Rīgā autoskolas sakuplojušas treknajos gados, bet tagad tām nākas piepūst vaigus, lai nezaudētu cīņā par potenciālo autovadītāju uzmanības piesaistīšanu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Laiks pirms aptuveni septiņiem gadiem bija aktīvākais posms, kad šādu biznesu sāka ļoti daudzi uzņēmēji. Tolaik tas bijis labi pelnošs, bet tagad situācija ir ievērojami mainījusies, atzīst DB aptaujāto autoskolu pārstāvji.
Pašlaik Latvijā tiesības apmācīt transportlīdzekļu vadītājus ir 349 iestādēm, bet kopumā ir 779 apmācības vietas. Tostarp šādas tiesības ir vidusskolām, profesionālās izglītības iestādēm, liecina valsts a/s Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) apkopotie dati. Faktiski gan darbojas ap 200 autoskolu. Daudzām ir vairākas (dažām pat 20–30) apmācību vietas dažādās pilsētās.
Strādājošu autoskolu skaits pēdējos gados ir līdzīgs. 2013. gadā reģistrētas 13 jaunas autoskolas, bet 2014. gadā – 11. CSDD sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Korbe atgādina, ka autoskolu skaitu regulē brīvais tirgus – ja ir pieprasījums, ir arī piedāvājums. Katru gadu kvalifikāciju (ne tikai no nulles, bet arī papildu kategorijas) iegūst vidēji 30 tūkst. cilvēku, taču autoskolās iestājas vēl vairāk personu, bet ne visas to pabeidz. «Mūsu dati liecina, ka daļai mazo autoskolu vai ārpus lielajām pilsētām esošajām problēmas rada klientu piesaistīšana,» atklāj A. Korbe.
«Sākt šo biznesu ir vienkārši, taču pēc tam ir jānopūlas, lai noturētu kvalitātes latiņu. Ja ilgāku laiku autoskola neizpilda CSDD noteikto normu par kursantu sekmēm, tai var atņemt licenci,» stāsta autoskolas Vanags sekretāre–lietvede Egija Uzuliņa. Autoskolām jāievēro un jāizpilda dažādi nosacījumi, un to darbību uzrauga un darbības kvalitātei seko līdzi gan CSDD, gan šim mērķim īpaši Satiksmes ministrijas izveidota komisija.
Savukārt autoskolas Drošas braukšanas skola (DBS) apmācību direktors un valdes loceklis Artūrs Priednieks uzskata, ka Latvijā ir vērojama autoskolu pārprodukcija.
«Tik liels mācību iestāžu skaits neveicina tirgus attīstību, bet gan darbojas pretēji – cīņā par klientu daudzas autoskolas dempingo. Tas kopumā degradē nozari un neveicina apmācību kvalitāti,» viņš uzsver. Par negodīgu uzņēmējdarbības praksi sūrojas arī citi DB aptaujātie uzņēmēji, sakot, ka reklāmas, kurās tiek piedāvāts apgūt auto apmācības teoriju bez maksas, ir cenu dempinga piemērs.
Visu rakstu Autoskolu cenu kaujas lasiet 21. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.