«Man patīk teorija par to, ka veiksmīgākas ekonomikas ir nevis tur, kur gudrākā valsts politika, bet kur visi uzņēmēji uzlabo savu darbības efektivitāti: ne tikai mazina izmaksas, bet arī palielina ienākumus. Ja katras uzņēmums uzlabotu efektivitāti, tad to kopā saliktos, viss pieaug, bet, ja visi kaut ko gaida, tad gaida,» tā viņš. Lai gan uzņēmējiem darbībā svarīgo kredītu pieaugums Latvijā vēl kādu brīdi būs zemāks nekā iekšzemes kopprodukta pieaugums, tas šobrīd pat, iespējams, ir labi, ņemot vērā bažas pasaulē par vairāku valstu maksātspēju.
«Ekonomikas burvība ir tā, ka tā ir cikliska. Vienīgā baža ir tā, vai nesakritīs mūsu ekonomikas pieauguma sākums ar brīdi, kad ASV, Eiropa, Ķīna sagurs, kad iestāties otra globālā krīze, kuru vēl šodien nevaram nojaust. Mēs varam būt, cik stabili gribam, bet mūs ietekmēs mūsu ārvalstu sadarbības partneri, kuri cietīs,» tā viņš. Līdz ar to, M. Avotiņš domā, ka šobrīd ir labāk, ja kreditēšana notiek lēnāk nekā vajadzētu.
Pēc viņa atgādinātā, ir veca teorija, ka kredītu portfeļa pieaugums nedrīkst vairāk nekā 2,5 reizes pārsniegt IKP pieaugumu, jo, ja šis rādītājs tiek pārsniegts, tiek finansētas neproduktīvas lietas. Ja šis rādītājs tiek ievērots, tad caur kredītiem nauda aiziet jaunas naudas, jaunas vērtības radīšanai. Iepriekš Latvijā kredītu pieaugums bija 40 – 60% gadā un pat pie 15% IKP pieauguma kredīti pieauga trīs reizes vairāk nekā vajadzēja. Cerams, šie laiki Latvijā vairs neatkārtosies, atzina M. Avotiņš. Lai arī šobrīd ekonomika uzrāda pieaugumu, kredītu portfelis turpina samazināties un vēl kādu brīdi kredītu pieaugums būs ievērojami zemāks, nekā vajadzētu būt pēc formulas, bet tad kaut kādā brīdī arī kredītu portfelis sāks pieaugt, pārliecināts baņķieris.
