Laikā, kad eirozona ir recesijā, aug bezdarbs un diskusijās par iespējamiem risinājumiem tiek pārkāpti arvien vairāk tabu, diemžēl arī Latvija nevar rēķināties ar stabilu vidi tās izaugsmei nākotnē.
Kā jaunākajā makroekonomikas apskatā norāda Latvijas Komercbanku asociācijas eksperti, ja aizvadītā pusgada laikā eirozonā lēna izaugsme vai sekla recesija apvienojumā ar vismaz virspusēju finansiālo stabilitāti vēl nav pilnībā apturējusi mūsu ekonomikas izaugsmi, ilgstošu un lielāku satricinājumu gadījumā tas neizbēgami notiku.
Šogad Latvijas IKP augs par 2,5%, tātad pieauguma temps gada laikā saruks, tomēr recesiju eksperti neprognozē. Īpaši krasi varētu sabremzēties izaugsme trīs lielākajās nozarēs – tirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā un transportā, kamēr pozitīvā inerce celtniecībā varētu būt stiprāka.
Ja izdosies izvairīties no lieliem satricinājumiem eirozonā, nākamgad izaugsme kļūs straujāka, IKP pieaugot par 3,3%. Bezdarbs turpinās samazināties, bet darba samaksa pakāpeniski pieaugt. Tomēr, tā kā IKP izaugsmes prognoze ir piesardzīgāka kā iepriekšējā apskatā, gan nodarbinātība, gan darba samaksa augs lēnāk. Arī gada inflācija 2012. gadā saruks lēnāk, nekā prognozēts iepriekš, jo gada sākumā negaidīti strauji kāpa naftas cenas.
Līdz ar lēnāku eksporta izaugsmi nestabilākas situācijas Eiropā dēļ tekošā konta deficīts nedaudz pieaugs, tomēr vēl arvien neradot bažas par tā ilgtspēju. Finanšu situācija budžetā ir labāka, un līdz ar to arī prognozētie budžeta deficīta apmēri ir mazāki.
Ja, kā izskanējis, pievienotās vērtības nodokļa pamatlikme šogad tiks samazināta un nākamgad aizsāksies darbaspēka nodokļu samazināšana, šogad inflācija varētu būt mazāka, mājsaimniecību patēriņš šogad un nākamgad – lielāks. Tādā gadījumā arī eksports nākamgad varētu augt straujāk. IKP izaugsme abos gados arī varētu būt mazliet straujāka.