Zemgales rajona tiesā Bauskā iesniegts piena pārstādes uzņēmuma SIA «Baltic Dairy Board» maksātnespējas pieteikums, liecina Maksātnespējas administrācijas publiskotā informācija.

Ar «Baltic Dairy Board» maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsusies Pētera Bites Iecavas pagasta zemnieku saimniecība «Jumis».

Kompānijas maksātnespējas procesa administratora pretendente ir Inga Eglīte.

Tiesa «Baltic Dairy Board» maksātnespējas pieteikumu plāno skatīt šogad 23.maijā.

Bite aģentūrai LETA sacīja, ka «Baltic Dairy Board» zemnieku saimniecībai ir parādā naudu par divu mēnešu periodā piegādāto pienu.

Viņš skaidroja, ka sākotnēji zemnieku saimniecība naudu no «Baltic Dairy Board» mēģināja atgūt sarunu ceļā, bet tas nedeva vēlamo rezultātu, tāpēc nolemts vērsties tiesā.

Bite neatklāja, kādu naudas summu «Baltic Dairy Board» ir parādā zemnieku saimniecībai, bet norādīja, ka tā saimniecībai ir ļoti nozīmīga summa. «Piegādājām viņiem pienu divu mēnešu apmērā. Viņi bija vienīgie pircēji tobrīd,» viņš teica, piebilstot, ka sadarbību ar uzņēmumu zemnieku saimniecība pārtraukusi janvārī.

#Bauskas piena pārstrādes uzņēmums Baltic Dairy Board no 1. marta pārtrauks regulāru piena iepirkšanu.

Bauskas piena pārstrādes uzņēmums Baltic Dairy Board no 1. marta pārtrauks regulāru piena iepirkšanu

Baltic Dairy Board paziņojums Nasdaq Riga biržai liecina, ka uzņēmums 2018. gadā vairāk koncentrēs ražošanu uz biotehnoloģisku produktu, piemēram, daudzveidīgu GOS (galacto-oligosaharīdu) ražošanu sīrupa un pulvera veidā. Līdz šim ražotie piena un sūkalu produkti, piemēram, krējums, piena proteīna koncentrāts un sūkalu proteīna koncentrāts, tiks ražoti tikai pēc pasūtījuma. Ņemot vērā šo situāciju, uzņēmums, sākot no šī gada 1. marta, pārtrauks regulāru svaigpiena iepirkšanu no zemnieku saimniecībām, jo GOS produktu ražošanā kā pamatizejvielas tiek izmantotas citas, kuras tirgū ir viegli pieejamas lielos daudzumos. Baltic Dairy Board valdes priekšsēdetājs Kaspars Kazāks informē, ka sešu mēnešu pārejas posmā paredzams apgrozījuma kritums un darbinieku skaita samazināšanās.

Zemgales rajona tiesa Bauskā ierosinājusi piena pārstrādes uzņēmuma SIA «Baltic Dairy Board» tiesiskās aizsardzības procesa lietu, informēja tiesā.

Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un tā saskaņošanai ar kreditoriem tiesa noteikusi termiņu līdz 2019.gada 7.oktobrim.

Arī 2018.gada 18.maijā Zemgales rajona tiesa ierosināja «Baltic Dairy Board» tiesiskās aizsardzības procesa lietu, taču 2018.gada 23.augustā tiesa apstiprināja kompānijas iesniegumu par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma atsaukšanu un civillietas izbeigšanu.

«Tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes laikā, komunicējot ar kreditoriem, nonācām pie secinājuma, ka lielākais vairums kreditoru ir atsaucīgi un gatavi uz sadarbību, lai pakāpeniski atrisinātu izveidojušos situāciju,» toreiz skaidroja kompānijas pārstāvji.

Piena uzpircēja un tirgotāja SIA Baltic Dairy Board, kas pirms diviem gadiem kā SIA Sigilo KV izsolē iegādājās maksātnespējīgo AS Bauskas piens un ar Krievijas investoru piesaisti pērn sāka rūpnīcas būvniecību, trīs gados attīstībā plāno investēt 18 miljonus eiro.

Kā informēja Zemkopības ministrijā, par šādiem plāniem šodien runāts uzņēmuma vadības un zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītās Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes pārstāvju tikšanās laikā rūpnīcā.

Ņemot vērā sarežģīto situāciju piena nozarē, sanāksmes mērķis bija iepazīties ar uzņēmuma darbību un uzzināt pieredzi, kā veiksmīgi strādāt un iekarot jaunus tirgus piena produktu realizācijai.

Stāstot par nākotnes plāniem, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kaspars Kazāks uzsvēra, ka trīs gadu laikā rūpnīcā plānotas investīcijas 18 miljonu eiro apmērā, bet piecu gadu laikā uzņēmums cer palielināt ražošanas apjomu un sasniegt piena/sūkalu pārstrādes jaudu 800-1000 tonnas diennaktī. Tāpat uzņēmumā plāno sākt piena-sūkalu proteīna padziļinātu pārstrādi, ražojot produktus ar ļoti augstu pievienoto vērtību.

Par piena pārstrādes uzņēmuma "Baltic Dairy Board" lielāko īpašnieku kļuvis Lietuvā reģistrētais piena pārstrādes uzņēmums "Vilkyškiu pienine", liecina informācija "Firmas.lv".

Līdz šim uzņēmuma lielākie īpašnieki bija Kaspars Kazāks (51%), Ilona Kazāka (20%) un komandītsabiedrība "ZGI-3" (10%), kā arī Krievijas pilsoņi Sergejs un Anastasija Regukhi (9,50% katram). Tagad "Baltic Dairy Board" kapitāldaļas 70% apmērā pieder uzņēmumam "Vilkyškiu pienine", savukārt 30% SIA "KIK Asset Management".

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "KIK Asset Management" 63,33% apmērā pieder Kasparam Kazākam, savukārt Ilonai Kazākai pieder 36,67% uzņēmuma kapitāldaļu. Tādējādi abi bijušie uzņēmuma īpašnieki kļuvuši par "Baltic Dairy Board" līdzīpašniekiem pastarpināti.

SIA "Baltic Dairy Board" 2019.gadā strādāja ar 2,136 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,4 reizēm vairāk nekā gadu iepriekš. Vienlaikus uzņēmuma peļņa bija 79 094 eiro, pretstatā 1,43 miljonu eiro zaudējumiem 2018.gadā.

Zemgales rajona tiesa pieņēmusi lēmumu pagarināt Baltic Dairy Board termiņu tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai ar kreditoriem, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Termiņš pagarināts līdz 2018.gada 17.augustam,nosakot, ka tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns iesniedzams apstiprināšanai tiesā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pagarinātā saskaņošanas termiņa beigām.

«Baltic Dairy Board» pagājušajā gadā strādāja ar 19,456 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2016.gadā, bet kompānijas zaudējumi pieauga trīs reizes, sasniedzot 1,118 miljonus eiro. Revidents kompānijas gada pārskata atzinumā norāda uz būtisku nenoteiktību saistībā ar «Baltic Dairy Board» spēju turpināt darbību.

«Baltic Dairy Board» (iepriekš «Sigilo KV») 2012.gadā izsolē iegādājās maksātnespējīgo piena pārstrādes uzņēmumu «Bauskas piens» un sāka būvēt piena rūpnīcu. «Baltic Dairy Board» rūpnīca tika nodota ekspluatācija 2015.gada decembrī, bet ražošana sākās 2016.gada janvārī.

Baltijas piena pārstrādes grupa "Vilvi Group" investēs 50 miljonus eiro jaunā siera ražotnē ar palielinātu jaudu Bauskā esošās SIA "Baltic Dairy Board" rūpnīcas teritorijā, pauda "Vilvi Group" pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji atzīmēja, ka jaunajā projektā izmantos daļu no esošās "Baltic Dairy Board" rūpnīcas infrastruktūras, nomainot tās pielietojumu uz siera ražošanu. Projektu plānots pabeigt līdz 2027.gadam, un tā izveide radīs jaunas darba vietas.

Projektu "Vilvi Group" finansē ar saviem resursiem un AS "Citadele" bankas aizdevumiem. Tāpat Latvijas valdība ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" starpniecību projektā ieguldīs 8,5 miljonus eiro.

"Vilvi Group" ir piena pārstrādes grupa Baltijā, kuras vēsturiskais eksporta īpatsvars ir aptuveni 90%. Uzņēmuma galvenie eksporta tirgi ir Eiropas Savienības (ES) valstis. Tāpat grupa eksportē produkciju uz Āziju un citiem kontinentiem. Grupā ietilpst "Vilkyškių pienotava", "Modest", "Kelmes pienotava", "Kelmes piens", "Pieno loģistika" un "Baltic Dairy Board" Latvijā.

Zemgales rajona tiesa 2019.gada 1.oktobrī pieņēma lēmumu pagarināt Baltic Dairy Board termiņu līdz 2019.gada 6.novembrim tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai ar kreditoriem, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Nosakot, ka tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns iesniedzams apstiprināšanai tiesā ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pagarinātā saskaņošanas termiņa beigām.

Jau vēstīts, ka šogad 7.augustā Zemgales rajona tiesa Bauskā ierosināja «Baltic Dairy Board» tiesiskās aizsardzības procesa lietu, termiņu nosakot līdz 2019.gada 7.oktobrim.

Tāpat ziņots, ka arī 2018.gada 18.maijā Zemgales rajona tiesa ierosināja «Baltic Dairy Board» tiesiskās aizsardzības procesa lietu, taču 2018.gada 23.augustā tiesa apstiprināja kompānijas iesniegumu par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma atsaukšanu un civillietas izbeigšanu. «Tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes laikā, komunicējot ar kreditoriem, nonācām pie secinājuma, ka lielākais vairums kreditoru ir atsaucīgi un gatavi uz sadarbību, lai pakāpeniski atrisinātu izveidojušos situāciju,» toreiz skaidroja kompānijas pārstāvji.

Padziļināti pārstrādājot piena molekulas, SIA Baltic Dairy Board top produkti ar augstu pievienoto vērtību – proteīns un laktozes koncentrāts; 96% produkcijas eksportē, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Baltic Dairy Board ir ģimenes uzņēmums, kas dibināts 2008. gadā. Līdz 2015. gadam tā pamatdarbība bija saistīta ar svaigpiena loģistikas pakalpojumu sniegšanu, citu piena produktu iegādi un izplatīšanu. 2012. gadā SIA Baltic Dairy Board no bankas iegādājās maksātnespējīgā piena produktu ražotāja Bauskas piens ēkas un zemi. 2016. gadā tika atvēra jauna sūkalu/piena olbaltumvielu un augstas pievienotās vērtības produktu rūpnīca, kurā tika ieguldīti 11 milj. eiro. 1,7 milj. eiro bija Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums.

2016. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 18,5 milj eiro. 2017. gadā plānots apgrozījuma pieaugums vismaz par 50%, lēš SIA Baltic Dairy Board valdes loceklis Kaspars Kazāks. «Uzņēmums fokusējas uz nišas jeb padziļinātas pārstrādes industriāliem produktiem, piens tiek sadalīts pa molekulām – tauki, olbaltums, laktoze un ūdens. Uzņēmums piedalās pētniecības projektos, kuriem ir piesaistītas ES naudas, lai rastu paņēmienus padziļināti pārstrādāt šīs atsevišķās molekulas, radot īpaši augstu pievienoto vērtību. Šī nav tikai piena pārstrādes rūpnīca, zem viena jumta ir gan piena pārstrāde, gan biotehnoloģijas – iekārtas, kas padziļināti pārstrādā piena cukurus. Nezinu, vai līdzīgas rūpnīcas ir vēl kaut kur pasaulē,» stāsta K. Kazāks.

SIA "Baltic Dairy Board" plāno atkārtoti iesniegt tiesā tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) ierosināšanas pieteikumu, liecina kompānijas paziņojums "Nasdaq Riga".

12.decembrī Zemgales rajona tiesa pieņēma lēmumu izbeigt SIA "Baltic Dairy Board" lietu.

TAP plānu atbalstīja un saskaņoja vairāk nekā 60% nenodrošināto kreditoru, tajā skaitā, Valsts ieņēmumu dienests (VID), bet nodrošinātajam kreditoram (bankai) nebija iespējas apstiprināt "Baltic Dairy Board" TAP plānu līdz 2019. gada 7. novembrim, jo notiek parāda restrukturizācijai nepieciešamo formalitāšu veikšana, skaidro uzņēmums.

Uzņēmums ir noslēdzis ilgtermiņa līgumus par produktu piegādēm un ar šī gada maiju ir uzsācis regulāru ražošanu un produktu piegādes bioloģiskās un bērnu pārtikas ražošanas sektoram, teikts kompānijas paziņojumā. Uzņēmuma EBITDA rezultāti pēdējos mēnešos ir pozitīvi, ar augošu apgrozījuma un ienākumu tendenci.

Pagājušajā nedēļā, 17. februārī, SIA Baltic Dairy Board nosūtījis pirmo piena proteīna pulvera MPC 85 eksporta kravu uz ASV 114 tūkstošu eiro vērtībā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Līdz šim uzņēmums eksportē produkciju jau uz sekojošām valstīm: Polija, Nīderlande, Vācija, Lietuva, Igaunija, Austrija, Rumānija, Grieķija, Ukraina, Ēģipte, Maroka, Francija un Ungārija.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka SIA Baltic Dairy Board ir ģimenes uzņēmums, kas dibināts 2008. gadā. Līdz 2015. gadam tā pamatdarbība bija saistīta ar svaigpiena loģistikas pakalpojumu sniegšanu, citu piena produktu iegādi un izplatīšanu. 2012. gadā SIA Baltic Dairy Board no bankas iegādājās maksātnespējīgā piena produktu ražotāja Bauskas piens ēkas un zemi. 2016. gadā tika atvēra jauna sūkalu/piena olbaltumvielu un augstas pievienotās vērtības produktu rūpnīca, kurā tika ieguldīti 11 milj. eiro. 1,7 milj. eiro bija Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums.

Banka Citadele piešķīrusi 4,5 miljonu eiro aizdevumu “Baltic Dairy Board”, kas ir viena no lielākajām piena/sūkalu proteīnu ražotnēm Ziemeļeiropā un daļa no “Vilvi Group”, kas ir viena no Lietuvas piena pārstrādes tirgus līderēm.

“Baltic Dairy Board” ir viena no lielākajām piena/sūkalu olbaltumvielu ražotājām Ziemeļeiropā un viena no retajām ražotnēm, kas ar moderno tehnoloģiju palīdzību ražo GOS koncentrātu/pulveri, kas vēlāk tiek izmantots zīdaiņu pārtikas ražošanā. Tāpat Bauskā bāzētajā uzņēmumā tiek pārstrādāti piena produkti (tajā skaitā bioloģiskais piens), lai tos pēc tam varētu izmantot sviesta, piena, siera, piena olbaltumvielu pulvera, kā arī piena laktozes koncentrāta un citu produktu ražošanā. Uzņēmums, kuru Latvijā vada viens no valdes locekļiem Kaspars Kazāks, aizvadītajā gadā strādāja ar peļņu 1,47 miljonu eiro apmērā.

Latvijas uzņēmuma kontrolpaketi 2021. gada aprīlī iegādājās Lietuvas piena pārstrādes spēlētājs “Vilvi Group”, kā sastāvā ietilpst seši uzņēmumi, kas ražotos piena, siera un proteīna produktus eksportē uz vairāk nekā 60 valstīm visā pasaulē.

Zemgales rajona tiesa šonedēļ pieņēmusi lēmumu izbeigt SIA Baltic Dairy Board tiesiskās aizsardzības procesa lietu, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Kompānijas 2019. pirmā pusgada neto apgrozījums sasniedza 358 657 eiro, kas ir par 58% mazāk salīdzinot ar 2018. gada pirmo pusgadu. Pārskata perioda neto zaudējumi sasniedza 912 279 eiro, kas ir par 5 % lielāki nekā 2018.gada pirmajā pusgadā.

SIA ”Baltic Dairy Board” rūpnīca tika nodota ekspluatācija 2015. gada 22.decembrī, ražošanas uzsākšana 2016. gada 15. janvārī. SIA ”Baltic Dairy Board” darbība ir saistīta ar bioloģiskā svaigpiena un to sastāvdaļu padziļinātu pārstrādi, specifiskas izejvielas (GOS pulveris) ražošanu un piegādi vadošajiem pasaules zīdaiņu/bērnu pārtikas ražotājiem.

Šā gada pirmā pusgada pārskatā uzņēmums skaidro, ka 2020. gada sākumā plānots ievērojami palielināt esošo GOS produktu eksportu, tajā skaitā uz Āzijas valstīm, un uzsākt bioloģiskā GOS sīrupa ražošanu un piegādi vadošajiem pasaules zīdaiņu/bērnu pārtikas ražotājiem

Lietuvas piena pārstrādes uzņēmums "Vilkyškiu pienine" kļuvis par Latvijas piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Baltic Dairy Board" vienīgo īpašnieku, iegādājoties 30% uzņēmuma kapitāldaļu, liecina "Vilkyškiu pienine" paziņojums "Nasdaq" Viļņas biržai.

Darījuma summa netiek atklāta.

Kapitāldaļas "Vilkyškiu pienine" nopircis no SIA "KIK Asset Management", kuras īpašnieki ir Kaspars Kazāks (63,33%) un Ilona Kazāka (36,67%).

Jau ziņots, ka 2021.gadā "Vilkyškiu pienine" iegādājās 70% "Baltic Dairy Board" kapitāldaļu.

"Vilkyškiu pienine" akcijas tiek kotētas Viļņas biržas oficiālajā sarakstā. Uzņēmuma lielākais īpašnieks ar 51% akciju ir "Swisspartners Versicherung AG Zweigniederlassung Österreich".

"Baltic Dairy Board" pagājušajā gadā strādāja ar 15,416 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 3,3 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās vairākkārt un sasniedza 617 797 eiro.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

#Situācija ir dramatiska, jo naudas nav, bet nodokļi ir jāmaksā.

Piena ražotāji rīkos ārkārtas sapulci un vērsīsies pie kolēģiem Briselē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Piena iepirkuma cenas kopš gada sākuma pazeminājušās par 10 centiem kilogramā, sasniedzot 0,26 – 0,27 eiro/kg. Tas nozīmē, ka zemnieki saņem vēl mazāk, jo piens vēl jāsavāc. Daudziem zemniekiem tas rada izmisumu. Cenas visdramatiskāk samazinājis Rīgas Piena kombināts, Valmieras piens, Limbažu siers un Latvijas Piens, savukārt Latvian Dairy palicis parādā kooperatīviem par iepirkto pienu pēc mūsu aprēķiniem aptuveni 1,8 miljonus eiro,» stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane.

Baltic Dairy Board ražošanu plāno atsākt 2018. gada novembrī, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Kompānija plāno sākt darbību, ražojot specifiskas izejvielas pasaules mēroga kompānijām, kuras darbojas zīdaiņu/bērnu pārtikas sektorā.

2018.gada 23.augustā Zemgales rajona tiesa pieņēma lēmumu apstiprināt Baltic Dairy Board iesniegumu par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma atsaukšanu un civillietas izbeigšanu. «TAP plāna izstrādes laikā komunicējot ar kreditoriem nonācām pie secinājuma, ka lielākais vairums kreditori ir atsaucīgi un gatavi uz sadarbību lai pakāpeniski atrisinātu izveidojušos situāciju,» skaidro kompānijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Kazāks

Ar kreditoriem pakāpeniski tiek slēgtas vienošanās ar atmaksas grafiku uz 2019. gadu.

Piena pārstrādes uzņēmums Baltic Dairy Board ir aktīvi strādājis pie stratēģiska partnera un investora piesaistīšanas, paziņojumā Nasdaq Riga norāda uzņēmums.

Ar vienu no potenciālajiem investoriem tika noslēgts konfidencialitātes līgums un konfidenciāls priekšlīgums (LOI) par iespējamās sadarbības principiem.

Ņemot vērā, ka norisinās pārrunas ar AS Luminor Bank pārstāvjiem par turpmākas sadarbības principiem, sarunas par potenciālo sadarbību ar iespējamo investoru ir apturētas, līdz potenciālajam investoram būs skaidrība par SIA Baltic Dairy Board un AS Luminor Bank turpmākās sadarbības nosacījumiem.

Vilvi grupa, viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs, ar simboliskas kapsulas iemūrēšanu ir atklājusi jaunas siera ražotnes būvniecību Bauskā, Latvijā.

Rūpnīca, kuras vērtība pārsniedz 50 miljonus eiro, ir lielākais investīciju projekts grupas vēsturē. Papildu ražošanas jaudas tiks izbūvētas SIA Baltic Dairy Board teritorijā, Vilvi grupai piederošajā piena pārstrādes rūpnīcā, kuras platība ir vairāk nekā 8000 kvadrātmetru.

Projekts tiek finansēts ar pašu līdzekļiem un bankas Citadele aizdevumiem. Latvijas valdība ar Latvijas valsts attīstības finanšu institūcijas ALTUM starpniecību projektā ieguldīs vairāk nekā 8,5 miljonus eiro.

„Rūpnīcas būvniecība tiks pabeigta 2026. gadā. Tā būs aprīkota ar automatizētu, robotizētu un modernu siera ražotni, kas radīs vairāk nekā 100 jaunu darbavietu. Esam pārliecināti, ka šī ražotne ne tikai pavērs papildu iespējas Baltijas lauksaimniekiem, bet arī ļaus mūsu klientiem baudīt augstākās kvalitātes produktus“, – sacīja Vilvi grupas ģenerāldirektors Gintaras Bertašius.

Apstrādes rūpniecība 3. ceturksnī saglabājusi līdzīgus izaugsmes tempus kā 2. ceturksnī. Kopumā uz pērnā gada straujā kāpuma fona varēja cerēt uz dinamiskāku nozares izaugsmi.

Galvenais šķērslis straujākai attīstībai ir piedāvājuma puses nepietiekamā kapacitāte, kas darbinieku trūkuma un augsto ražošanas jaudu noslodzes dēļ neļauj apmierināt daudzās nozarēs vērojamo augsto pieprasījumu. Uz augsto pieprasījumu norāda vairākas asociācijas (piemēram, mašīnbūves), tomēr makroekonomiskie rādītāji iezīmē izaugsmes bremzēšanos tirdzniecības partnervalstīs, kas signalizē par iespējamu ārējā pieprasījuma mazināšanos.Pēc sliktāka snieguma jūlijā apstrādes rūpniecība augustā sasparojās, bet septembris atkal licis vilties.

Tādējādi kopumā 3. ceturkšņa rezultāts nav slikts, bet arī ovācijas nerada: 0.9% izaugsme salīdzinājumā ar 2. ceturksni un 2.4% - salīdzinājumā ar pērnā gada 3. ceturksni. Šogad pieredzētas arī dažādas likstas: ugunsgrēks elektronikas flagmaņa «Mikrotīkls» noliktavā, ķīviņi par farmācijas milža «Olainfarm» vadību u.c. Lielāko vilšanos apakšnozaru dalījumā šogad sagādājusi īpatsvarā svarīgā (~15% no apstrādes izlaides) pārtikas, īpaši piena pārstrādes nozare, ar izteikti lejupvērstu attīstības dinamiku. Šajā apakšnozarē ir divi «neveiksmes stāsti»: «Baltic Dairy Board» Bauskā un «Latvian Dairy» Sērenē, kas pārtrauca maksāt par piegādāto pienu un neilgā laikā uzkrāja vairāku miljonu eiro parādus zemniekiem.

Lai nodrošinātu uzņēmuma izaugsmi un efektīvu darbību, vietējā veikalu tīkla top! pārstāvošajā uzņēmumā SIA "Iepirkumu grupa" noslēdzies vadības komandas un valdes sastāva maiņas process, un ar šī gada 25.oktobri valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts Gatis Jurisons.

Gatis Jurisons ir uzņēmējdarbības vadītājs un līderis ar plašu pieredzi pārdošanā, stratēģiskajā plānošanā, piegādes ķēžu vadībā un uzņēmuma attīstības plānošanā. Līdz šim viņš ieņēmis vadošus amatus tādos uzņēmumos kā "XTM", "Latvijas Piens", "TENAX PANEL", "Baltic Dairy Board", un citos Latvijā zināmos uzņēmumos.

"Pievienoties SIA "Iepirkumu grupa" kā valdes priekšsēdētājam ir liels pagodinājums un vienlaikus atbildīgs solis, iespēja veicināt uzņēmuma attīstību jaunā līmenī. Es redzu "Iepirkumu grupu" kā stratēģiski svarīgu spēlētāju nozarē, kas savā pastāvēšanas laikā nodrošinājis, ka vietējais veikalu tīkls top! ir Nr.1 vietējais mazumtirgotājs Latvijā, kā arī godprātīgs un profesionāls partneris sadarbības uzņēmumiem. Mans uzdevums būs ne tikai stiprināt un efektivizēt esošos procesus, bet arī veidot jaunas sadarbības un mūsdienīgu pieeju uzņēmējdarbības vadībā, lai varam pielāgoties tirgus izmaiņām, klientu pieprasījumam un veicināt konkurētspēju," stāsta Gatis Jurisons, jaunais SIA "Iepirkumu grupa" valdes priekšsēdētājs.

2018.gada decembrī piena pārstrādes uzņēmums Baltic Dairy Board tika sertificēts bioloģisko produktu ražošanai un nekavējoties uzsāka to ražošanu testa režīmā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Šo bioloģisko produktu gala lietotājs ir bioloģiskās bērnu pārtikas ražotāji. Papildus uzņēmums ir nonācis apstiprināšanas procedūru beigu fāzē un drīzumā tiks parakstīti ilgtermiņa līgumi ar diviem pasaules mēroga uzņēmumiem par GOS (galakto-oligosaharīds) produktu ražošanu un piegādi bērnu pārtikas ražošanas sektoram. Regulāras GOS piegādes ir plānots uzsākt ar 2019. gada aprīli.

Ņemot vērā iepriekš minēto, uzņēmums no 2018 gada decembra pakāpeniski ir uzsācis veikt maksājumus kreditoriem. Lielākoties maksājumi tika veikti darbiniekiem, par energoresursiem, sertifikācijas institūcijām un citi maksājumi, kuri vitāli nepieciešami ražošanas sākšanai.

AS Baltic Dairy Board vienošanās par finansējumu termiņš ar kredītiestādi ir beidzies, un aizņēmumi bija jāatmaksā līdz 2018.gadam, kompānijas gada pārskatā norāda tā revidents SIA Orients Audit&Finance.

«Sabiedrība nav spējusi vienoties par refinansējuma nosacījumiem vai iegūt aizstājošo finansējumu. Šādā situācijā pastāv būtiska nenoteiktība, kas var radīt nozīmīgas šaubas par sabiedrības spēju turpināt darbību,» teikts revidenta ziņojumā.

Pērn uzņēmuma neto apgrozījums sasniedza 884,3 tūkstošus eiro, bet kompānijas pārskata gada neto zaudējumi sasniedza 1,467 miljonus eiro, kas ir par 30% lielāki kā 2017.gadā.

#1/2

Foto: Baltic Dairy Board

#2/2

Foto: Baltic Dairy Board

Skatīties pārējos attēlus

Trešdien, 6. jūlijā, Bauskā notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas ikgadējā izbraukuma sēde, kurā tika izskatīti aktuālie ES fondu ieviešanas jautājumi. Līdz šim ir apstiprināti 75 jeb gandrīz 70% ES fondu investīciju ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu. Turpat ceturtdien, 7. jūlijā, notiks arī 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu Uzraudzības komitejas sēde, informē Finanšu ministrijā.

«Katrs solis pretī ES fondu investīciju ieviešanai ir būtisks iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai un ekonomikas izaugsmei kopumā. Lai pēc iespējas ātri un kvalitatīvi ES fondu atbalsts sniegtu savu ieguldījumu, svarīgi visām nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām sekmīgi sadarboties, jo mums visiem ir viens mērķis – efektīvas ES fondu investīcijas,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Lai veicinātu ātrāku un efektīvu ES fondu investīciju ieguldīšanu ekonomikā, ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēdē tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi. Tāpat gada laikā notikušas regulāras Uzraudzības komitejas apakškomiteju sēdes, kuru ietvaros ar partneriem sagatavoti lēmumi par investīciju nosacījumiem, kas pieņemti Uzraudzības komitejas rakstisko procedūru laikā. Tādējādi līdz 2016. gada 30. jūnijam jau ir izsludinātas 54 projektu iesniegumu atlases.