Pasaulē
notiekošais saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ tika
ieviesti dažādi ierobežojumi, smagi skāra arī tūrisma nozari.
Tomēr ieviestie pārvietošanās ierobežojumi ļāvuši attīstīties
vietējam tūrismam. Pozitīvas sekas izjuta arī tā dēvētā
vasaras paradīze – Pāvilosta, kur vasaras sezonā netika
reģistrēts neviens Covid-19 slimnieks.
Aizvadītā
vasara liek izdarīt dažādus secinājumus par tūrisma nozari
Pāvilostā. Atpūtnieku aizvadītajā vasarā bija krietni vairāk,
nekā ierasts. Tomēr, pēc Slimību profilakses un kontroles centra
datiem, kopš 2020. gada 3. marta līdz pat 2020. gada 23. oktobrim
netika reģistrēts neviens Covid-19 gadījums.
Arī
lielam testēšanas pieprasījumam nebija pamata. Tūrisma nozarei
Pāvilostā attīstoties un pilnveidojoties, nākas saskarties ar
dažāda veida pārmaiņām. Svarīgi, augot pieprasījumam, ir
paplašināt piedāvājumu un rūpēties par dažādu problēmu
savlaicīgu risinājumu. Arvien vairāk ceļotāju izvēlas apskatīt
dažādas lauku teritorijas un izmantot tur piedāvātās iespējas.
Aptaujājot kafejnīcu vadītājus un darbiniekus, ir skaidrs, ka
peļņa palielinājusies.
Audzis
arī neapmierināto klientu skaits, jo gatavība tik lielam cilvēku
pieplūdumam ne vienmēr ir iespējama, ņemot vērā ēdināšanas
pakalpojumu resursus Pāvilostā. Līdzīgus secinājumus par peļņas
pieaugumu izdarīja arī viesu māju un viesnīcu īpašnieki.
Tūrisma informācijas centra vadītāja uzsver, ka svarīgi būtu,
lai arī vietējie iedzīvotāji, uzņēmēji vairāk veidotu savus
piedāvājumus, jo pašlaik rodas situācija, ka lielu daļu tūrisma
pakalpojumu veido un sniedz uzņēmēji no citām pilsētām.
Cilvēkiem
patīk vasaru pavadīt Pāvilostā un izbaudīt visas piedāvātās
atpūtas iespējas. Aizvadītā vasaras sezona šo faktu labi
apstiprina. Par to liecina ne tikai tūristu skaita palielināšanās,
bet arī īpašumu iegāde pilsētā, vasaras māju būvniecība, kas
pēdējo gadu laikā kļūst arvien aktīvāka. Tomēr, vasarai
aizejot, Pāvilostā vairs nav ne miņas no ierastās kņadas.
Visspilgtāko kontrastu var sajust, salīdzinot vasaru un ziemu.
Vasara aizrit rosībā un kustībā, savukārt ziema – klusumā un
mierā.
Pārpildītās
tūristu mītnes Pāvilostā
Kurzemes piekrastes mazpilsēta Pāvilosta pēdējo gadu laikā kļuvusi par arvien iecienītāku tūristu un atpūtnieku galamērķi. Pāvilostu apmeklē gan tūristi no ārvalstīm, gan atpūtnieki no Latvijas. Tūristi ierodas dažādos veidos. Vieni mēro tālu ceļu ar dzīvojamo treileri, citi, nebaidoties no grūtībām, kājām apstaigā Baltijas jūras piekrasti. Vēl kāds atbrauc ar velosipēdu, atkuģo jahtā vai atlido ar helikopteru.
2020.
gada vasaras sezona nav izņēmums – kā ik vasaru, arī šogad
Pāvilostā bijis liels cilvēku pieplūdums. Pēc Tūrisma
informācijas centra datiem, aizvadītā vasaras sezona iesākusies
nedaudz vēlāk nekā citus gadus, jo pietrūkušas skolēnu grupas,
velotūristi un ārvalstu ceļotājikemperos,
kuri parasti ierodas jau maija sākumā.
Latviešu
ceļotāji gan Pāvilostu apmeklēja agrāk, jo iekšējās robežas
netika slēgtas. Savukārt ārzemju tūristi ieradušies pēc ārējo
robežu atvēršanas. Īpaši varēja novērot igauņu un lietuviešu
tūristus, kuri pēc ierobežojumu atcelšanas steidzās izmantot
visus tūrisma pakalpojumus, kādi vien bija iespējami.
Raksti par tēmu
No
jūnija beigām līdz augusta noslēgumam ļoti aktīvi ceļoja
vietējie tūristi – Latvijas iedzīvotāji. Lai arī ārvalstu
tūristu skaits šogad samazinājās, kopumā šajā sezonā tūristu
bijis krietni vairāk, liecina vietējo viesu māju īpašnieku
aptauja, kā arī Pāvilostas Tūrisma informācijas centra vadītājas
Mairitas Tumpeles stāstītais.
Naktsmītnes
laika posmā no Līgo svētkiem līdz vasaras beigām bija
noslogotas. Bieži vien, īpaši nedēļas nogalēs, radās
situācijas, kad tūristiem nebija, kur pārnakšņot, jo visas
naktsmītnes bija aizpildītas. Jāpiebilst, ka rezervācijas
Pāvilostas viesnīcās un viesu namos bieži tiek veiktas jau gadu
iepriekš, kas apstiprina Pāvilostas kā vasarnieku pilsētas
pieprasījumu.
Baltijas
burbuļafaktors
Lielu apmeklētāju skaitu novēroja arī vietējās kafejnīcās un restorānos, vasaras sezonu uzsākot maija sākumā. Vietējo ēdināšanas pakalpojumu iestāžu darbinieki un vadītāji apstiprina, ka arī pie viņiem šovasar bija jūtams izteikti lielāks apmeklētāju skaits, norādot uz Baltijas burbuļafaktoru. Savukārt Pāvilostas novadpētniecības muzejs ārkārtas situācijas laikā apmeklētājiem bija slēgts. Pirmie apmeklētāji ieradās 2020. gada 21. maijā.
Muzeja
vadītāja Irina Kurčanova pastāstīja, ka šovasar individuālo
apmeklētāju skaits pieaudzis salīdzinājumā ar 2019. gadu,
savukārt tūristu grupu skaits samazinājies par 20%. Šīs izmaiņas
jāskaidro ar ārvalstu tūristu skaita samazināšanos, bet
jāuzsver, ka 93% apmeklētāju bijuši Latvijas iedzīvotāji. Arī
muzejā, tāpat kā visur citur Pāvilostā, izteikti bija izjūtams
igauņu un lietuviešu tūristu skaita pieaugums.
Krasas
pārmaiņas 2020. gada vasaras sezonā piedzīvoja arī Pāvilostas
jahtu osta. Pandēmijas ietekmē trīsreiz samazinājās ārvalstu
jahtu skaits, jo noteiktā pašizolācija liedza ceļotājiem nokāpt
no savām jahtām. Aizvadītā vasaras sezona liek uzdot jautājumu:
vai Pāvilostas infrastruktūra ir gatava uzņemt tik lielu cilvēku
skaitu un parūpēties par drošu vidi gājējiem, velosipēdistiem,
automašīnu un citu pārvietošanās līdzekļu vadītājiem?
Pāvilostas
infrastruktūra visā pilsētas teritorijā neparedz gājēju ietves,
velosipēdu celiņu nav nemaz. Pāvilostā, saskaņā ar 2020. gada
sākuma datiem, dzīvo vien 881 iedzīvotājs. Taču vasarā,
ierodoties tūristiem un atpūtniekiem, pilsēta tiek pārpildīta.
Vietējo iedzīvotāju viedokļi dalās. Vieni pauž, ka Pāvilosta
spēj uzņemt lielu skaitu tūristu, infrastruktūru neizceļot kā
problēmu. Citi uzskata, ka Pāvilosta nav gatava uzņemt tik daudz
cilvēku kā aizvadītajā vasarā.
Problēmsituācijas
izraisa dažādi aspekti, piemēram, ietvju trūkums, velosipēdu
celiņu neesamība, kā arī cilvēku neuzmanība. Problemātiska ir
Pāvilostas vēsturiskā centra teritorija, kā arī ielas, pa kurām
atpūtnieki pārvietojas visbiežāk. Liela problēma ir arī
stāvvietu un stāvlaukumu trūkums. Aizvadītā vasara apstiprināja,
ka ar trijiem pieejamajiem stāvlaukumiem visvairāk apmeklētajā
Pāvilostas daļā - jūras zonā - vairs nav pietiekami.
Pāvilostas
Tūrisma informācijas centra vadītāja uzsver, ka viens no mērķiem,
lai uzlabotu tūristu apstākļus Pāvilostā, ir infrastruktūras
pielāgošana. Infrastruktūras problēmas nav specifiska parādība
tikai Pāvilostā, bet gan visā Eiropā, tādēļ ir svarīgi par šo
problēmu runāt un mēģināt rast risinājumus.
