Koka palešu bloku ražotājs SIA Baltic Block iecerējis izveidot savu kokzāģētavu, tādējādi ārvalstu pircējiem piedāvājot pilnu palešu ražošanai nepieciešamo materiālu klāstu, kā arī būvēs saules paneļu parku ar jaudu 2,4 MW.

„Investīcijas uzņēmuma attīstībā tiek veiktas nepārtraukti, tās paaugstina kompānijas efektivitāti un līdz ar to veicina konkurētspēju,” situāciju skaidro vienīgā Latvijā un viena no lielākajiem koka palešu bloku ražotājiem Ziemeļeiropā SIA Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle. Viņš norāda, ka iepriekšējos divos gados kopumā uzņēmumā investēti aptuveni 7 milj. eiro. „Pēdējo triju gadu laikā ir notikušas nemitīgas pārmaiņas, kuras 2020. gada pavasarī aizsāka Covid-19 pandēmija, kas izjauca līdz tam sekmīgi strādājošās loģistikas piegāžu ķēdes, tam sekoja karš Ukrainā ar sekām – milzīgu inflāciju, jo īpaši enerģētikas segmentā, un pašlaik notiek cīņa ar inflācijas slāpēšanu, centrālajām valstu bankām paaugstinot refinansēšanās procentu likmes, kas izraisa patēriņa kritumu, ko izjūt arī uzņēmums, kurš ražo presētos koka blokus paletēm,” stāsta A. Šķēle. Viņš uzsver, ka uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas. „Koka palešu ražošanu un līdz ar to arī tām nepieciešamo presēto koka bloku pieprasījumu ietekmē globālā pieprasījuma – patēriņa – izmaiņas,” uz jautājumu par būtiskāko ietekmes faktoru atbild A. Šķēle.

2020.gada decembrī viens no lielākajiem kokskaidu palešu bloku ražotājiem Eiropā, pašmāju uzņēmums "Baltic Block" uzsācis sadarbību ar starptautisko palešu un konteineru nomas uzņēmumu "CHEP".

Uzņēmuma vadība prognozē, ka nākotnē globālā līdera "CHEP" pasūtījumi varētu veidot vismaz 20 līdz 25% no saražotās un eksportētās produkcijas.

"CHEP" pakalpojumu sniegšanā lielu nozīmi piešķir augstu kvalitātes standartu īstenošanai ikvienā preču piegādes un uzglabāšanas posmā, tostarp arī kompozītbloku kvalitātei. Lai "Baltic Block" uzsāktu sadarbību ar "CHEP" un nonāktu līdz pirmajām piegādēm, bija nepieciešami vairāki gadi. Ar šo gadu uzsākta aktīva sadarbība, kas nākotnē varētu rezultēties ne vien ar saražotās jaudas pieaugumu, bet arī partneru tīkla paplašināšanos.

Kā top? Baltic Block palešu bloku kluči pēc vērienīgajām investīcijām 

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA Baltic Block, lai vērotu, kā tiek ražoti...

Lai noslēgtu sadarbību ar "CHEP", kompozītblokiem bija jāveic stingrākas pārbaudes - minimālā nepieciešamā blīvuma notiekšana, ūdens noturības un naglu noturēšanas spēju testēšana. Pēc veiksmīgas testēšanas Vācijas laboratorijās, bloki tiek nosūtīti pēdējai pārbaudei uz Amerikas Savienotajām Valstīm, "CHEP" laboratoriju.

Kompozītmateriālu palešu bloku ražotājs līdz šim pamatā specializējies uz ārvalstu tirgu apgūšanu un eksportu, tomēr šāda veida sadarbība ir nozīmīgs notikums uzņēmuma attīstībā.

"Esam priecīgi ne vien par to, ka "CHEP" tagad ir mūsu klients, bet arī, ka gadu garumā, strādājot pie kvalitātes uzlabošanas atbilstoši "CHEP" prasībām, esam būtiski audzējuši savu kompetenci un know-how. Tas ir ieguvums visiem mūsu klientiem un partneriem. Šis ir liels sasniegums mums kā "Baltic Block"," norāda "Baltic Block" direktors Andis Šķēle.

Abu uzņēmumus vieno arī līdzīgi vērtības un mērķi. Kvalitāte kā viens faktors un vides ilgtspējīga uzņēmējdarbība kā otrs. "Baltic Block" rūpējas par energoefektivitāti, ar katru gadu sasniedzot arvien būtiskāku enerģijas ietaupījumu, kurpretim "CHEP" savā darbībā tiecas uz mazāku atkritumu radīšanu, dabas resursu izmantošanas samazinājumu, rūpējoties par efektīvāku un ilgtspējīgāku uzņēmējdarbību.

"Baltic Block" ir viens no lielākajiem kokskaidu palešu bloku ražotājiem Eiropā, kura ražotne atrodas Madonas novadā, Sauleskalnā. Uzņēmums ikdienā nodarbina aptuveni 100 darbinieku, nodrošinot nepārtrauktu ražotnes darbību. "Baltic Block" saražoto produkciju eksportē uz vairāk nekā 30 pasaules valstīm, tostarp ASV, Ķīnu, Kataru un praktiski visu Eiropu.

Latvijas kokskaidu palešu bloku ražotājs «Baltic Block» šā gada pirmajā pusgadā ir pārdevis 70366 m3 gatavās produkcijas, kas ir par 42,17% vairāk nekā attiecīgajā pārskata periodā 2018. gadā. Uzņēmuma direktors Andis Šķēle norāda, ka, neraugoties uz labajiem pārdošanas tempiem, pirmais pusgads nav bijis tik veiksmīgs kā gadu iepriekš.

«Jau gada sākumā, vērtējot notiekošos un prognozējamos procesus Eiropas lielajās ekonomikās, bija skaidrs, ka šis gads mums liks meklēt un rast efektīvus risinājumus uz daudziem izaicinājumiem. Piemēram, Vācijas ekonomika, kas ir lielākais «Baltic Block» eksporta tirgus un veido aptuveni 1/4 daļu no eksporta kopapjoma, šobrīd ir principā stagnējoša. Un to izjūt gandrīz visas Latvijas eksportējošās nozares,» par pirmo pusgadu norāda A. Šķēle.

Neraugoties uz ievērojamo pārdošanas apjomu kāpumu, uzņēmuma peļņa ir samazinājusies par 17,1%. Attiecīgi šā gada pirmajos sešos mēnešos tā bija 354 000 eiro, bet pagājušā gada pirmajā pusgadā tika nopelnīti 427 000 eiro. Savukārt 2019. gada pirmajos sešos mēnešos «Baltic Block» ir apgrozījis 10,6 miljonus eiro, salīdzinot ar 8,3 miljoniem eiro gadu iepriekš.

Biznesa portāls db.lv viesojās SIA Baltic Block, lai vērotu, kā tiek ražoti palešu bloku kluči.

Investējot 5,4 miljonus eiro, uzņēmums 2018. gadā palielināja ražošanas līniju skaitu, tika iegādātas trīs jaunas Itālijā ražotās «IMAL s.r.l.» līnijas, ierīkota līmes virtuve, uzbūvēts jauns ražošanas angārs, uzstādīts tvaika ūdens sagatavošanas katls, uzinstalēta jauna pakošanas līnija, kā arī uzlaboti tvaika piekarsētāji. «Tas ir ļoti pozitīvi, jo šķiet, ka mēs līdz ar jaunajām līnijām varēsim kāpināt ražošanas jaudas līdz 40%, tās būtiski palielinās ražošanas kapacitāti. Jaunās līnijas mums ļaus palielināt arī eksportu,» skaidro Guntis Bortņikovs, SIA «Baltic Block» tehniskais direktors.

Uzņēmuma pirmssākumi meklējami 1997. gadā, kad uzņēmums nodarbojās ar kokmateriālu vairumtirdzniecību, nesdams citu nosaukumu. Taču 2012. gads sākās ar lielām pārmaiņām, kad ražotne tika nodota ekspluatācijā Eiropas Palešu Asociācijai (EPAL) sertificētu koka bloku ražošanai, kā rezultātā uzņēmums saņēma atļauju uzsākt bloku ražošanu.«Tas bija fundamentāls un stratēģisks solis, jo šajā asociācijā sertificētie produkti veido lielāko palešu kategoriju klāstu pasaulē. Sertificējoties EPAL kritērijiem, arī mēs sev atvērām ļoti lielu tirgus daļu un atkarībā no kalendārā mēneša, puse no «Baltic Block» jaudām ir novirzīta bloku ražošanā, kas ir paredzēti tieši EPAL sertificētajām paletēm,» norāda uzņēmuma direktors Andis Šķēle.

Lai motivētu darbiniekus palikt strādāt savos reģionos, tādējādi garantējot ienākumus arī novada budžetam un uzlabojot sadzīves apstākļus vietējai sabiedrībai kopumā, darba devējiem ir jārēķinās ar Rīgai ekvivalentu algu un sociālo garantiju nodrošināšanu, uzskata kokskaidu palešu bloku ražotāja «Baltic Block» un uzņēmuma direktors Andis Šķēle.

«Baltic Block ir uzņēmums, kas ražo kompozītpalešu blokus un mēs esam izvēlējušies savu ražotni jau no paša sākuma attīstīt Madonas novadā, turklāt relatīvi īsā laikā esam kļuvuši par vienu no lielākajiem darba devējiem reģionā. Līdzīgi kā citur Latvijā, arī Madonas novadā ir visnotaļ sarežģīti piesaistīt darbam jau sākotnēji kvalificētu darbaspēku, un tieši šī iemesla dēļ katrs cilvēks uzņēmumam ir īpaši vērtīgs. Tā, protams, ir vispārēja Latvijas problēma, kas radusies demogrāfijas un lielā mērā arī neparedzamās nodokļu politikas ietekmē, un šobrīd rezultējas tajā, ka laukos gluži vienkārši vairs nav cilvēku. Uzņēmumi pat no nesaistītām nozarēm nereti konkurē savā starpā par darbspējīgajiem iedzīvotājiem,» viņš skaidro.

Baltic Block 2018. gads ir vērtējams kā izaugsmes posms, informē uzņēmums.

2018. gads līdz šim ir iezīmējies kā ļoti augsts lēciens biznesa attīstībā. Investējot vairāk nekā 5,4 milj. eiro, uzņēmums palielinājis ražošanas līniju skaitu no 5 līdz 8, izbūvējuši jaunus ražotnes objektus, kā arī modernizējuši kalti. Tieši modernizētā ražotne uzņēmumam sniedz tos nepieciešamos instrumentus, lai sekmīgi konkurētu ar nozares pašiem lielākajiem uzņēmumiem no Polijas, Vācijas un Itālijas.

Septiņu gadu laikā, pakāpeniski kāpinot jaudu, kvalitāti un kopsummā uzņēmumā investēti aptuveni 30 milj. eiro, tādējādi panākot, ka uzņēmums šobrīd strādā 25 valstīs, apkalpojot arī tādus tirgus, kā ASV, Katara, Ķīna, Apvienotie Arābu Emirāti un praktiski visu Eiropu.

Latvijas kokskaidu plātņu produktu eksports 2022. gadā veidoja 1,4% no globālā tirgus, pēc šo produktu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ir otrajā vietā pasaulē, bet pēc kopējā apjoma tonnās - 18. vietā pasaulē.

VIDEO SATURS:

Andis šķēle, SIA "Baltic Block" valdes priekšsēdētājs

00.00. - 00.14. | Ko uzņēmums ražo?

00.15.- 00.43 | Kur realizē saražoto?

00.44. - 01.13. | Kādi ir bijuši pēdējie trīs gadi?

01.14.- 01.44. | Kas palīdz noturēties tirgos?

01.45.- 02.59. | Kādi pašlaik ir būtiskākie izaicinājumi?

02.59.- 04.30. | Kur iegūst izejvielas bloku ražošanai?

04.31.- 06.04. | Kādas investīcijas ir veiktas pēdējo gadu laikā?

06.05.- 07.34. | Kādas prasības izvirza liels pircējs?

07.35.- 08.11 | Kāpēc paplašina ražoto produktu portfeli?

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir noslēgusi vienošanos ar Latvijas kokskaidu palešu bloku ražotāju «Baltic Block» par 4 miljonu eiro lielu līdzfinansējumu pilotrūpnīcas izveidei jaunu presētu produktu ieviešanai ražošanā.

Kā informē uzņēmuma direktors Andis Šķēle, šis ir nākamais plānotais stratēģiskais solis «Baltic Block» ražotnes jaudas un saražoto produktu kvalitātes paaugstināšanai.

«Pēdējo 2 gadu laikā esam veikuši būtiskus pētniecības un testēšanas darbus, lai definētu prasības eksperimentālai tehnoloģijai un izvērtētu ieplānotās ražošanas jaudas un kvalitātes, kā arī jaunu produktu kategoriju ražošanas potenciālu. Līgums ar CFLA paredz, ka projekta ietvaros no Itālijas uzņēmuma «IMAL srl» mēs iegādāsimies tieši mūsu ražošanas stratēģijai paredzētas tehnoloģijas,» norāda Andis Šķēle.

Pēc uzņēmuma pārstāvja sacītā, šīs investīcijas, kuru kopējais apmērs sastāda 10 miljonus eiro, sniegs iespēju ne vien uzsākt jaunu eksportorientētu produktu ražošanu, bet arī pavērs jaunu darbavietu iespējas Madonas novadā.

Ministru kabineta šā gada 18. decembra sēdē tika pieņemts lēmums par uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides piešķiršanu kokrūpniecības uzņēmumam SIA «Baltic Block», informē Ekonomikas ministrija.

Uzņēmums pēc iecerētā investīciju projekta pabeigšanas saņems UIN atlaidi 25% apmērā no kopējās ieguldījumu summas. SIA «Baltic Block» investīciju projekta ietvaros plāno izveidot jaunu ražotni Madonā, uzņēmuma attīstībā ieguldot 16 925 000 eiro.

Līdz ar to pēc projekta īstenošanas uzņēmums saņems UIN atlaidi 4 231 250 eiro apmērā.Projekta mērķis ir izveidot rūpnīcu Madonā, kas nodrošinās presētu kokskaidu produktu ražošanu industriālajām paletēm. Sākotnējie ilgtermiņa ieguldījumi tiks veikti, lai izveidotu jaunu ražotni un ieviestu jaunus presētus koka produktus, kādus uzņēmums līdz šim nav ražojis: presētas koka veidņpaletes un presēti koka pamatņdēļi. Pēc projekta īstenošanas jaunajā ražotnē Madonā kopumā plānots izveidot 31 darbavietu.

Kopš 2014. gada Latvijā īstenoti vairāki simti energoefektivitātes projektu, kas finansēti ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu. Būtisku enerģijas ietaupījumu izdevies sasniegt daudziem uzņēmumiem, tajā skaitā AS "Latvijas finieris", SIA "Baltic Block" un SIA "AKZ", liecina Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) dati.

Veicinot efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem (AER), AS "Latvijas finieris" vienā no projektiem izdevies enerģijas patēriņu uzņēmumā samazināt pat par 27,9 tūkstošiem megavatstundu (MWh) gadā, bet SIA "Baltic Block" un SIA "AKZ" – par gandrīz 15 tūkstošiem MWh gadā. SIA "Stiga RM" enerģijas patēriņš gadā sarucis par 3,3 tūkstošiem MWh, bet SIA "BYKO-LAT" – par 3 tūktošiem MWh.

Ievērojamus rezultātus izdevies sasniegt arī tiem uzņēmumiem, kuri projektus īstenojuši ar mērķi samazināt radīto izmešu daudzumu. ­­SIA "Ventspils siltums" siltumnīcefekta gāzu daudzumu izdevies samazināt par 3,5 tūkstošiem CO2 tonnām gadā, AS "Rēzeknes siltumtīkli" - par 867 tonnām gadā, bet SIA "Saulkrastu komunālserviss" – par 633 CO2 tonnām gadā.

Pirmo reizi pasaulē vadošajā starptautiskajā mežrūpniecības un kokrūpniecības izstādē Ligna Latvijai būs savs kopstends, informē Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras pārstāvis Andrejs Mēters.

Kopstendā būs pārstāvēti tādi Latvijas uzņēmumi kā Balt Brand, Inos un Larmet WSM, iepazīstinot ar dažādiem kokapstrādes aprīkojumiem. Kopstendu organizē Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija, kuras biedri nodarbojas arī ar kokrūpniecības aprīkojuma, instrumentu un tehnoloģiju ražošanu.

Inovācijas un tehnoloģijas, kas tiks prezentētas izstādē LIGNA 2019, ir drošas, uzticamas, prezentējot Latvijas kokapstrādes tradīcijas un zināšanas, kas iegūtas daudzu gadu garumā. Kopā iesaistītie uzņēmumi piedāvā visu tehnoloģiju ciklu kokzāģētavām, sākot no kokmateriālu zāģēšanu, kam seko žāvēšana un pārstrāde, beidzot ar novatoriskiem risinājumiem, lai izmantotu visus koka produktus.

Koka palešu ražotāji ir pirmie, kuri visātrāk sajūt, kāds klimats valda konkrētā nozarē un tajā notiekošās pieprasījuma – patēriņa izmaiņas; zaļā kursa ietekmē nedz plastmasa, nedz polimēri nespēs izkonkurēt koku kā galveno šī produkta izejmateriālu.

Koka palešu ražošanu ietekmē ne tikai globālā pieprasījuma – patēriņa izmaiņas un inflācijas bremzēšanas pasākumi, ko īsteno centrālās bankas, bet arī izmaksu pieaugums, kura ierobežošanai vai neitralizēšanai tiek īstenoti dažādi pasākumi. Vienlaikus uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas.

Plašs spektrs

„Ik gadu saražojam nedaudz vairāk par diviem miljoniem nestandarta palešu dažādu produktu, sākot ar pārtiku, beidzot ar būvmateriāliem un smagās metalurģijas izstrādājumiem, transportēšanai,” stāsta viena no lielākajiem koka palešu ražotājiem SIA Marko KEA izpilddirektors Ģirts Torgans.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 58 komercķīlas, bet 58 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 249 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 172 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 77 miljards eiro.

Lielāko komercķīlu aizvadītajā nedēļā deva Smart trade Overseas Corp. (Smart Trade Overseas SA) – 7,7 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi AS ABLV Bank.

Otru lielāko komercķīlu devusi SIA Baltic Block – 4,8 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi AS Citadele banka.

Savukārt trešo lielāko komercķīlu devusi SIA Lielvircava Agro – 2,883 miljonu eiro apmērā. To ņēmusi AS SEB banka.