Baltijas lielāko uzņēmumu saraksts spilgti ataino visa reģiona ekonomiku, kas lielā mērā ir vērsta uz patēriņu
.png)
Šāda situācija ir kopīga visām trim Baltijas valstīm, līdz ar to izaicinājumi reģionam ir vieni – kā atvērt tirgu jaunām investīcijām. Pirmajā desmitniekā ir redzami lielie mazumtirdzniecības spēlētāji – Maxima, Rimi un Palink (vairāk pazīstams ar zīmolu IKI). Stabili topa līderi ir enerģētikas un naftas uzņēmumi – Orlen Lietuva AB (Lietuva, gada apgrozījums 4564,68 miljoni eiro), Eesti Energia AS (Igaunija, gada apgrozījums 880 miljoni eiro), Latvenergo (Latvija, gada apgrozījums 741,11 miljoni eiro), un pirmo Baltijas desmitnieku noslēdz Lesto AB (Lietuva, elektroenerģijas sadale, gada apgrozījums 650,711 miljoni eiro). Tajā pašā laikā pirmajā divdesmitniekā ir viens globāls ražošanas uzņēmums – Ericsson Eesti AS.
Priecē topā redzamā Tallink Grupp AS (5. vieta Baltijas topā) – uzņēmums ir spējis iekarot gan Baltijas jūras reģionu, gan tā tirgu, un šī uzņēmuma akcijas tiek publiski kotētas, kas ir pievilcīgi potenciālajiem investoriem un esošajiem akcionāriem. Savukārt lietuviešu uzņēmumi ir ieņēmuši pirmo trīsdesmitnieku ar uzreiz vairākiem spēcīgiem pārstāvjiem ārpus mazumtirdzniecības un enerģētikas. Piemēram, 20. vietā atrodams Linas Agro AB – liels lauksaimniecības produktu eksportētājs. Interesanti redzēt Lietuvas vietējā kapitāla uzņēmumu Girteka Logistics UAB (22. vieta) – kravu loģistikas nozares pārstāvi –, kurš ir izveidojis ļoti spēcīgu autotransporta uzņēmumu, kas var efektīvi strādāt gan Austrumu, gan Rietumu tirgos, nodrošinot kvalitatīvus un apjomīgus pārvadājumu pakalpojumus.
Lielākais izaicinājums Baltijas ekonomikai ir salīdzinoši lielais importa īpatsvars pret eksportu un vietējā patēriņa tirgu. Arī šajā topā var novērot pasaules tendences – lielie spēlētāji kļūst lielāki, savukārt mazāki uzņēmumi ar retiem izņēmumiem izaugsmē iepaliek. Līdz ar to veidojas tāda elitāra kluba sajūta, kur visas augstās vietas ir aizņemtas, un ielauzties šajā slēgtajā klubā šķiet neiespējami.
Topā vairāk gribētos redzēt jaunus, strauji augošus uzņēmumus, kuri investē darbības paplašināšanā. Vēl vairāk šajā topā vēlētos redzēt uzņēmumus ar jaunu investīciju piesaisti ražošanas un infrastruktūras attīstībai, un to varētu veicināt ilgtermiņā stabila nodokļu politika un ārvalstu investoru pārliecības veicināšana par tiesisku un caurspīdīgu uzņēmējdarbības vidi. Patlaban ir izveidojies tirgus, kas ir veiksmīgi atvērts mazumtirdzniecībai, bet mazāk sekmīgs ilgtermiņa investīcijām, kas radītu pievienoto vērtību.
