Krievijas uzņēmums ОАО «Шахта «Заречная» (Šahta Zarečnaja) par 2,23% palielinājis daļu skaitu uzņēmumā SIA Intdec Baltic Coal. Līdz ar to par 2% savu dalību samazinājis Nīderlandes uzņēmums Indtec Finance B.V. un par 0,23% - Krievijas uzņēmums Угольная компания «Заре́чная» (Ugoļnaja kompaņija Zarečnaja).

Db.lv jau rakstīja, ka Indtec Finance B.V. ir minētās Krievijas ogļu šahtas Zarečnaja īpašniece.

Līdz 19. oktobrī notikušajām izmaiņām Ziemeļholandes provincē bāzētais uzņēmums Indtec Finance B.V. vēl joprojām ir lielākais SIA Indtec Baltic Coal īpašnieks – tam pieder 84,89% uzņēmuma. Savukārt Ķemerovas apgabalā, Krievijas Federācijā bāzētajam uzņēmumam Ugoļnaja kompaņija Zarečnaja tagad pieder 9,56% kompānijas daļu un Šahta Zarečnaja – 5,55% daļu.

SIA Indtec Baltic Coal līdz ar uzņēmuma maiņu, veicis arī izmaiņas pamatkapitālā. Kopš 19. oktobra SIA Indtec Baltic Coal reģistrējis pamatkapitālu 8,673 miljonu apmērā.

Ne tik veiksmīgs 2014. gads aizvadīts AS Baltic Coal Terminal, liecina uzņēmuma iesniegtais gada pārskats Lursoft.

Baltic Coal Terminal neto apgrozījums 2014. gadā saruka līdz 10,557 miljoniem eiro, kas bija zemākais apgrozījuma rādītājs pēdējo sešu gadu laikā. Visaugstāko apgrozījumu uzņēmums sasniedza 2009. gadā, kad tas apgrozīja 30,682 miljonus eiro. Aizvadītajā gadā Baltic Coal Terminal iekļuva 193,396 tūkstošu eiro lielos zaudējumos. Uzņēmums savā pastāvēšanas laikā darbojās ar zaudējumiem tikai pirmajos četros darbības gados, rāda Lursoft rīcībā esošā informācija.

AS Baltic Coal Terminal 2014. gadā savu saimniecisko darbību realizēja, pārkraujot ogles, kā arī pēc vajadzības sniedzot tādus pakalpojumus kā ogļu atkausēšana, paraugu ņemšana, ogļu drupināšana. Pagājušajā gadā pārkrauto ogļu apjoms sasniedza 3,3 miljonus tonnu, kas ir mazāk nekā 2013. gadā.

A/s Baltic Coal Terminal pērn sasniedzis visaugstāko pārkrauto ogļu apjomu savā pastāvēšanas laikā, tomēr uzņēmuma apgrozījums ir par teju 52% mazāks nekā 2011. gadā un veido 11,8 miljonus latu, liecina Lursoft dati.

Neņemot vērā ievērojamo apgrozījuma kritumu, Baltic Coal Terminal peļņa gada laikā ir augusi par 66%, sasniedzot 2,6 miljonus latu. 2011. gadā uzņēmums nopelnīja 1,6 milj. Ls.

Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma, uzņēmums laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500 ierindojas 171. vietā. Aizpērn Baltic Coal Terminal apgrozījums veidoja 24,6 miljonus latu.

Uzņēmums pērn pārkrāvis 4,8 milj. tonnu ogļu, kas ir lielākais pārkrauto ogļu apjoms kompānijas vēsturē.

Savukārt Baltic Coal Terminal īstermiņa saistības pērn pārsniegušas īstermiņa aktīvus par 3,5 milj. Ls. Īstermiņa saistības pamatā veido uzņēmuma kredītmaksājumi bankām, kas tiek segti no tekošā gada pozitīvās naudas plūsmas, kā arī, piesaistot naudas līdzekļus no akcionāra, teikts uzņēmuma iesniegtajā gada pārskatā.

Ventspilī, AS Baltic Coal Terminal slēgtajā ogļu noliktavā, 4. jūlijā konstatēts uzkarsušu ogļu perēklis. Tika uzsākta uzsilušo ogļu dzesēšana, tās izkliedējot.

5. jūlijā plkst. 2:44 notika ogļu pašaizdegšanās, informē Ventspils pilsētas dome.

Svētdien Ventspils pilsētas domē atkārtoti tika sasaukta Civilās aizsardzības komisijas sēde, kuras laikā vēlreiz tika apspriesta situācija un noklausīts atbildīgās iestādes - Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ziņojums par aktuālo situāciju un darbu gaitu aizvadītajā naktī notikušajā ogļu pašaizdegšanās gadījumā AS Baltic Coal terminal slēgtajā ogļu noliktavā.

VUGD Ventspils daļas priekšnieka pienākumu izpildītājs Edijs Laterers informēja, ka degšana AS Baltic Coal terminal ir mazinājusies un turpinās situācijas lokalizēšanas un ogļu dzesēšanas darbi, kas ir ilgstošs un darbietilpīgs process.

Kravu apgrozījums martā Ventspils brīvostā sasniedzis 3,7 miljonus tonnu, kas ir par 16% vairāk nekā pagājušā gada martā un pārspēj viena mēneša pārkraušanas datus Ventspils ostā pēdējo desmit gadu laikā.

Vairāk kā trīsarpus miljonus tonnu Ventspils brīvostas termināļi pārkrāva 2002.gada martā – 3,6 miljonus, bet absolūtais mēneša rekordapjoms Ventspils ostā bija 2000.gada martā, kad pārkrauti 3,9 miljoni tonnu.

2013.gada pirmajā ceturksnī kopā Ventspils brīvostā pārkrauts 9,1 miljons tonnu kravu, kas ir par 596 tūkstošiem tonnu jeb 7% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī. Lai gan Ventspils brīvostas lielākais kravu īpatsvars aizvien ir lejamkravas (martā 2 miljoni tonnu, ceturksnī kopā – 5,2), tomēr martā sasniegts jauns beramkravu rekordapjoms Ventspils ostā – 1,4 miljoni tonnu.

2013.gada budžetā Investīciju programmas realizācijai paredzēti vairāk nekā 26 miljoni latu. Šogad, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, Ventspils brīvostā tiks būvēta 12. piestātne, kur būs jauns universālo kravu terminālis, un turpinās sauskravu termināļa celtniecība starp abiem Ventas tiltiem Ventas kreisajā krastā, kur pārcelsies kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Līdz ar to papildu platības attīstībai iegūs gan kokmateriālu pārkraušanas terminālis, gan ģenerālo kravu terminālis Noord Natie Ventspils Termināls, kura teritorijā šobrīd līdz jaunā termināļa uzcelšanai strādā kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Šie projekti nākotnē varētu dot papildus apmēram vienu miljonu tonnu kravu apgrozījuma. Tiek veikta pirmā muliņa demontāža, lai varētu attīstīt Baltic Coal Terminal otro kārtu un palielināt apgrozījumu līdz pat 10 miljoniem tonnu.

2013.gada septembrī Ventspils brīvostā pārkrauti 1,8 miljoni tonnu kravas, bet pirmajos deviņos mēnešos kopā kravu apgrozījums ir 22,6 miljoni tonnu, kamēr pērn šajā periodā tas bija 24,3 milj.t.

Ostu darbību negatīvi ietekmē uzsāktā kampaņa un valdības piedāvātā iniciatīva aplikt ostu nodevas ar nodokli, kas stimulē klientus pārorientēt kravas uz citām ostām, pirmkārt jau Krievijas, pauž Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Taču viņš norāda, ka gada plānotais apjoms aizvien tiek apsteigts par vairāk nekā vienu miljonu tonnu. Tikai Ventspils brīvostas cenu politika un sakārtota infrastruktūra ļauj noturēt savas pozīcijas pieaugošas ostu konkurences un ekonomiskās krīzes seku apstākļos, uzsver brīvostas valdes vadītājs. Ieņēmumi no pārsniegtā kravu apjoma varētu ostas budžetam papildus dot līdz pat miljonam latu. Visi šie līdzekļi tiks izlietoti ostas investīciju programmas īstenošanai, tai skaitā ES fondu finansēto projektu līdzfinansējumu segšanai, jo tieši investīcijas ostas attīstībā ir garants kravu apgrozījuma noturēšanai nākotnē, uzskata A.Lembergs.

Pērn decembrī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,5 miljoni tonnu kravu, līdz ar to gadā kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 22,5 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Savukārt Ventspils brīvostas pārvalde 2015.gadā īstenojusi vienu no apjomīgākajām investīciju programmām, nodrošinot ostas termināļiem un rūpnieciskajiem uzņēmumiem vislabākos apstākļus darbības attīstībai.

Kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2015.gadā būtiski atpaliek no veiksmīgāko gadu rādītājiem un nesasniedz arī gada sākumā plānoto apjomu. Būtiski kravu apgrozījums samazinājies trīs termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kravu apgrozījuma rādītājus. Par 2 miljoniem tonnu jeb 17% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. 2015.gadā SIA Ventspils Nafta termināls pārkrauti 9,7 miljoni tonnu, kas ir būtiski mazāk nekā agrākos gados. Tā 1983.gadā terminālī gadā pārkrāva pat 34,3 miljonus tonnu. AS Baltic Coal Terminal šogad pārkrauti tikai 1,9 miljoni tonnu akmeņogļu, kas ir par 45% jeb par 1,5 miljoniem tonnu mazāk nekā iepriekšējā gadā un nesasniedz pat trešdaļu termināļa jaudas. 2015.gadā AS Baltic Coal Terminal bijušas 249 dīkstāves dienas.

2013.gada piecos mēnešos Ventspils brīvostā kravu apgrozījums sasniedzis 14,3 miljonus tonnu, kas ir par pusmiljonu tonnu mazāk nekā pērn.

Četri no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2013.gada pirmajos piecos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret pagājušo gadu. Kravu pieaugums bijis AS Ventbunkers (par 53%), AS Ventspils tirdzniecības osta (5%), SIA Ventamonjaks serviss (27%), SIA Ventplac (0,4%).

Sliktāki rezultāti nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos bija SIA Ventspils Nafta termināls (–14%), AS Kālija parks (–32%), AS Baltic Coal Terminal (-4%), AS Ventspils Grain Terminal (-34%), SIA Ventall Termināls (-11%), SIA Noord Natie Ventspils Terminals (-3%), informē Ventspils brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

2015.gada augustā Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,6 miljoni tonnu kravu. Pirmajos astoņos mēnešos kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 16,4 miljonus tonnu, informē brīvostā.

Tiesa, 2015.gada astoņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadā un sekojošo plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā – nodrošinot drošus kuģošanas apstākļus un sakārtotus pievedceļus termināļiem un industriālajām zonām.

2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēdzas vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti – 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija. Ir sākti 2.un 3.piestātnes pastiprināšanas darbi.

A/s Ventspils tirdzniecības osta (VTO) vēlas turpināt pārkraut akmeņogles, taču pašvaldība iebilst, atsaucoties uz Pārventas iedzīvotāju interesēm.

A/s VTO iesniegusi pieteikumu Ventspils reģionālajā vides pārvaldē (VRVP) B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanai. Savukārt Ventspils dome pauž neizpratni par uzņēmējsabiedrības vēlmi atjaunot akmeņogļu pārkraušanu 2.pārkraušanas kompleksā, kas atrodas vistuvāk Pārventas dzīvojamiem rajoniem, no kurienes saņemts lielākais sūdzību skaits.

Atbilstoši Ventspils pilsētas domes prasībai VTO piekrita, ka pirms pieciem gadiem izsniegtajā un šobrīd vēl spēkā esošajā atļaujā iekļauta prasība pakāpeniski samazināt pārkrauto akmeņogļu apjomu šajā pārkaušanas kompleksā, pilnībā pārtraucot līdz 2012.gada beigām. Šo prasību operators arī pildījis, izņēmums bija tikai šā gada sākums, kad janvāra beigās 2. pārkraušanas kompleksā vēl joprojām tika krautas akmeņogles, turklāt par to tika saņemtas sūdzības no iedzīvotājiem. Pēc tam, kad Ventspils pilsētas dome vērsa VRVP uzmanību uz šo faktu, tā veica pārbaudi un ierosināja administratīvo lietvedību par atļaujas nosacījumu neizpildi. Iesniegumā B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanai iekļauta informācija par vēlmi atjaunot akmeņogļu pārkraušanu - 2.pārkraušanas kompleksā pārkraut gan akmeņogles (līdz 1, 5 milj. t/gadā) gan arī dzelzsrūdu (līdz 1,5 milj. t/gadā), kura arī ir putoša krava, norāda Ventspils pašvaldība. Savukārt 1.pārkraušanas kompleksā (iepretī Livonijas ordeņa pilij) plānots palielināt pārkrauto akmeņogļu apjomu 1,5 reizes.

A/s Kālija parks, a/s Baltic Coal Terminal un SIA Noord Natie Ventspils Terminals janvārī bijušas veiksmīgākās Ventspils ostas kompānijas. Kopā Ventspils ostā 2011.gada janvārī pārkrauti 1,878 miljoni tonnu, kas ir par 20,76% mazāk nekā 2010. gada janvārī.

Lielākais apgrozījuma pieaugums Ventspils ostā, salīdzinot ar 2010.gada janvāri, ir a/s Kālija parks. Janvārī kālija pārkraušanas apjoms palielinājies par 154 tūkstošiem tonnu, salīdzinot ar laiku pirms gada. Pārkrauti arī 43 tūkstoši tonnu karbamīda.

Par 40 tūkstošiem tonnu apgrozījums pieaudzis Baltic Coal Terminal, kas nodarbojas ar akmeņogļu pārkraušanu.

SIA Noord Natie Ventspils Terminals, kas galvenokārt nodarbojas ar prāmju satiksmes organizēšanu, kopējais kravu apgrozījums palielinājies par 49,07%. Šī gada janvārī no Ventspils uz Nīneshamni Zviedrijā prāmji kursēja piecas reizes nedēļā, Travemindi Vācijā divas reizes nedēļā, bet maršrutā Lībeka-Ventspils-Sanktpēterburga-Ventspils-Lībeka – četras reizes nedēļā. Salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, prāmju pasažieru skaits Ventspils ostā palielinājies par 181,2%, vieglo auto – par 162,68%, kravas vienību – par 112,69%.

2012.gadā Ventspils brīvostā kopējais kravu apgrozījums sasniedzis 30,4 miljonus tonnu, kas ir par 7% vairāk nekā iepriekšējā gadā un par 3,4 miljoniem tonnu jeb 13% pārsniedz iepriekš plānoto apjomu, informē Ventspils brīvosta.

Pēdējo reizi 30 miljonu tonnu robežu Ventspils brīvosta pārsniedza 2007.gadā, bet pirms tam – tikai līdz 2001.gadam, kad vēl darbojās naftas cauruļvads.

Visvairāk ostā pārkrauti naftas produkti – 16 miljoni tonnu, kas ir par 11% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Otrs lielākais kravu apjoms bija akmeņoglēm – gandrīz astoņi miljoni tonnu, kas nozīmē palielinājumu par 19% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kā arī jaunu akmeņogļu rekordapjomu Ventspils brīvostā. Trešais lielākais bijis Ro-Ro kravu apjoms – gandrīz divi miljoni tonnu, kas nedaudz pārsniedz 2011.gada līmeni un arī ir jauns Ro-Ro kravu rekordapjoms ostā. 2012.gadā Ventspils brīvostā bija arī jauns pasažieru skaita rekords – vairāk nekā 61 tūkstotis prāmju un kruīzu kuģu pasažieri.

Ventspils brīvostā aprīlī pārkrauti 2,5 miljoni tonnu kravu, bet kopumā gada pirmajos četros mēnešos – 11,5 miljoni tonnu kravu.

Tādējādi Ventspils brīvostā pārkrauts par diviem miljoniem tonnu kravu vairāk nekā cerēts gada sākumā. Visu 2014. gadu cerēts noslēgts ar tādu pašu kravu apgrozījumu kā pērn.

Kravu pieaugums gada griezumā šā gada pirmajos četros mēnešos bija tādiem ostas termināļiem kā a/s Kālija parks (+115%), SIA Ventspils Nafta termināls (+7%) un SIA Ventall Termināls (+32%). Kravu apgrozījums samazinājies a/s Ventspils tirdzniecības osta (- 37%), a/s Ventbunkers (- 20%), a/s Baltic Coal Terminal (- 5%), SIA Ventamonjaks serviss (- 14%), SIA Ventplac (- 16%), SIA Noord Natie Ventspils Terminals (- 1%).

Pret Krieviju vērsto sankciju rezultātā Ventspils krasi samazinājies akmeņogļu tranzīts caurs Ventspils ostu, kas ik mēnesī rada 500 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, informē Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļa.

«Lai arī vairāki Ventspils ostas termināļi strādā stabili un pat palielina kravu apgrozījumu, diemžēl sankciju ietekmē pret Krieviju krasi samazinājies akmeņogļu tranzīts caurs Ventspils ostu. Tas noved pie tā, ka brīvostas zaudējumi rēķināmi apmēram 500 tūkstošu eiro apmērā mēnesī, no kuriem 10% pienākas valstij un 10% pašvaldībai,» komentē Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Šī gada pirmajos astoņos mēnešos brīvsotā pārkaruti 19 miljoni tonnu kravu. Četri no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2014.gada pirmajos astoņos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējo gadu. Kravu pieaugums bijis SIA Ventspils Nafta termināls 7%, AS Kālija parks 52%, SIA Ventamonjaks serviss 21%. Neliels kravu palielinājums ir arī SIA Noord Natie Ventspils Terminals. ostā atzīmē, ka pozitīvas tendences uzrāda dati par šī termināļa apkalpotajām prāmju līnijām. Pasažieru skaits Stena Line līnijā uz Nīneshamni Zviedrijā palielinājies par 28%, bet kravu – par 26%, bet līnijā uz Travemindi Vācijā pasažieru skaits palielinājies pat par 52%.

Ventspils ostas terminālu, kuri strādā ar beramajām un ģenerālajām kravām, kravu pārkraušanas apjoms pēc 2010. gada rezultātiem sastādīja 10,171 milj. tonnu.

Par to liecina informācija, kuru ir apkopojusi Baltijas Asociācija Transports un Loģistika (BATL). Tas ir rekordliels kravu apgrozījums Ventspils ostas beramo kravu terminālos pēdējās desmitgades laikā.

«Pasaules ekonomikas atdzīvošanās pagājušajā gadā ietekmēja arī visa Baltijas reģiona tranzīta nozari. Nekļuva par izņēmumu arī Ventspils ostas beramo kravu apstrādes kompānijas. 2010. gadā caur AS Ventspils Tirdzniecības osta, AS Baltic Coal Terminal, AS Kālija parks, AS Ventspils Grain Terminal un SIA Noord Natie Ventspils Terminal veiksmīgi notika tradicionālo Latvijas ostu kravu: akmeņogļu, minerālmēslojumu, kā arī Latvijas ostām jaunu produkcijas veidu – cauruļu un dzelzs rūdas apstrāde. Īpaši gribas atzīmēt augsto kompāniju menedžmenta darba profesionalitāti. Visi šie faktori kopumā 2010. gadā noveda pie terminālu darbības rekordrādītājiem.

Tranzīta biznesā iesaistītie uzņēnumi nav apmierināti ar gaidāmais elektrības cenu pieaugums no šā gada 1. aprīļa saistībā ar obligātās iepirkuma komponentes (OIK) pieaugumu par 54% līdz 1,89 sant./kWh. Negatīvā ietekme uz ostu termināliem gan nav tik liela, kā dažiem rūpniecības uzņēmumiem.

Ņemot vērā, ka elektroenerģija sastāda būtisku daļu no kopējām ostu termināļu un stividorkompāniju ražošanas izmaksām, OIK paaugstināšana būtiski ietekmēs tranzīta kravu termināļu ražošanas izmaksu kopējo apjomu. Piemēram, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) biedra a/s Baltic Coal Terminal plānotais izmaksu pieaugums sakarā ar OIK palielināšanos sastādīs 11%–13% salīdzinājumā ar iepriekšējā perioda rādītājiem. Tādēļ LTBA sadarbībā ar citām nozares asociācijām aicinās ekonomikas ministru rast risinājumus, lai Latvenergo TEC būtiskā daļa kopējā OIK maksājumā netiktu iekļauta gala lietotāju OIK maksājumos.

Šā gada deviņos mēnešos kravu apgrozījums Ventspils brīvostā sasniedzis 20,6 miljonus tonnu, informē ostas pārstāvji.

Lai arī vairāki Ventspils ostas termināļi strādā stabili un pat palielina kravu apgrozījumu, sankciju ietekmē pret Krieviju krasi samazinājies akmeņogļu tranzīts caur Ventspils ostu. Tā rezultātā brīvostas zaudējumi rēķināmi apmēram 500 tūkstošu eiro apmērā mēnesī, no kuriem 10% pienākas valstij un 10% pašvaldībai.

Ventspils brīvostas pārvalde turpina aktīvi attīstīt ostas infrastruktūru. Šī gada februārī tika atklāts jaunais Ventspils brīvostas sauskravu terminālis. Investīcijām Ventspils brīvostas infrastruktūrā 2014.gadā plānoti 37,2 miljoni eiro, tai skaitā 15,1 miljons eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums. Turpinās 12.piestātnes būvniecība, kur būs jauns universālo kravu terminālis, un 1.muliņa demontāža, lai varētu palielināt kravu apgrozījumu. Turpinās pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes rekonstrukcija, Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas un 34.piestātnes zemūdens daļas remonts.

Investīcijām Ventspils brīvostas infrastruktūrā 2014.gadā plānoti 37,2 miljoni eiro, tai skaitā 15,1 miljons eiro ir Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējums, informē Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļa.

Tostarp turpinās 12.piestātnes būvniecība, kur būs jauns universālo kravu terminālis, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes rekonstrukcija, Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas un 34.piestātnes zemūdens daļas remonts.

Turpinot attīstīt rūpniecisko sektoru, norit ES fondu līdzfinansēta divu jaunu rūpniecisko ēku - Elektronikas centra un Tehnoloģiju centra - būvniecība. Ir noslēgusies jaunās hidraulisko savienojumu ražotnes Hydraulic Bauteile Baltic būvniecība.

Savukārt februārī jau atklāts jaunais Ventspils brīvostas sauskravu terminālis.

Šā gada novembrī kravu apgrozījums Ventspils brīvostā sasniedza turpat 2 miljonus tonnu, nodrošinot kopējo kravu apjomu vienpadsmit mēnešos 24,4 miljonu tonnu apmērā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Kravu apgrozījuma dati par 2014.gada novembri (1,94 miljoni tonnu) pārsniedz pēdējo četru mēnešu rādītājus. Tomēr krasais akmeņogļu tranzīta samazinājums, kas radies pret Krieviju vērsto sankciju dēļ, novedis pie tā, ka brīvostas zaudējumi rēķināmi apmēram 500 tūkstošu eiro apmērā mēnesī, no kuriem 10% pienākas valstij un 10% pašvaldībai.

Šā gada februārī tika atklāts jaunais Ventspils brīvostas sauskravu terminālis. Investīcijām Ventspils brīvostas infrastruktūrā 2014.gadā plānoti 37,2 miljoni eiro, tai skaitā 15,1 miljons eiro ir Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējums. Ir pabeigts 34.piestātnes remonts, turpinās 12.piestātnes būvniecība, kur būs jauns universālo kravu terminālis, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija. 2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Turpināsies jau iesākto projektu realizācija, kā arī sāksies projekta Grunts stabilitātes nodrošināšana realizācija, kas paredz veikt grunts pastiprināšanu aiz atsevišķu piestātņu līnijas.

Ventspils brīvosta pērno gadu noslēgusi ar 26,2 miljonu tonnu lielu kravu apgrozījumu, liecina brīvostas paziņojums.

Īpaši gada otrā puse daļai Ventspils brīvostas termināļu bijusi sarežģīta un arī prognozes par 2015.gadu ir piesardzīgas.

Lai arī pozitīvas tendences vērojamas prāmju satiksmes attīstībā Ventspils brīvostā un atsevišķu termināļu darbībā, kuri savus rādītājus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būtiski uzlabojuši, kopumā 2014.gads, īpaši tā otrā puse, Ventspils brīvostā aizritēja sankciju gaisotnē. To rezultātā būtiski kritās akmeņogļu tranzīts caur Ventspils ostu (-21%). Sankciju rezultātā radītie zaudējumi jau šobrīd mērāmi līdz 500 tūkstošu eiro apmērā mēnesī, no kuriem 10% pienākas valstij un 10% pašvaldībai. Ne tik lielā mērā kā akmeņoglēm, bet samazinājies arī pārkrauto naftas produktu un dzelzsrūdas apjoms. Līdz ar to Ventspils ostā netika sasniegts gada sākumā plānotais kravu apgrozījums un arī nākamā gada prognozes ir piesardzīgas.

Šogad Liepājas ostā vislielākais kravu apjoma pieaugums bijis labībai un tās produktiem, savukārt Ventspils ostā – naftas produktiem.

Šā gada astoņos mēnešos Liepājā kravu apgrozījums ir gandrīz par pusi lielāks nekā pērn (149,6%) un sasniedzis 4,6 miljonus tonnu. Augustā Liepājas ostā apkalpoti 568,5 tūkst. t, kas ir par 65 % vairāk nekā 2011. gada augustā.

Lielākais kravu apgrozījuma pieaugums bijis labībai un labības produktiem, melnā metāla kravām, koksa smalkumiem, kokmateriāliem un ro-ro kravām, informē LSEZ pārvalde. 2012. gada augustā Liepājas ostā apkalpoti 166 kuģi, iebraukuši un izbraukuši 3 473 pasažieri. Beramkravas – labība un labības produkti, celtniecības materiāli (cements), koksa smalkumi, koksnes šķelda – arī augustā veidoja lielāko kravu īpatsvaru – 49% jeb 278,5 tūkst. tonnu. Otra lielākā kravu grupa augustā bija ģenerālkravas – 254,7 tūkst. t jeb 45 % no visām kravām. Ģenerālkravu segmentā augustā lielākā kravu grupa bija melnais metāls un tā izstrādājumi, bet pozitīvs pieaugums vērojams arī apaļkokiem, kokmateriāliem un ro-ro kravām. Augustā ievērojami samazinājies pārkrauto metāllūžņu apjoms.

Šā gada jūnijā Ventspils brīvostā pārkrauti 2,2 miljoni tonnu kravas, kas ir par 4% vairāk nekā pagājušā gada jūnijā.

Kopējais kravu apjoms pirmajā pusgadā sasniedzis 15,7 miljonus tonnu, kas par 10% pārsniedz gada sākumā plānoto, informē Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

«Pirmais pusgads Ventspils brīvostā aizritējis stabili, šobrīd pat par 1,4 miljoniem tonnu jeb 10% apsteidzot Ventspils brīvostas valdes prognozes par kravu apgrozījumu. Tomēr, izvērtējot ekonomisko situāciju un pieprasījumu pēc energoresursiem pasaulē, gadā kopā ceram saglabāt kravu apjomu iepriekšējā gada līmenī. Ventspils brīvostas pārvalde turpinās aktīvi attīstīt ostas infrastruktūru, lai noturētu savas pozīcijas pieaugošas ostu konkurences un ekonomiskās stagnācijas apstākļos,» komentē A.Lembergs.

2015.gada septembrī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,3 miljoni tonnu kravu. Pirmajos deviņos mēnešos kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 17,7 miljonus tonnu, informē brīvostas pārvaldē.

2015.gada deviņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadā un sekojošo plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā - nodrošinot drošus kuģošanas apstākļus un sakārtotus pievedceļus termināļiem un industriālajām zonām.

2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēdzas vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti - 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija.

Šā gada februārī Ventspils brīvostā pārkrauti 2,2 miljoni tonnu kravu, bet pirmajos divos šī gada mēnešos kopā kravu apgrozījums sasniedzis 4,8 miljonus tonnu, informē brīvostas pārstāvji.

Salīdzinot ar pagājušā gada otro pusi, 2015.gads Ventspils brīvostā sācies pozitīvi, tomēr šie rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadā un sekojošo plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā.

2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēdzas vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti – 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija.