Jūrmalas viesnīcā Baltic Beach Hotel atklāta «tirdzniecības galerija», kurā atrodami divdesmit tirgotāji, informē viesnīcas pārstāvji.

Tādējādi viesnīcā tiek tirgoti vietējo un pasaulē zināmu zīmolu apģērbi, apavi, aksesuāri, suvenīri, juvelierizstrādājumi, mākslas darbi, sadzīves un interjera lietas. Baltic Beach Hotel galerijā atrodamas šādas tirdzniecības vietas jeb saloni - Koshakova, Paola Frani, LaSka Lingery, Deha, Everele, Mondo, Dekadence Lounge, Fashion Optika, Stile Vero, Zepter, Rīgas Juvelierizstrādājumu rūpnīca un citi.

Kā norāda uzņēmuma pārstāvji, tirdzniecības galerija atklāta, sākoties aktīvajai tūrisma sezinai, savukārt vairāki saloni darbojas viesnīcā jau vairākus gadus.

No 19. līdz 21.maijam Rīgas un Latvijas piedāvājums ar zīmolu MEET RĪGA tiek prezentēts vienā no lielākajām Eiropas profesionālajām konferenču, kongresu un korporatīvo pasākumu rīkotāju izstādēm IMEX-Frankfurt 2015, kas šogad apvienojusi līdz šim lielāku dalībnieku skaitu – 3 500 kompānijas. Pirmajās dienās MEET RĪGA stendu apmeklējuši interesenti no vairāk nekā 24 valstīm, informē Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) zīmola MEET RĪGA mārketinga un komunikācijas vadītājs Aigars Smiltāns.

«Izstādē interesentiem reklamējam Rīgu un Latviju kā plānotajiem korporatīvajiem pasākumiem piemērotu galamērķi, kas spēj piedāvāt pieejamas cenas, augstu pakalpojumu kvalitāti un ērtu nokļūšanu. Tāpat šo dienu laikā plānotas vairāk nekā trīsdesmit tikšanās ar konferenču, kongresu un korporatīvo pasākumu rīkošanas kompānijām un asociāciju pārstāvjiem,» saka A. Smiltāns.

No visiem interesentiem 30% esot Eiropas un starptautisko asociāciju pārstāvji, kuri izskata Rīgu kā iespējamo nākotnes galamērķi koferenču un kongresu rīkošanai. Plānota arī dalība TMF-Dialogue marketing rīkotajā kontaktbiržā, kurā Rīga tīks īpaši prezentēta Vācijas konferenču un korporatīvo pasākumu rīkotājiem.

Ja gadu miju plānots sagaidīt nevis mājās pie kamīna, bet saviesīgā pasākumā, DB ierosmei piedāvā nelielu izlasi

Domās ar Klūniju vai Mulenrūžā

Saules akmenī ar skatu uz Daugavu, no kura pavērsies arī ekskluzīvs skats uz svētku uguņošanu, sapulcēsies Martini ballītes piekritēji. Džordžu Klūniju gan nesatiksiet, bet par 250 eiro no vienas personas izklaides programma tiek solīta vērienīga. Par svētku vakariņām parūpēsies restorāns Hot’e. Pasākuma dress code – vakartērps.

Viesnīca Baltic Beach Hotel zālē Jūra-Jūrmala jauno gadu mudina sagaidīt improvizētā Latīņu kvartālā. Cilvēkam par šo pastaigu būs jāšķiras no 160 eiro.

Savukārt viesnīcas restorānā Caviar Club romantiskas mūzikas skaņas aizvedīšot pārsteigumiem bagātā pastaigā pa naksnīgo Parīzi. Nakts ugunis, valdzinošas kabarē dejotājas… Svinīgā uguņošana jūras krastā. Franču virtuves gardumi. Šī izvēle izmaksās 330 eiro.

Lai izvairītos no domstarpībām starp uzņēmējiem un nodokļu administrāciju par piemērojamo PVN vienotam pakalpojumam, kuru veido vairāki pakalpojumi ar atšķirīgām šī nodokļa likmēm, būtu nepieciešamas izmaiņas PVN nodokļa normu piemērošanas noteikumos.

Šāds secinājums tiek balstīts uz to, ka pašlaik nedz Latvijas PVN likumā, nedz šī likuma normu piemērošanas reglamentējošajos Ministru kabineta noteikumos, nedz metodiskajos materiālos nav sniegtas vadlīnijas attiecībā uz vienota pakalpojuma jēdziena analīzi PVN vajadzībām. Tādējādi vienīgais instruments, uz ko viss balstās, ir Eiropas Savienības Tiesas spriedumi, kas būtībā kalpo kā precedents vienotā pakalpojuma PVN piemērošanai.

Uz šādu situāciju arī norāda Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums saistībā ar Igaunijas kompānijas Brandikultuur (OÜ Brändikultuur) un Latvijas nodokļu administrācijas strīdu par piemērojamo PVN un tā atmaksu 3070,77 eiro apmērā par 2011. gada vasarā notikušo konferenci Baltic Beach Hotel Jūrmalā. Lietas būtība ir tāda, ka Igaunijas nodokļu maksātājs sniedza citam Igaunijas nodokļu maksātājam konferences organizēšanas un vadības pakalpojumus. Sniegto pakalpojumu ietvarā papildus tika nodrošināti vēl tādi pakalpojumi kā naktsmītnes, restorāna pakalpojumi un konferenču telpu noma. Brandikultuur pieteica atmaksāt Latvijā samaksāto PVN, savukārt VID samaksātā PVN atmaksu Igaunijas nodokļa maksātājam atteica. VID atteikums atmaksāt priekšnodokli bija pamatots ar to, ka papildu sniegtie pakalpojumi ir uzskatāmi par tādiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta ir iekšzeme (Latvija), tātad Brandikultuur, pirms pakalpojuma sniegšanas bija jāreģistrējas Latvijas ar PVN apliekamo personu reģistrā. Brandikultuur VID atteikumu pārsūdzēja, kā rezultātā Administratīvajā apgabaltiesā tika apstiprināts, ka gala saņēmēja, cita Igaunijas nodokļa maksātāja, mērķis bija saņemt vienu vienotu pakalpojumu, nevis vairākus atsevišķus.

Dāsni apmaksāti vēl nesaņemti pakalpojumi, slēgti līgumi par darbiem, kas jādara pašiem, rīkoti pasākumi pilīs un restorānos, kā arī par Eiropas prezidentūrai paredzēto naudu apmaksāti regulārie izdevumi - tāda aina pavērās Valsts kontrolei, veicot ikgadējo ministriju un valsts centrālo iestāžu gada pārskatu revīziju, informē Valsts kontroliera biroja pārstāve Ilva Liepiņa-Milzarāja.

Tika pārbaudīti 26 ministriju un centrālo valsts iestāžu pārskati. 25 gadījumos atzinumi tika sniegti bez iebildēm, tomēr sešos no tiem norādīts uz būtiskiem tiesību normu pārkāpumiem. Atzinums ar iebildēm sniegts par Veselības ministrijas 2013.gada pārskatu, norādot uz pārkāpumiem Zāļu valsts aģentūrā, kur revidentu uzmanību pievērsušas darbības vairākos bilances posteņos par kopējo summu Ls 3 266 320 un Nacionālā veselības dienesta rīcību, kas 2013.gada decembrī veicis neatbilstošus (nepamatotus) avansa maksājumus vismaz Ls 999 313 apmērā.

Vairākās budžeta iestādēs par ievērojamām summām ir slēgti līgumi par juridisko un konsultāciju pakalpojumu iegādi tādu jautājumu risināšanā, kas būtu jāveic pašu darbiniekiem, jo tas ietilpst viņu kompetencē. Tikai četras FM pārraudzītās iestādes ir noslēgušas līgumus kopumā par 366 981 latu.

Kūrortveselības bizness Jūrmalā pakāpeniski attīstās; pilsēta kurortoloģiju definējusi par prioritāti

Jau vairākus gadus aug Jūrmalas sanatoriju apgrozījums, piemēram, Jaunķemeru sanatorijas īpašnieks SIA Sanare-KRC Jaunķemeri pērn strādāja ar 5,3 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir vairāk nekā 2012. gadā apgrozītie 5 milj. eiro un 2011. gadā apgrozītie 4,4 milj. eiro, liecina Lursoft informācija. Arī uzņēmuma pērn nopelnītie 452 tūkst. eiro ir krietni vairāk par 76,4 tūkst. eiro, kas makā palika 2012. gadā.

Tas saistāms ar Latvijas veselības sistēmas trūkumiem, proti, cilvēki, kuri vēlas rūpēties par savu veselību, bet netiek pie ārsta, savā atvaļinājumā izmanto iespēju doties uz sanatoriju, kur pieejami gan dažādu speciālistu apmeklējumi, gan rehabilitācija, skaidro Sanare–KRC Jaunķemeri valdes priekšsēdētāja vietniece veselības aprūpes jomā Elīna Malkiela. Lielākā interese ir par rehabilitāciju – modernās medicīnas, piemēram, fizioterapeita, uztura speciālista, logopēda palīdzība un konsultācijas apvienojumā ar balneoloģiju, kas Ķemeros kādreiz bija spēcīgi attīstīta. Joprojām tiek izmantotas Ķemeru dūņas.

Aizvadītais gads viesmīlības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem nesis izaugsmi, un viesnīcu nozarē strādājošo uzņēmumu apgrozījumam ir tendence pēdējos gados palielināties, savukārt nozares zaudējumi ar katru gadu sarūk. liecina Lursoft apkopotie dati.

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati rāda, ka 2013.gadā Latvijas viesnīcās un citās tūrisma mītnēs apkalpoti 1,8 miljoni viesu, kas ir par 11,8% vairāk nekā 2012.gadā. Pērn arī par 6,4% palielinājies nakšu skaits, ko viesi pavadījuši viesnīcās.

Pēc Lursoft aprēķiniem, viesnīcu un citu tūrisma mītņu sfērā Latvijā strādā vairāk nekā 1300 uzņēmumi, no kuriem desmitā daļa nozarē strādā jau vairāk nekā 20 gadus, savukārt 45,73% ir vecāki par desmit gadiem. Jānorāda, ka visaktīvāk jauni uzņēmumi nozarē reģistrēti laika posmā no 2004.gada līdz 2008.gadam, kad piecu gadu laikā nozarei piepulcējušies nepilni 40% no visiem viesnīcu un citu tūrisma mītņu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem.

Latvijā SPA bizness sīvas konkurences apstākļos attīstās jau aptuveni desmit gadu, klāt nākuši jauni saloni, nepārtraukti tiek ieviestas nebijušas procedūras, pakalpojumi kļuvuši pieejamāki reģionos , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SPA jeb Sanus per Aquam latīņu valodā nozīmē veselība caur ūdeni. Šīs jēdziens ir pazīstams no Senās Romas laikiem, kad slimību ārstēšanai izmantoja termālus avotus un vannas. Ilgu laiku jēdziens SPA ietvēra sevī kūrortus ar maksimālām ārstēšanas, profilakses un rehabilitācijas iespējām ar dažādu procedūru palīdzību, kuras ir balstītas uz ūdens ārstēšanas īpašībām - jūras un minerālajiem ūdeņiem, kā arī uz termālajiem avotiem. Taču mūsdienās par SPA sauc arī mazus skaistumkopšanas salonus, kuros ir burbuļvannas vai neliels baseiniņš, kā arī piedāvāta tikai viena vien ūdens procedūra.

Individuāla pieeja

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar JCI Latvija aicina nominēt jaunus un izcilus cilvēkus vecumā no 18 līdz 40 gadiem īpašai starptautiskai balvai TOYP Latvia 2015 (Ten Outstanding Young Persons – desmit izcili jauni cilvēki), lai ikviens uzzinātu par izciliem un panākumiem bagātiem profesionāļiem.

Kopumā iespējams pieteikt kandidātus desmit dažādām kategorijām: bizness, ekonomika, uzņēmējdarbība; politika, tieslietas, valsts pārvalde; akadēmiskā darbība; kultūra; ētika, vide bērnu tiesības, cilvēktiesības, miers pasaulē; filantropija, brīvprātīgais darbs; zinātnes, tehnoloģiju attīstība; personības pilnveidošana, izaugsme; inovācijas medicīnā.

«Mums ir talanti un sasniegumi, par kuriem plašāka sabiedrība nezina. Vairāk un biežāk jāatceras, ka tieši cilvēki ir mūsu nākotne, kas virzīs valsti uz attīstību un izaugsmi. Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka esam tieši tik pat varoša nācija kā citas, tāpēc TOYP Latvia 2015 ir balva, kas visai Latvijai demonstrē spēju būt izciliem, inovatīviem un veiksmīgiem,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

No šā gada 24.augusta publiskai apspriešanai tiks nodota Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumu pirmā redakcija, lai uzklausītu iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju priekšlikumus, kā arī saņemtu institūciju atzinumus, šodien lēma Jūrmalas pilsētas dome.

Nozīmīgākās izmaiņas saistītas ar publiskās infrastruktūras attīstību un Jūrmalas kā Latvijas vienīgās kūrortpilsētas statusa stiprināšanu, neskarot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Jūrmala ir pirmā pašvaldība Latvijā, kas teritorijas plānojumu ievietos valsts izveidotajā informācijas sistēmā geolatvija.lv un ieviesīs jaunu funkcionālo zonējumu, atbilstoši Ministru kabineta 2013.gadā pieņemtajam regulējumam par vispārīgajiem teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumiem.

Publiskās infrastruktūras attīstībai pašvaldība paredzējusi teritoriju peldbaseina būvei blakus Pumpuru vidusskolai J.Poruka ielā, paplašināta Lielupes vidusskolas infrastruktūras attīstībai nepieciešamā teritorija Aizputes ielā, būtiski paplašināta Slokas kapsētai paredzētā teritorija 8,5 hektāru apjomā, iezīmētas teritorijas Kūrorta parka izveidei Jaunķemeros (34 hektāri) un Kūrorta parkam Ķemeros (18,6 hektāri), iezīmēta vieta degvielas uzpildes stacijas izveidei Dzintaros, paredzēta 5,65 hektāru papildus teritorija Lielupes grīvas salā, lai attīstītu aktīvās atpūtas / rekreācijas zonu pie Jūrmalas ostas ārpus dabas aizsargājamās teritorijas.

Jūrmalas mērs sola no dokumenta otrās redakcijas izņemt trīs visstrīdīgākos jautājumus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jūrmalnieki apspriež pilsētas teritorijas plānojuma grozījumu pirmo redakciju un izsaka priekšlikumus, kā salāgot iedzīvotāju, uzņēmēju un pilsētas attīstības intereses. Mērs Gatis Truksnis grozījumu nepieciešamību skaidro ar jauno ģeopolitisko situāciju un vēlmi palīdzēt uzņēmējiem. Jūrmalnieki to gan vairāk uztvēra kā deputātu vēlmi legalizēt dzīvokļu būvniecību viesnīcu un viesu namu vietā. Līdz 11. oktobrim pašvaldībā var iesniegt priekšlikumus.

Spēkā esošais Jūrmalas teritorijas plānojums 12 gadiem apstiprināts 2012. gada 11. oktobrī. Darba grupas uzdevums būs izvērtēt tā atbilstību 2013. gada 30. aprīlī pieņemtajiem Ministru kabineta Vispārīgajiem teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumiem, atbilstību Jūrmalas pilsētas attīstības programmā 2014.–2020. gadam noteiktajiem mērķiem un prioritātēm, pilsētas attīstības stratēģijai 2010.–2030. gadam, kā arī aktuālajām normatīvo aktu prasībām.

Ceturtdien Jūrmalas pilsētas dome apstiprināja Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma grozījumus, kas ietver plānojuma grozījumu grafisko daļu, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, informē dome.

Par grozījumu apstiprināšanu balsoja 11 deputāti, pret – 2, bet viens – atturējās. Būtiskākās plānojuma izmaiņas saistītas ar publiskās infrastruktūras un kūrorta jomas attīstīšanu atbilstoši pilsētas stratēģiskajiem mērķiem. Jūrmala ir pirmā pilsēta Latvijā, kura nodrošina plānojuma iekļaušanu vienotajā Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (TAPIS) valsts mērogā, kas atvieglos ar nekustamā īpašuma pārvaldību saistītās informācijas uzkrāšanu un ērtu lietošanu.

«Jūrmala ir un paliks zaļa pilsēta – grozījumos maksimāli esam sabalansējuši pilsētas attīstības stratēģijas mērķus ar iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju viedokļiem. Pilsētai ir jāattīstās – gan kā kvalitatīvai dzīvesvietai pašiem jūrmalniekiem, gan kā mūsdienīgam un tūristus piesaistošam kūrortam. Visu institūciju atzinumi ir pozitīvi, saskaņojot plānu gan no dabas aizsardzības, gan kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas, gan arī tiesiskā aspekta,» uzsver Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) apturējis Jūrmalas domes saistošos noteikumus par pilsētas teritorijas plānojumu, kas attiecas uz Apbūves noteikumiem, informēja ministra padomnieks Oskars Vizbulis.

Ministrs apturēs Teritoriālā plānojuma grozījumu grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un Apbūves noteikumu apakšpunktus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) aģentūru LETA informēja, ka Jūrmalas domē pieņemtā dokumenta atsevišķi punkti ir pretrunā augstāka juridiskā spēka normatīvajam aktam. Ministrijas speciālisti secinājuši, ka pretēji dotajam pilnvarojumam pašvaldībai teritorijas plānojumā noteikt gadījumus, kad izstrādājams detālplānojums, Apbūves noteikumos iekļauta norma, kas noteic, ka gadījumā, kad nepieciešamas zemes vienības, kurās ir noteiktas vairākas funkcionālās zonas, tostarp dabas un apstādījumu teritorija, detālplānojuma izstrāde nav nepieciešama.

Kūpināta siera uzkodu ražotājs SIA Top Food iekaro pašmāju tirgu un tagad izvēršas eksportā

SIA Top Food ražo kūpinātus un svaigos sierus, kā arī siera uzkodas jeb snack produktus. Pirmais pasūtījums bijis pirms trīs gadiem, uz Ziemassvētkiem, atceras kompānijas vadītājs Sandijs Urtāns. «Pats nodarbojos ar mēbeļu ražošanu. 2008. gadā bija krīze, viss juka ārā, neviens vairs nebūvējās. Iepriekš strādājām ar Kolonnas veikaliem, Euroaptieku, Baltic Beach Hotel, Debesmannu, gatavojām mēbeles Rimi galvenajam ofisam. Nebraucu uz Angliju burkānus lasīt, bet aizbraucu uz Krieviju, kur savu biznesu sāku no nulles, darbojos mēbeļu jomā,» stāsta Sandijs Urtāns. Parasti no Latvijas uz Maskavu vedis maizi un alu, bet atpakaļceļā sieru, taču pēc sankciju ieviešanas 2014. gadā tas vairs nebija iespējams. Kādā brīdī gribējis sieru vest tirgošanai lielveikalu tīklos, taču sankcijas tam visam pārvilka svītru pāri. Tad sapratis, ka dvēselei vēl kaut ko vajag, un nolēmis veidot siera ražotni. Viņš neslēpj, ka siers pašam garšo un šis bizness kļuvis par sirdslietu.

Jeruzalemes iela ir viena no īsākajām Rīgas klusā centra ieliņām, tās garums ir vien 126 metri, taču tajā valda gana liela rosība.

Iela savu nosaukumu ieguva pirms divdesmit gadiem, kad par godu Izraēlas 50. gadadienai, nolemts šīs valsts galvaspilsētas vārdā pārdēvēt Lazaretes ielu.

Uzņēmums, kas ir pārdzīvojis ielas nosaukuma maiņu un šeit darbojas visilgāk – jau 26 gadus –, ir Rīgas Rēvija. Jaunu elpu un mūsdienīgus vaibstus ieliņai piešķīrusi pērnā gada nogalē atvērtā Latvijas Pasta pirmā jaunās koncepcijas pasta nodaļa, kas atrodas Jeruzalemes ielas un Elizabetes ielas stūrī, kā arī konditoreja Mulberry un restorāns Chef’s Corner, kas atrodas vietā, kur Jeruzalemes iela satiekas ar Dzirnavu ielu. DB aptaujātie uzņēmēji, kas saimnieko Jeruzalemes ielā, atzīst, ka ielu zina tikai retais, turklāt tā bieži vien tiek sajaukta ar Jēzusbaznīcas ielu. Pēdējos gados ieliņa piedzīvojusi gan vizuālās pārvērtības, kas lielā mērā ir saistītas ar nekustamā īpašuma projektu attīstību, gan kļuvusi dzīvīgāka un krāsaināka.

No šā gada 1.septembra "Food Union" grupas uzņēmumiem Latvijā – AS "Rīgas piena kombināts", AS "Valmieras piens" un AS "Premia FFL" – iecelta jauna ģenerāldirektore Irēna Holodnaja, līdzšinējā "Food Union" Latvijā komercdirektore.

Līdzšinējais "Food Union" vadītājs Latvijā Vitālijs Ivanovs turpinās darbu "Food Union" Eiropas divīzijā kā atbildīgais par iepirkumiem.

Uzņēmums informē, ka I. Holodnajai ir vairāk nekā 25 gadu pieredze pārdošanas jomā Latvijā. Iepriekš viņa bijusi tirdzniecības tīkla SIA "Nelda" un viesnīcas "Baltic Beach Hotel" komercdirektore, AS "Latvijas maiznieks" tirdzniecības direktore un pēcāk SIA "Antaris" ģenerāldirektore, kā arī konsultējusi uzņēmumus par ar pārdošanas veicināšanu saistītiem jautājumiem. Darbu "Food Union" I. Holodnaja sāka 2014.gadā pārdošanas daļā. Kopš 2017.gada ir pildījusi komercdirektores pienākumus, savukārt kopš 2019.gada papildus komercdirektores pienākumiem uzņēmusies arī pārraudzību pār loģistiku.