas izmaksu klientam, nododot lietu glabāšanā vai remontā.
Patlaban speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai saņēmuši 48 nebanku kreditori, 16 no tiem kā patērētājiem sniedzamo pakalpojumu norādījušas kreditēšanu pret kustamas lietas ķīlu. DB jau rakstīja, ka Latvijā darbojas aptuveni simt vietu, kur lombardu pakalpojumu tiek sniegti bez licences. Uzņēmumi, kas nodarbojas ar aizdevuma izsniegšanu pret kustamas mantas ķīlu bez licences, bieži vien maskējas zem citas darbības. Piemēram, kā komisijas vai uzpirkšanas veikali, vai arī norāda, ka glabā dažādas mantas.
Raksti par tēmu
Kā atzīst Latvijas Lombardu asociācijas priekšsēdētāja Astrīda Babāne, viena no lielākajām problēmām, kas apgrūtina lombardu darbību, ir tieši nelegālie lombardi, kas darbojas bez licences. Jāmin, ka bijuši vairāki mēģinājumi sakārtot šo nozari un ieviest stingrāku regulēju, lai izskaustu nelegālos darboņus, tomēr pagaidām šie centieni, iespējams, pat vairāk «situši» pa legālajiem lombardiem.
«Būtībā ir tā, ka licencētie lombardi valstij ir samaksājuši 50 tūkst. Ls par licenci, un katru gadu ir jāmaksā 10 tūkst. Ls par pārreģistrāciju. Šādas sistēmas praktiski nekur pasaulē nav. Bez šiem izdevumiem vēl jāsakārto darba telpas saskaņā ar noteikumiem. Tie ir ārkārtīgi lieli kapitālieguldījumi. Savukārt tiem, kuri nodarbojas ar to pašu kreditēšanu, tikai noformē to kā pirkumu ar atpakaļpirkuma tiesībām un tamlīdzīgi, šādi līdzekļi nav jāiegulda,» uzsver A. Babāne, norādot, ka faktiski nav atradusies neviena institūcija, kas nodarbotos tieši ar šiem ēnu ekonomikas daļā palikušajiem un bez licences strādājošajiem. PTAC nav fiziski spējīgs nodarboties ar to, jo viņu iespējas nav tik lielas, lai varētu to darīt, bet policija nekādu īpašu ieinteresētību līdz šim neesot izrādījusi.
Vienlaikus Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir sagatavojis un sniedzis Ekonomikas ministrijai virkni priekšlikumu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) grozījumiem, tajā skaitā attiecībā uz kredītiem pret kustamas lietas ķīlu.
Piemēram, lai izskaustu slēpto kreditēšanu pret kustamas lietas ķīlu, kad šāds pakalpojums tiek slēpts zem glabāšanas, komisijas un citu veidu līgumiem, PTAC ir sniedzis priekšlikumu PTAL noteikt normu, kas paredzētu, ka par patērētāju kreditēšanas pakalpojumiem uzskatāmi arī tādi pakalpojumi, kuru ietvaros no patērētāja pārdošanai vai glabāšanai tiek pieņemta patērētāja prece un samaksa par preci tiek veikta preces nodošanas brīdī, ja līgumā tiek paredzētas patērētāja tiesības atkāpties no līguma, par to paredzot maksu.
