Db.lv piedāvā apskatīt Londonas starptautiskā reklāmu konkursa London International Awards kategorijas televīzija un kinoteātri interesantākos reklāmas klipus.

Informācija Adme.ru mājaslapā liecina, ka par vislabāko kategorijas Televīzija un Kinoteātri reklāmas rullīti tika atzīts reklāmas aģentūras Ogilvy Toronto veidotais materiāls kosmētikas kompānijai Dove, kura nosaukums ir Evolution:

Kategorijā Animācija un Datori sudraba godalgu ieguva video klips Camelia, kura pasūtītājs ir kompānija Berlitz:

Dienas biznesa un Db.lv redakcijā notika iepriekš pieteiktā diskusija par Dienvidu tilta finansējuma neskaidrībām. Diskusijas dalībniekiem bija jāatbild arī uz vairākiem portāla Db.lv lasītāju jautājumiem.

Dārgākais tilts Eiropā, pasaulē? Savdabīgs dārdzības Ginesa rekords? Tādi un līdzīgi epiteti tikuši topošajam Dienvidu tiltam Rīgā. Pēc Db.lv un laikrakstā Dienas bizness maija sākumā publicētās anonīmo ceļu, tiltu būvnieku, kā arī arhitektu analīzes tilta izmaksu jautājums aktualizējās ar jaunu sparu.

Tādēļ DB otrdien, 27. maijā, organizēja apaļā galda diskusiju ar Dienvidu tilta būvniekiem un finansētājiem, uzdodot viņiem gan žurnālistu sagatavotos, gan portāla db.lv lasītāju iesūtītos jautājumus.

Vakar, 15.aprīlī, Rīgā, Ķīpsalā notika pasākums Zinātnes un tehnoloģiju diena Robotika 2008. Db.lv piedāvā foto un video no šī pasākuma.

Pirms sacensību fināla dalībniekus uzrunāja robotu mīļotājs Einars Repše. Viņš prognozēja, ka nākotnē roboti attīstīsies gan miesā, gan dvēselē - gan mehānismos, kas kļūs arvien precīzāki un mazāki, gan mākslīgais intelekts, kas šajos mehānismos iemiesots, attīstīsies mums neiedomājamos virzienos. E. Repšes pārdomas par robotiem var dzirdēt video.

Video:

SUMO robotu sacensību uzvarētājs - robots Izveicīgais Vepris - tiek demonstrēts speciāli Db.lv.

SUMO robotu sacensību uzvarētāja radītājs Jānis Timma stāsta par savu robotu.

Kā novēroja Db.lv, šorīt pie Saeimas atradās liels daudzums policistu, taču piketētāju bija maz - aptuveni 200 cilvēki.

Pikets , salīdzinot ar to, kas notika 18.oktobra rītā, bija mierīgs. Piketētāji pat nebija paņēmuši līdzi vērā ņemamus plakātus. Pāris vecāka gadagājuma cilvēki centās uzsākt saukļu izkliegšanu, bet pārējie viņiem nepievienojās. Taču, kā pastāstīja Delnas pārstāvis, piketa kulminācija vēl tikai gaidāma šodien ap pulksten 14:00.

Ja neredzat video, klikšķieniet šeit.

Ja neredzat video, klikšķieniet šeit.

Ja neredzat video, klikšķieniet šeit.

Ja neredzat video, klikšķieniet šeit.

Valsts robežsardzes amatpersonas lidostā Rīga aizturējušas Bangladešas pilsoni par viltotas Bangladešas pases un Šengenas vīzas izmantošanu, Db informēja Valsts robežsardzes preses pārstāve Kristīne Pētersone.

Dokumentu ekspertīzes rezultāti aizdomas apstiprināja, kā arī 1973.gadā dzimušais vīrietis pēc aizturēšanas brīvprātīgi uzrādīja savu īsto Bangladešas pilsoņu pasi. Aizturētais ar viltotajiem dokumentiem gribējis aizlidot uz Parīzi.

Par robežkontroles punkta režīma pārkāpšanu vīrietim noformēts administratīvā pārkāpuma protokols un uzlikts 100 latu liels naudas sods.

Tāpat pret personu uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 275.panta pirmās daļas par dokumenta, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, zīmoga vai spiedoga viltošanu, kā arī par viltota dokumenta, zīmoga vai spiedoga realizēšanu vai izmantošanu. 1973.gadā dzimušais vīrietis tiks atgriezts uz izceļošanas valsti, proti, Apvienotajiem Arābu Emirātiem (Dubaju).

Aizvadītās nedēļas nogalē pāri Baltijai brāzās spēcīga vētra, kas īpaši lielus postījumus nodarīja Lietuvā. Kaimiņvalsts apdrošinātāja Lietuvos Draudimas dati liecina, ka vētra uzņēmuma klientiem radījusi zaudējumus vairāk nekā 2,2 miljonu litu (436 tūkstošu latu) apmērā.

Latvijā vētras postījumi bijuši salīdzinoši nelieli, informē apdrošināšanas sabiedrība Balta. Apdrošinātāja aplēses liecina, ka Latvijā vētra uzņēmuma klientiem radījusi zaudējumus piecu tūkstošu latu apmērā. Tomēr, tā kā pēc dabas stihijām pieteikumi parasti turpina ienākt ilgākā laika posmā, Balta eksperti prognozē, ka zaudējumu apmērs vēl palielināsies.

Vētra Latvijā skārusi lielākoties Latgales daļu – Daugavpilī apdrošinātājs saņēmis vairākus pieteikumus par kritušiem kokiem, kas sabojājuši automašīnas un ēkas. Krāslavā ticis bojāts saimniecības ēkas jumts. Saņemts arī pieteikums par privātīpašumam uzkritušu koku Jelgavā, kā arī par līdzīgiem zaudējumiem Rīgā, liecina Balta atlīdzību pieteikumu dati.

SIA Deloitte Latvija auditori secinājuši, ka augstākās izglītības studiju programmu īstenotājiem par nekvalitatīvi veiktu darbu var pieprasīt atmaksāt nodarītos zaudējumus, bet, konstatējot noziedzīga nodarījuma pazīmes, pat saukt pie kriminālatbildības.

Vadošās atbildīgās personas Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā «Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai» bija projekta vadītāja Baiba Rivža un Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītājs Jānis Vētra, par viņu iespējamo vainu par pārkāpumiem norāda arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Disciplināratbildība var tikt piemērota AIP locekļiem un AIP priekšsēdētājiem, atsaucot tos no amata. Savukārt civiltiesiskā atbildība par prettiesisku vai nekvalitatīvu savu pienākumu veikšanu var tikt piemērota ne tikai visām AIP amatpersonām, bet arī projektā piesaistītajām personām. Tāpat pret šīm personām var tikt piemērota kriminālatbildība, ja viņu rīcībā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsācis vērienīgu kampaņu pret aplokšņu algām. Kampaņas laikā iedzīvotāji ar spēļu, videoklipu un vides reklāmas palīdzību tiek mudināti pievērst uzmanību tam, par viņu saņemto atalgojumu tiek maksāti visi nodokļi.

Mājas lapā Stulbi.lv VID informē par sekām, kādas var rasties, ja iedzīvotājs par savu darbu saņem algu aploksnē.

VID kampaņas aprakstā teikts, "Vai nav stulbi nesaņemt kredītu savam izsapņotajam sapnim, mājoklim vai kārotajam auto? Vai nav stulbi ģimenei palikt bez vecāku pabalsta un laika savam mazulim brīdī, kad tas visvairāk ir nepieciešams? Vai nav stulbi dzīves krīzes brīdī palikt pat bez bezdarbnieka pabalsta? Vai nav stulbi slimības brīdī saprast, ka nepienākas slimības nauda? Vai nav stulbi atteikties no daudz citām sociālajām garantijām par labu ikmēneša aploksnei? Un galu galā vai nav stulbi samierināties ar savu stulbumu un dzīvot tik stulbi? Padomā, vai ir vērts neredzēt tālāk par savu aploksni!"

Otrdien (8. aprīlī) Latvijas aviokompānija airBaltic paziņoja, ka tā paplašina savu floti ar jaunu lidmašīnu tipu – Boeing 757-200. Lidaparātā ir 200 sēdvietas, un tā ir viena no lielākajām Baltijas reģiona aviokompāniju flotēs lidojošā lidmašīna.

“Mēs ļoti priecājamies par šo flotes papildinājumu - Boeing 757-200 ir lieliska lidmašīna, kas tiks izmantota tālā attāluma maršrutos airBaltic tīklā Turklāt, pateicoties mazākām izmaksām uz vienu sēdvietu, Boeing 757 ļaus nodrošināt zemākas biļešu cenas mūsu pasažieriem,” preses konferencē norādīja airBaltic prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks.

Jāatzīmē, ka kompānijas airBaltic prezentētais Boeing 757-200 ir pirmais no diviem šī tipa lidaparātiem, kas šogad papildinās airBaltic floti. Plānots, ka otru lidaparātu kompānija saņems jūnijā. Abas lidmašīnas nav pirmā svaiguma, bet kompānijas prezidents norādīja, ka nākamā gada novembrī tiek plānots iegādāties astoņas pilnīgi jaunas Bombardier Q400 NextGen lidmašīnas, kuru uzdevums būs nomainīt jau visiem zināmās Fokker 50. Šajā projektā airBaltic plāno investēt 200 miljonus LVL.

Lai veicinātu pakāpenisku sabiedrības apziņas maiņu, brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kā arī informētu sabiedrību par to, kur tiek izlietota nodokļos iekasētā nauda un izglītotu sabiedrību par nodokļu nomaksas nepieciešamību, Valsts ieņēmumu dienests (VID) šī gada septembri nosaucis par informatīvi izglītojošu pasākumu kompleksa mēnesi, kura ietvaros šo mērķu īstenošanai tiks realizēti vairāki nozīmīgi projekti, informē VID.

Socioloģisko pētījumu dati liecina, ka iedzīvotājiem pietrūkst informācija par nodokļos iekasētās naudas izlietojumu un vairums iedzīvotāju kā vienu no nodokļu nemaksāšanas iemesliem norāda tieši informācijas trūkumu par to, kur paliek nodokļos samaksātā nauda.

VID kampaņas Kur paliek Tavi nodokļi? mērķis ir informēt Latvijas iedzīvotājus par to, kur paliek nodokļos samaksātā nauda, veicināt sabiedrības apziņas maiņu un motivēt nodokļu nemaksātājus mainīt savus ieradumus.

Tā kā gadu no gada gan valsts ekonomiskās attīstības, gan VID darbības rezultātā nodokļu ieņēmumi palielinās, ir svarīgi kliedēt neskaidrību par to, kur šī nauda paliek. Sociālās reklāmas kampaņas ''Kur paliek Tavi nodokļi?'' ietvaros VID informēs iedzīvotājus par nodokļos iekasētās naudas izlietojumu – tiks sniegta informācija gan par konkrētām nozarēm un jomām atvēlētiem līdzekļiem, gan konkrētiem realizētiem projektiem.

Kāpēc izdevām Investīciju rokasgrāmatu, kura tapusi sadarbībā starp Izdevniecību Dienas bizness un SEB? Vērojot Latvijas ekonomiski aktīvo lasītāju – īpašnieku un biznesa profesionāļu - augošo interesi par praktisku biznesa literatūru, proti, literatūru, kuras sniedz praktiskas atziņas kā pārvaldīt uzņēmumu, tā resursus un sasniegt izvirzītos mērķus, kuri parasti tiek mērīti naudā.

Vērojot Rīgas un pat mazpilsētu ielas un lasot par pieaugošo patēriņu dažādās produktu grupās, mēs redzam, ka latviešu labklājība pēdējos gados ir augusi (lai gan daudzi, izlasot šo apgalvojumu skeptiski tam nepiekristīs). Mirkļa patēriņš, īpaši patēriņš aizņemoties, labklājību ilgtermiņā neveicina, un arvien biežāk mēs saprātīgu aicinājumu parūpēties par nākotni – uzkrāt, lai veicinātu finansiālu drošību nākotnē. Tomēr statistika rāda, ka uzkrājumus veidošana nav izplatīta izvēle kā privātpersonu tā uzņēmumu vidū, lielā mērā pateicoties zināšanu un tradīciju trūkuma dēļ.

Investīciju rokasgrāmatas iecere ir šo tradīciju veidot. Izdevums paredzēts lasītājiem, kas vēlas palielināt savā rīcībā esošo naudas daudzumu ar ieguldījumu palīdzību. Ievērojama daļa no aprakstītajiem investīciju produktiem būs piemērota ne tikai uzņēmumiem, tos var veiksmīgi izmantot arī privātpersonas.

Ceturtdien (25. septembrī) apjomīgā pasākumā Latvijas Dzelzceļa Muzejā tika pasniegtas balvas badad.lv apmeklētāju izvēlētajām sliktākajām reklāmām.

Par sliktāko reklāmu TV kategorjā balsošanā tika atzīta Urinal lidostas peidzīvojumu epopeja, kurai balvu piešķirt bija aicināts Kārlis Seržants.

Sliktākā drukātā reklāma - SPA laimīgais pārītis! Balvu piešķira drukātā vārda meistars Māris Zanders.

Sliktākā vides reklāma - BREX čipsi. Šo balvu piešķira Latvijas vides pazinējs Ingmārs Līdaka.

Sliktākais risinājums internetam - Dizains un Reklāmkonstrukcijas. Balvu ar lepnumu piešķira un publiku ar īpašu performanci priecēja kompānijas DARTZ vadītājs Leonards Jankolovičs. Par to īpaša pateicība un prieks, jo DATRZ bija viena no visvairāk diskutētajām reklāmām badad.lv.

Telekomunikāciju nozares konkurenti - Tele2 un Latvijas Mobilais telefons (LMT) - izmanto vienus un tos pašus reklāmas tēlus, raksta laikraksts Diena.

Ekrānā parādās divi piparkūku vīriņi - viens zaļš, otrs - dzeltens. Zaļais vīriņš stāsta, cik viņa tarifs ir izdevīgs, bet pēc brīža citā reklāmā atzīst, ka kļūdījies, jo salīdzinājis nepareizos tarifus. Vienas reklāmas pasūtītājs ir mobilo sakaru operators LMT, otras - sīvākais konkurents Tele2.

Reklāmas televīzijas ēterā seko viena otrai. Skatītājam, kurš ikdienā abu kompāniju produktiem rūpīgi neseko līdzi, nav saprotams, kas kurā brīdī tiek reklamēts.

«Mēs korekti paņēmām situāciju, kādā nonāk jebkurš klients, kas pērk starta komplektu preses kioskā, - salīdzinājām, kādu tarifu viņš saņem. Neviens likums nav pārkāpts,» uzskata LMT viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos Ingmārs Pūķis.

Šorīt pie Saeimas pulcējās vairāk nekā trīs tūkstoši piketētāju, kas izkliedza saukļus: "Atlaist Saeimu!", "Nost ar Kalvīti!", "Liec mierā Loskutovu" un tamlīdzīgi, liecina portāla Db.lv novērojumi.

Pikets sākās šorīt (18. oktobrī) ap 8.15. Tas tiek rīkots pret valdības ieceri atlaist Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Alekseju Loskutovu.

Kā novēroja Db.lv, pie Saeimas pulcējies liels skaits cilvēku (vairāk nekā 3000). Turklāt notikuma vietā bija manāmi arī sabiedrībā pazīstamas cilvēki. Piketētāji visu laiku izkliedza saukļus, piemēram, "Atlaist Saeimu!", "Nost ar Kalvīti!", "Liec mierā Loskutovu" un "Demisiju!".

Ja neredzat video, klikšķiniet šeit.

Ja neredzat video, klikšķiniet šeit.

Ja neredzat video, klikšķiniet šeit.

Šobrīd komercplatību tirgū notiek milzīgas strukturālas pārmaiņas. Lai gan saglabājas pieprasījums, sarūk telpu nomas maksa.

Tirgū milzīgas pārmaiņas (video)Pārmaiņas globālajā finanšu tirgū notiek ļoti strauji, un nākotnē pēc jauniem noteikumiem būs jāspēlē visiem, tostarp bankām un nekustamā īpašuma kompānijām. Šāds vadmotīvs vijās cauri Db rīkotajai diskusijai, kurā tika meklētas atbildes uz jautājumiem, vai lejupslīde vai pat krīze, kura tiek piesaukta attiecībā uz mājokļu tirgu, ir vērojama arī komercplatību tirgū, kādi ir pašreizējie projektu finansējuma nosacījumi, kas sagaida tirgu.

Otrdien 24. februārī Latvijas Nacionālajā operā tika pasniegtas Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada balvas 2008. Prāta Vētra, kā jau pēdējos gados ierasts, saņēma visvairāk balvas.

Prāta Vētra tika apbalvota četrās kategorijās - Labākais popmūzikas albums, Labākais videoklips, Labākais koncertieraksts un Labākā dziesma. Grupas dziesma Ja tikai uz mani tu paskatītos uzvarēja arī tirdzniecības parka Alfa gada dziesmas balsojumā.

Labākais rokmūzikas albūms aizceļoja pie Dona par albūmu Lelle, savukārt Ellas albūms Welcome to the club tika atzīts par Labāko deju mūzikas albumu.

Balvu par mūža ieguldījumu saņēma Aldis Ermanbriks.

Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas 2008:

Labākais pop albums - Prāta Vētra, Tur kaut kam ir jābūt;

Labākais roka albums - Dons, Lelle;

Apdrošināšanas kompānijas turpina saņemt 29.jūlija lietavu un vētras radīto postījumu atlīdzības pieteikumus, paredzamās atlīdzību summas sasniedz vairākus miljonus eiro - līdz 5.augusta vakaram saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 12,75 miljonu eiro apmērā.

Pēc divām postošām vētrām, kas jūlijā ar pāris nedēļu intervālu skāra Latvijas vidieni, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) kompensācijās cietušajiem klientiem jau izmaksājusi vai ieplānojusi izmaksāt gandrīz 4 miljonus eiro. Turklāt apdrošinātājs apņēmies palīdzēt arī tiem dabas stihijā cietušajiem, kuri pirms 29. jūlija vētras nebija apdrošinājuši īpašumu pret nokrišņu risku.

Abu vētru rezultātā BTA no klientiem saņēmusi vairāk nekā tūkstoti atlīdzības pieteikumus. Par jūlija otrajā nedēļā Bauskas novadu piemeklējušās vētras postījumiem izmaksāto atlīdzību apjoms jau sasniedzis vienu miljonu eiro. Vairāk nekā pusi no šīs naudas saņēmuši lauksaimnieki par nopostītajiem sējumiem. 29. jūlijā ciklonā cietušo BTA klientu aprēķinātie zaudējumi pietuvojušies trīs miljoniem eiro. Izmaksājamās kompensācijas par lietavu iznīcināto labību vien pārsniedz 1,5 miljonus eiro, un zemnieki saņem no BTA apdrošināšanas līgumā paredzēto atlīdzību, pat neraugoties uz to, ka liela daļa labības jau bija nobriedusi līdz kulšanas stadijai. Vairums apdrošinātāju neizmaksā kompensāciju par ražu, ja tā pirms vētras jau bija gatava nokulšanai.

Apdrošināšanas kompānijas lielākoties atlīdzību pieteikumus saņēmušas par vētras laikā bojātiem jumtu segumiem un lūstošu koku radītiem postījumiem, kuros cietuši īpašumi - jumti, žogi, ēkas, taču pieteiktas arī atlīdzības par kaitējumu automašīnām, stāsta apdrošinātāji.

AAS Gjensidige Baltic Vispārējo atlīdzību nodaļas vadītājs Aleksejs Kozirs stāsta, ka apdrošinātājs saņēmis 65 īpašuma apdrošināšanas atlīdzības pieteikumus. Jau pirmajā dienā pēc vētras bija iesniegti gandrīz 30 pieteikumi, un joprojām katru dienu cilvēki no visiem Latvijas reģioniem piesaka jaunas atlīdzības. Prognozējams, ka klientiem kopumā par vētras radītajiem zaudējumiem atlīdzībās Gjensidige izmaksās aptuveni 150 – 200 tūkstošus latu.

Bojājumi, ko vētras nodara īpašumam, gadu no gada ir līdzīgi, tāpēc cilvēkiem vajadzētu arī savlaicīgi domāt par drošības pasākumiem, atgādina eksperts, piebilstot, ka lielākoties tie ir ēku jumtu bojājumi. Nereti stiprais vējš tos norauj vispār, kas īpaši raksturīgi runājot par piebūvēm vai verandām. Tāpat mājām tiek izsisti logi. Parasti tajos trāpa kāds zars vai vēja nests priekšmets. Bīstamākie ir tie gadījumi, kad vētra izgāž kokus, īpaši māju vai elektrolīniju tuvumā, jo tad zaudējumi var sasniegt ļoti lielus apmērus, kā arī tiek apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība.

Grupa Prāta Vētra, kas 17.jūlijā uzstāsies Positivus festivālā Salacgrīvā, īpaši gatavojas savam vienīgajam šā gada koncertam Latvijā. Festivāla organizatori esot saņēmuši grupas idejas skatuves uzbūvei, un tehniskajā ziņā tā būšot krietni iespaidīgāka nekā iepriekšējos festivālos redzētā.

Informēja Positivus festivāla sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Andžāne.

Jūnija vidū Prāta Vētra plānojot klajā laist jaunu singlu.

Prāta Vētra savu vienīgo koncertu šovasar izvēlējusies sniegt Positivus festivālā. Kā galvenie mākslinieki Prāta Vētra uzstāsies festivāla pirmajā dienā, 17.jūlijā. Grupas uzstāšanās sāksies ap plkst. 23:00 uz festivāla galvenās - TELE2 skatuves.

Gaismas tehnikas apjoms, ko savā šovā izmantos gan Prāta Vētra, gan festivāla otrās dienas galvenais mākslinieks MOBY, būšot krietni lielāks un iespaidīgāks nekā iepriekšējos Positivus festivālos redzētais.

Pasaulē ir lidostas, kurās iespējams nosēsties tikai tad, ja pilotam ir izcilas lidmašīnas vadīšanas spējas, turklāt tas prasa bezbailību no pasažieru puses. Lielākais potenciāli bīstamo lidostu skaits ir Karību jūras salās, raksta oddee.com.

1. Princess Juliana International Airport, Sentmārtinā (Karību jūras sala)

Šī lidosta atrodas uz Karību jūrā esošās salas Sentmārtinas. Šī lidosta ir slavena ar savu īso nolaišanās ceļu – tikai 2 180 metri, kas ir knapi pietiekami lielajām lidmašīnām. Šī iemesla dēļ lidmašīnas ir spiestas lidot ļoti zemu tieši virs Maho pludmales. Internetā klejo neskaitāmas bildes ar neticamiem kadriem, kuras vairumā gadījumu lasītāji atzīst par neīstām, taču tās ir reālas. Par spīti tam, ka nosēsties šajā lidostā pilotiem ir sevišķi grūti, negadījumu skaits šeit nebūt nav lielāks nekā citās lidostās pasaulē.

2. Juancho E. Yrausquin Airport, Saba (Karību jūras sala)

Otrdien (22.aprīlī) CĒSU ALUS darītavā grupa PRĀTA VĒTRA prezentēja jaunu produktu – gaišo alu, kas tapis pēc senas receptes - MĪTAVAS ALU, Db.lv informēja sabiedrisko attiecību konsultants Mārcis Krastiņš.

"Senos laikos Mītavas vīri darīja varoņdarbus. Ne jau tāpēc, ka stiprāki vai gudrāki bija – vienkārši mīlēja alu un mācēja kārtīgi atpūsties. Tādēļ arī esam priecīgi piedāvāt PRĀTA VĒTRAS pirmo produktu, kuram ne velti dots nosaukums – MĪTAVA, saka Kaspars Roga. Mītava ir Jelgavas senais nosaukums, kas rakstos pirmo reizi minēts 1265. gadā.

Ideja par alu radusies brīdī, kad Jānis Jubalts atradis tēva kladīti ar alus recepti. Tālāk projektā iesaistījusies Cēsu alus komanda, un šobrīd ikviens var baudīt darba rezultātu.

"Mēs esam ļoti pagodināti, ka alus receptes atdzīvināšanai PRĀTA VĒTRA izvēlējās tieši Cēsu alus darītavu. Jau no paša sākuma mums šajā projektā bija liels darba entuziasms un tādēļ nav brīnums, ka gala rezultāts ir garšīga alus šķirne. Iedzīvinot Jubalta tēva recepti, mēs piedāvājam alus baudītājiem jaunas garšas nianses’’ sadarbību raksturo A/S Cēsu Alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone

2007.gadā patvērumu Latvijā pieprasījušas 34 personas, no kurām bēgļa statuss piešķirts 5 personām – 4 Azerbaidžānas un 1 Irākas pilsonim. Alternatīvais statuss piešķirts 3 personām - vienam Baltkrievijas un 2 Kubas pilsoņiem. Pārējiem patvērums netika piešķirts, jo tam nebija pietiekamu iemeslu vai arī lietas izskatīšana turpinās 2008.gadā, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtā informācija medijiem.

Kopš 1998. gada patvērumu lūguši pilsoņi no 17 dažādām valstīm. Lielākais patvēruma meklētāju skaits 2007.gadā bija no Bangladešas (6 personas), Armēnijas, Azerbaidžānas, Krievijas. Šogad pirmo reizi Latvijā patvēruma piešķiršanu lūguši pilsoņi no Kubas, Kenijas, Ganas, Bangladešas, Mongolijas, Turcijas un Siera Leonas. Kopš 1998. gada visbiežāk patvērumu lūguši Krievijas, Armēnijas, Irākas un Azerbaidžānas pilsoņi.

2006.gadā Latvijā patvērumu meklējušas 8 personas, bet 2005.gadā – 20 personas. No 1998.gada līdz 2007.gada 31.decembrim patvērumu Latvijā lūgušas 203 personas, no tiem bēgļa statuss piešķirts 15 personām un alternatīvais statuss - 20 personām.

Ziemeļeiropas vētras dēļ izmaiņas notikušas arī starptautiskajā lidostā "Rīga" ielidojošajos un izlidojošajos avioreisos, tādēļ ceļotāji tiek aicināti sekot līdzi aktuālajam lidojumu sarakstam, informē lidostas Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka vētras dēļ Eiropā ir atcelti vairāki reisi uz citām lidostām, tostarp arī Rīgas. Karnīte papildināja, ka aviokompānijas ir atcēlušas vai paziņojušas par izlidošanas kavēšanos arī vairākiem reisiem no Rīgas uz vētras skartajiem galamērķiem Eiropā, patlaban galvenokārt Apvienotajā Karalistē.

Karnīte uzsvēra, ka pasažieriem jāseko aviokompāniju sniegtajai informācijai par tālāko rīcību. Reisu izmaiņu vai atcelšanas gadījumos ceļotāji tiek aicināti sazināties ar attiecīgo aviokompāniju.

Jau ziņots, ka, Ziemeļeiropai sākot izjust spēcīgas ziemas vētras ietekmi, svētdien tika saņemtas ziņas par avioreisu atcelšanu un dzelzceļa satiksmes ierobežojumiem.

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem piedāvās savu pirmo dokumentālo filmu Meklējot Mr.Kauliņu. Filma būs par viņa draugu latvieti Guntaru Kļaviņu, kurš Āfrikā darbojas dimantu biznesā un ar kuru finansiāli savulaik bijusi saistīta arī Prāta Vētra.

Mr. Kauliņš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp viņiem ir arī labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kas noticis ar Mr. Kauliņu. Pēc vairākiem gadiem K. Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Mr. Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru - dimantu meklēšanu.

K.Roga biznesa portālam db.lv stāsta, ka galvenais «vaininieks» filmas tapšanā ir tās producents Sandijs Semjonovs, kurš par latvieti G. Kļaviņu uzzināja no kāda cita latvieša - Harija Švarcbaha, kurš arī šobrīd dzīvo un strādā Āfrikā. S.Semjonovs kā producents līdzdarbojies arī grupas Prāta Vētra filmas tapšanā un tādējādi atklājies, ka K.Roga ar G. Kļaviņu ir labi draugi. Tā radusies doma par filmas uzņemšanu.

Grupas «Prāta vētra» turnejas «Skārdu bungu tūre» koncertu Mežaparka lielajā estrādē 17.augustā varētu apmeklēt aptuveni 50 000 cilvēku, sacīja grupas pārstāve Aija Auškāpa.

Viņa pauda, ka līdz šim atjaunotajā Mežaparka estrādes skatītāju laukumā vēl nav noticis neviens tāda veida koncerts. «Teorētiski izskatās, ka varētu būt vieta 50 000 cilvēku. Mēs gan rēķināsim vēlreiz, lai noteiktu precīzāku skaitu,» sacīja Auškāpa, piebilstot, ka šogad pieprasījums uz «Prāta vētras» koncertiem Latvijā ir lielāks nekā iepriekšējos gados.

Grupas pārstāve skaidroja, ka šāds apmeklētāju skaits ir iespējams, jo, gatavojoties koncertam, Mežaparka estrādē uz laiku tiks demontēti visi soli.

Grupas dalībnieki Renārs Kaupers, Kaspars Roga, Māris Mihelsons un Jānis Jubalts šodien preses konferencē aicināja atbalstītājus uz koncertu ierasties, izmantojot velosipēdus, sabiedrisko transportu, vai arī pēc iespējas vairāk koplietojot privātos transportlīdzekļus, lai turnejas laikā radītu iespējami mazāku kaitējumu videi. Tāpat apmeklētāji tika aicināti drukātu biļešu vietā pirms koncertiem uzrādīt elektroniski iegādātās biļetes savos viedtālruņos.