Mūsdienu pasaule atrodas nemitīgā kustībā – tā seko līdzi tehnoloģiskajiem risinājumiem, modes tendencēm, sociālajām niansēm, kā arī sabiedrības vēlmēm, un tam visam pa vidu galvenais ir neko nenokavēt. Aizvien biežāk dzirdam aizspriedumus pret kādu viesnīcu ķēdi, aviokompāniju vai restorānu tikai tāpēc, ka kāds ir izlasījis blogu, redzējis informāciju sociālajos portālos vai dzirdējis no paziņām. Tika pavadītas vairākas dienas, meklējot tipiskākos aizspriedumus un pētot svarīgākos punktus biznesa ceļotāju ikdienā.

Gaisā virmo daudz mītu par Maskavu, sastrēgumiem, dārdzību, sliktu servisu, un, tā kā Maskava ir viens no populārākajiem darījumu braucienu galamērķiem, tika izvēlēts maršruts Rīga–Maskava. Aviokompānija Aeroflot ar gaisa satiksmi savieno Rīgu un Maskavu jau 75 gadus. Aeroflot dienā veic 4 tiešos reisus, kopā ar partneriem sasniedz pat 8 reisus dienā, kas veido savienojumus ar Aeroflot reisiem visā pasaulē. Aviokompānijai ir lidojumi uz 131 galamērķi 50 pasaules valstīs.

Lai kliedētu mītus, Baltic Travel Group (SIA Baltijas Ceļojumu grupa) valdes priekšsēdētājs un ļoti aktīvs biznesa ceļotājs Vladislavs Korjagins un Latvijas lielākā tūrisma portāla Travelnews direktors Aivars Mackevičs devās izpētes lidojumā ar aviokompāniju Aeroflot uz Maskavu, piedaloties Krievijas biznesa tūrisma industrijas apbalvošanas ceremonijā Buying Business Travel Awards Russia & CIS 2016 un izbaudot Four seasons Hotel Moscow luksusa viesnīcas servisu.

Strādājot starptautiskā uzņēmumā vai attīstot biznesu ārzemēs, klātesamība ir ļoti būtiska, tādēļ nereti nākas doties biznesa braucienos uz ārzemēm.

Vairums strādājošo komandējumu laikā apmeklē konferences un apmācības vai tiekas ar klientiem un partneriem, taču aizvien biežāk darbinieki biznesa braucienu cenšas apvienot ar atpūtu, dodoties ekskursijās, lai iepazītu galamērķa valsti, vēsta Baltic Travel Group un Aeroflot veiktā aptauja. Atkarībā no uzņēmuma nozares, darba braucienos darbinieki dodas regulāri – gan uz Baltijas valstīm (72%), gan tuvākiem un tālākiem galamērķiem Eiropā un ārpus tās.

Esot komandējumā, kā būtiskākais cilvēkiem ir pieejamība (51%) – ērtas saziņas iespējas, ieskaitot ātru internetu un kvalitatīvus telefonsakarus. Gan mobilo sakaru operatori, gan pasažieru pārvadātāji nepārtraukti uzlabo savus pakalpojumus un maina politiku, lai apmierinātu strauji augošās klientu vajadzības. Mobilās ierīces un datorierīces vairums aviokompāniju šobrīd atļauj lietot arī lidojuma laikā, un atsevišķas kompānijas biznesa klasē nodrošina arī Wi-Fi, bet izmantojot autotransportu un vilcienu, ierobežojumi praktiski netiek izjusti.

Lielāks potenciāls Lietuvas tirgū izvērst savu darbību pašlaik varētu būt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas piedāvā nišas produktus

Savukārt lielajiem Latvijas uzņēmumiem konkurences dēļ tur nākas cīnīties ar zobiem un nagiem.

Vairāk iepērkam

2013. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Lietuvu bija 4,8 mljrd. eiro, kas ierindoja Lietuvu pirmajā vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā. «Mēs lietuviešiem esam lielāka veiksmes zeme nekā mums Lietuva. Pērn Latvijas uzņēmumi pārdevuši preces un pakalpojumus uz Lietuvu par diviem miljardiem eiro, bet lietuvieši Latvijā par gandrīz 900 miljoniem eiro vairāk,» norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols. Pērn kopējais preču un pakalpojumu eksports uz Lietuvu veidojis 14,1% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 2,8 mljrd. eiro, kas veido 19,2% no Latvijas importa. Šā gada 1. ceturksnī Latvijas preču eksports uz Lietuvu bija 400,3 milj. eiro, palielinoties par 8% salīdzinājumā ar 2013. gada 1. ceturksni, bet imports no Lietuvas – 519,9 milj. eiro, samazinoties par 2%. Preču tirdzniecības bilance ar Lietuvu 2014.gada 1. ceturksnī bija negatīva – 119,6 milj. eiro.

Avots: DB

Laikā, kad biznesa attīstība nav iedomājama bez sadarbības ar pārrobežu partneriem, ceļojumu skaits aug un turpinās pieaugt, vienisprātis ir vadošie pakalpojumu sniedzēji.

"Komandējumi var ilgt no dažām stundām līdz trīs mēnešiem, taču, ja aplūko konkrēti Baltijas valstis un Skandināviju, tad tās vidēji būs viena līdz trīs dienas, Eiropā – trīs līdz piecas dienas, garāki pārlidojumi ilgs piecas dienas vai vairāk," stāsta ceļojumu aģentūras "Baltic Travel Group" darījumu braucienu nodaļas vadītāja Baiba Lūse.

Šajā ziemas sezonā visvairāk pasažieru skaits ir audzis lidojumiem uz Kijevu, Sanktpēterburgu un Stokholmu, attiecīgi šajos maršrutos nācies nodrošināt lielāku lidojumu kapacitāti, norāda "airBaltic" ieņēmumu pārvaldības vecākā viceprezidente Eva Plakane.

Atkarībā no ceļojuma mērķa būtiski atšķirsies gan galamērķis, gan prombūtnes laiks, līdz ar to arī ceļotāju profili.

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts.

Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā.

Lielākais nozares nodokļu maksātājs paliek bez atbalsta

Aizvadītais gads kompānijai bija veiksmīgs – Latvijā tika sasniegts gandrīz 21 miljona eiro apgrozījums, Lietuvā – 4,6 miljoni eiro, bet Igaunijā – 1,85 miljoni eiro. Mēs pārcēlāmies uz jaunām biroja telpām, kā arī aktīvi ieguldījām līdzekļus jaunu tirgu apguvē un tehnoloģiju izmantošanā. Saskaņā ar 2018. gada datiem tūrisma nozarē mēs bijām viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Gada laikā nodokļos Latvijā tika nomaksāts gandrīz 1 miljons eiro, no tiem 300 000 veido PVN maksājumi, savukārt vairāk nekā pusmiljons ir tieši ar nodarbinātību saistītie nodokļi. Esam godprātīgs nodokļu maksātājs, ko Valsts ieņēmumu dienests iekļāvis starp sudraba līmeņa uzņēmumiem. Jāpiezīmē, ka Lietuvā nodokļu maksājumi pagājušajā gadā veidoja 160 000 eiro, bet Igaunijā – 100 000 eiro.

Tūrismam – gan ienākošajam, gan izejošajam – ir lielas attīstības perspektīvas, SIA Baltijas ceļojumu grupa tuvākajos gados sagaida vēl straujāku izaugsmi

Tā DB saka SIA Baltijas ceļojumu grupa valdes priekšsēdētājs Vlads Korjagins, norādot, ka Baltijas reģions vēl tikai sāk attīstīties.

Viņš uzsver, ka Latvijai valstiskā līmenī būtu nepieciešams izstrādāt un īstenot politiku, kā piesaistīt ārvalstu biznesa tūristus. Latvijā tūristi vidēji dienā tērē 75 eiro, bet Eiropā biznesa tūristi – aptuveni 500 eiro. Pavisam Eiropā gada laikā notiek vairāk nekā divi tūkstoši dažādu starptautisku konferenču un kongresu. Tā kā tūrismam Latvijā ir sezonāls raksturs, pārējā laikā ir jāmeklē iespējas Latvijā organizēt starptautiskus pasākumus. «Tūrisms ir nozare, kas, īstenojot pareizu politiku, var sekmēt Latvijas tautsaimniecības attīstību,» uzsver V.Korjagins. SIA Baltijas ceļojumu grupa šī gada pirmajā pusgadā bija Latvijas prezidentūras ES padomē oficiālā aģentūra, kas palīdzēja organizēt vairāk nekā 20 tūkstošu viesu uzņemšanu un izmitināšanu. Rudenī uzņēmums rīkos Baltijas Neiroloģijas kongresu Balcone 15 un Baltijas galvassāpju konferenci.

Par to, kā šobrīd saprot noziedzīgi iegūtu naudu, kā to konfiscē un kāda ir jaunā kārtības sapratne pēc Moneyval rekomendāciju izpildes, brīdī, kad pirmās mantas konfiskācijas Ekonomisko lietu tiesā jau notikušas, Dienas Biznesam ekskluzīvā intervijā stāsta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 20.jūlija numurā lasi:

Godinot Latvijas veiksmīgos uzņēmējus, kas darbojas Lietuvas tirgū, premjere Laimdota Straujuma pirmdien piedalījās Nameja Balvas pasniegšanas svinīgajā ceremonijā, kas jau devīto gadu pēc kārtas notika Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, informē Valsts kancelejā.

Sveicot klātesošos uzņēmējus un viesus, Ministru prezidente uzsvēra, ka Nameja Balvas apaļā gadadiena simboliski ir apliecinājums Latvijas un Lietuvas īpašajām, ciešajām partnerattiecībām ne tikai politisko, bet arī ekonomisko attiecību jomā. Lietuva jau vairākus gadus ir Latvijas nozīmīgākais tirdzniecības partneris un lielākais eksporta tirgus, kā arī ieņem svarīgu lomu importa ziņā. L.Straujuma pauda gandarījumu, ka pirmajos deviņos mēnešos Latvijas eksports uz Lietuvu ir palielinājies par 12,04%.

Ministru prezidente atzina, ka pozitīvs signāls Latvijas eksportētājiem ir Lietuvas pievienošanās eirozonai, kas uzlabojusi ne tikai Baltijas valstu vienotību, bet arī konkurētspēju.

Šā gada laikā Latvija kļuvusi īpaši pievilcīga tūristiem no Lielbritānijas un Somijas, vērtējot absolūtos skaitļos, ieceļotāju skaits šā gada pirmajos deviņos mēnešos no šīm abām valstīm palielinājies par 13-14 tūkstošiem (no katras).

Protams, ar Lielbritāniju mūs saista ciešas emigrācijas saiknes, bet vienlaikus tā ir valsts ar ļoti spēcīgu finanšu centru – Londonu, kuras pārstāvju interese par Latviju ir apsveicama. Procentuāli ievērojams tūristu skaita pieaugums vērojams arī no tādām tālām valstīm kā Ķīna – par 44%, ASV – 33%, Austrālija – 10%.

Tūrisma nozares pārstāvji ir vienisprātis, ka trīs šogad ļoti būtiski notikumi ir nacionālās lidsabiedrības AirBaltic flotes atjaunošana, lidostas paplašināšanās un Latvijas Kongresu biroja izveidošana. AirBaltic ir būtisks faktors Latvijas tūrisma industrijas izaugsmē, un jāteic, ka nozares pārstāvji tur īkšķus par tās turpmāko attīstību. «Patīkami novērtēt to, kā attīstās vietējā aviosabiedrība un Starptautiskā lidosta Rīga. Attīstība noteikti piesaistīs jaunus ceļotgribētājus un pozitīvi ietekmēs tūrismu Latvijā,» spriež Baltic Travel Group valdes priekšsēdētājs Vladislavs Korjagins.

Ienākošais tūrisms turpina sabalansētu izaugsmi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā ir palielinājies Latvijas tūristu mītnes nakšņojošo ārvalstnieku skaits – par 7%, sasniedzot 1,7 miljonus, turklāt šā gada pirmajā ceturksnī panākts uzlabojums vēl par 10% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika posmu. Tai pat laikā kopējais ceļotāju (jeb robežšķērsojumu skaits) pērn saglabājies 2015. gada līmenī, savukārt vairākdienu ceļotāju skaits pat sarucis (par 11%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Te gan jāpiebilst, ka tūrisma nozarē par uzticamāku statistikas rādītāju uzskata nakšņojumu skaitu, lai arī, protams, pārējie statistikas dati ļauj sajust norises nozarē. Robežšķērsotāji parāda vienas dienas ceļotājus, ne tikai nakšņotājus, šādā griezumā visvairāk mūsu valsti apmeklē kaimiņi – lietuvieši un igauņi, to skaits gandrīz vai sakrīt ar pašu valstu iedzīvotāju skaitu. Turklāt diezgan liela ceļotāju daļa nakšņo dzīvokļos, izmantojot, piemēram, airbnb pakalpojumus. Šāda veida piedāvājumi, it īpaši vasaras periodā, ir ļoti plaši.