Dzelzceļš jau kopš tā pirmsākumiem ieņem vienu no vadošajām lomām starptautiskajā kravu un pasažieru loģistikas sistēmā, veidojot būtisku daļu ikvienas valsts iekšzemes kopproduktā.

Ikdienā cilvēki lielākoties redz braucošus kravas un pasažieru vilcienus, taču nozares mazāk redzamā puse ir dzelzceļa ritošā sastāva – lokomotīvju un vagonu – regulāra apkope, remonts, kā arī jaunu vilcienu būvniecība, tostarp radot jaunus, modernus un videi draudzīgākus vilcienus.

Remontē Azerbaidžānas ritošo sastāvu

Uzņēmums Baltic Loco Group (BLG) ir starptautiskos tirgos strādājoša Latvijas inženierkompānija, kas specializējusies dzelzceļa transporta remontā, tā modernizācijā, kā arī darbojas projektos, kuru mērķis ir izstrādāt lokomotīves ar samazinātu emisijas apjomu. Šos projektus BLG spēj īstenot, jo savulaik darbā piesaistīja kādreizējā vilcienu būvniecības uzņēmuma Rīgas Vagonu rūpnīca (RVR) vadošos konstruktorus, tādējādi saglabājot nozarē RVR intelektuālo potenciālu. Rezultātā BLG ir pierādījis sevi kā uzticamu partneri sadarbībā ar lieliem un maziem dzelzceļa nozares uzņēmumiem privātajā un valsts sektorā, tostarp ar Azerbaidžānas dzelzceļa uzņēmumu Azerbaycan Demir Yollari (ADY), uzsver BLG tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs, kurš iepriekš bija ilggadējs tehniskās nozares vadošais speciālists VAS Latvijas dzelzceļš koncernā, kā arī AS Pasažieru vilciens valdes loceklis.

Deviņu bateriju vilcienu iegāde orientējoši varētu izmaksāt 75-76 miljonus eiro, pastāstīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš skaidroja, ka bateriju vilcienu iegāde ir jauna funkcija, kura ir uzticēta Autotransporta direkcijai, jo iepriekš direkcija strādāja ar autobusu satiksmes iepirkumiem un vilcienu ritošais sastāvs bija AS "Pasažieru vilciens" pārziņā.

Šis iepirkums tiks veikts par Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda naudu, kas ir paredzēta videi nedraudzīga transporta izmantošanas mazināšanai un viens no risinājumiem ir bateriju vilcienu iegāde dīzeļvilcienu aizstāšanai.

Rīgā un Pierīgā plāno iepirkt bateriju vilcienus 

Līdz 2026. gadam Rīgā un Pierīgā plānots īstenot zaļo satiksmes reformu, kur...

"Mūsu dīzeļvilcieni ir novecojuši, bet Eiropa jaunu dīzeļvilcienu iegādei naudu nepiešķirtu. Tirgū pastāvošās alternatīvas ir vilcieni, kuri ir darbināmi ar baterijām vai ūdeņradi. Ūdeņraža vilcieni ir gan dārgāki, gan ir sarežģītāka to uzlādes infrastruktūra. Līdz ar to loģiska izvēle bija bateriju vilcieni," stāstīja Godiņš, norādot, ka projekts paredz deviņu vilcienu sastāvu iegādi ar 200 līdz 240 pasažieru sēdvietu ietilpību.

Kā teica Godiņš, sākotnēji ir plānots, ka šie sastāvi tiks izmantoti līnijā Bolderāja - Sigulda. Savukārt daļu dīzeļvilcienu, kuri pašlaik apkalpo Siguldas līniju, varētu novirzīt uz citām līnijām.

"Pašlaik dīzeļvilcienu ir tik, cik ir, ik pa laikam gadās tehniskas ķibeles, tādēļ citādāk palielināt satiksmes intensitāti ir sarežģīti. Savukārt bateriju vilcieni kalpotu Rīgas un Pierīgas areālā," stāstīja Godiņš.

Viņš arī skaidroja, ka kopējo summu pašlaik ir grūti minēt, jo to parādīs iepirkums, taču tie būs orientējoši 75-76 miljoni eiro. "Finansējums ir paredzēts tikai ritošā sastāva iegādei. Tas nozīmē, ka infrastruktūrai un uzturēšanai būs jāparedz valsts finansējums. Iecerēts ir, ka pirmie bateriju vilcieni pa Latvijas sliedēm sāks kursēt 2026.gadā," teica Autotransporta direkcijas vadītājs.

Godiņš stāstīja, ka mērķis ir šā gada pirmajā ceturksnī izsludināt iepirkuma pirmo kārtu, kura ļaus apzināt, kuras kompānijas ir gatavas piedāvāt savus pakalpojumus. Otro kārtu varētu izsludināt pašās pavasara beigās vai vasarā, taču tas būs atkarīgs arī no tā kā Satiksmes ministrijai veiksies ar ekspertu piesaisti un tehniskās specifikācijas izstrādi.

Noteikti ir jārealizē uzdevums elektrificēt dzelzceļa līniju no Aizkraukles līdz Krustpilij, jo tas ir būtiski no funkcionalitātes viedokļa, intervijā sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš papildināja, ka ar paredzēto finansējumu to var īstenot, bet laika grafiks būvniecībai ir izaicinošs.

"Jaunajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā mūsu plāns ir pagarināt elektrificēto zonu no Aizkraukles līdz Krustpilij. Tādēļ ļoti interesants varētu būt risinājums, ka Rīga un Krustpils ir savienota ar elektrolīniju, bet trīsstūrī Krustpils-Daugavpils-Rēzekne kursē dīzeļvilcieni vai nākotnē bateriju vilcieni," piebilda Pļavnieks.

LDz vadītājs arī sacīja, ka tad Krustpilī būtu jāpārsēžas uz elektrovilcienu, bet, sinhronizējot vilcienu kustību, pārvadājumi varētu būtiski palielināties ar to pašu ritošo sastāvu, nevis dažas reizes dienā brauktu vilciens Daugavpils-Rīga un dažas reizes dienā Rēzekne-Rīga.

Kamēr Latvijas pasažieri vēl tikai gaida modernizētos pašmāju RVR vilcienus, Lietuvas iedzīvotāji tiks pie jauniem poļu Pesa dīzeļvilcieniem.

Lietuva saņēmusi pirmo no septiņiem Pesa 730ML dīzeļvilcieniem, kuri kursēs maršrutā Viļņa‒Klaipēda, paziņojis Lietuvas dzelzceļš (LtDz). Paredzēts, ka pēc visu pārbaužu veikšanas vilciens šo pavasar varēs doties pirmajā reisā.

«Patlaban ekspluatējamo lielo un smago vilcienu vietā izmantosim mobilākos, mazāka izmēra trīs vagonu vilcienus. Tie kursēs biežāk, bet brīdvdienās, kad pasažieru plūsma pieaug, vienā sastāvā tiks savienoti vairāki šādi vilcieni,» norādījis LtDz ģenerāldirektors Stasis Dailidka.

Kompānija informē, ka jaunie vilcieni ir ar zemo grīdu, ergonomiskiem krēsliem, kondicionieriem, bezvadu internetu, kā arī pielāgoti cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Vilcienos ir 150 sēdvietas, no kurām 16 atbilst pirmajai klasei.

Pasažieriem sola patīkamu pārsteigumu; rēķinus kārtos pēc visu vilcienu nodošanas

Pirmais reiss no Rīgas uz Siguldu šodien ieplānots pirmajam modernizētajam dīzeļvilcienam. Darbu pasūtītāji un izpildītāji uzskaita sagaidāmās ērtības pasažieriem, bet detaļās par norēķiniem neielaižas. Ja kārtējo reizi nenotiks kāda neierēķināta kavēšanās, pārējiem pieciem vilcienu sastāviem vajadzētu būt nodotiem ekspualtācijā līdz jūnija beigām.

«Pēc visu drošības un kvalitātes pārbaužu veikšanas esam pieņēmuši ekspluatācijā pirmo no sešiem modernizētajiem dīzeļvilcieniem. Tas sākotnēji kursēs Siguldas virzienā. Apritē atgriežoties pārējiem sastāviem, pakāpeniski paplašināsim to kustības virzienus, un, projektam noslēdzoties, modernizētie dīzeļvilcieni kursēs visos dīzeļvilcienu maršrutos,» norāda PV valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns.

Latvija labvēlīgi raugās uz iespēju atklāt dzelzceļa satiksmi maršrutā Rīga-Tartu un šis jautājums atkal tiek apspriests abu valstu starpvaldību komisijā, tomēr Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijai ir skeptiska attieksme, vēsta Igaunijas laikraksts "Postimees".

Latvijas AS "Pasažieru vilciens" (PV) ir gatava piedāvāt dīzeļlokomotīves un vagonus, bet pagaidām nav panākta vienošanās, cik katra no pusēm maksātu par šādas līnijas atklāšanu, raksta avīze.

PV pārstāvis Egils Krutovs izteicies, ka uzņēmums uz šādu iespēju raugās visnotaļ labvēlīgi un attiecīgs komercpriekšlikums nosūtīts Tartu pilsētas valdei. "Ceram uz sadarbību," viņš piebildis.

Tartu mērs Urmass Klāss gribētu, lai vilciens uz Rīgu kursētu jau 2024.gadā, kad Tartu kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Tartu vadība cenšas šai jautājumā uzņemties vidutāja lomu, risinot sarunas gan ar savas valsts Ekonomikas un komunikāciju ministriju, gan ar partneriem Latvijā.

Pasažieru vilcienu remontiem līdz šim lielākoties izmantotas Krievijas un Baltkrievijas ražotāju detaļas, un šobrīd atsevišķos rezerves daļu segmentos situācija ir kritiska, stāstīja AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Runājot par Krievijas sāktā kara Ukrainā un Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju ietekmi, Grigulis teica, ka negatīvā ietekme viennozīmīgi ir tā, ka esošie uzņēmuma vilcieni ir ražoti Padomju Savienības laikā.

Jaunākais vilciens ir 1988.gada izlaiduma. Tas nozīmē, ka visas rezerves daļas un komponentes "Pasažieru vilciens" iepirka no bijušās padomju telpas. Grigulis teica, ka savulaik Latvijā bija "Rīgas vagonu rūpnīca", kas ražoja vilcienus, bet tagad tās vairs nav un līdz ar to nav arī nekādu iespēju sagādāt rezerves daļas uz vietas.

Lielākoties "Pasažieru vilciens" izmantoja Baltkrievijas un Krievijas ražotāju detaļas, un tagad pārorientācija ir jāveic ļoti strauji, norādīja uzņēmuma vadītājs.

Kaut arī transporta nozarē ir atsevišķi veiksmes stāsti gan pasažieru, gan kravu pārvadājumu jomā, tomēr vairāku problēmu risinājumu meklēšana pārceļo uz nākamo gadu, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī visi rēķinājās, ka gaidāms kravu apjomu samazinājums, tomēr daudziem tranzītbiznesa spēlētājiem tas izrādījies nepatīkamāk, nekā tika gaidīts gada sākumā, liecina Dienas Biznesa aptaujāto uzņēmēju teiktais. Tai pašā laikā no vēl straujākas lejupslīdes izdevies izvairīties, rekordlielus rādītājus piedzīvojot energoresursu segmentā, proti, ogļu kravu tranzītā.

Pasažieru pārvadājumu jomā problēmu risinājumu meklēšana pārceļo uz nākamo gadu, tomēr ir modernizēti dīzeļvilcieni un iegūta jauna lidmašīna.

«Gads pagāja tukšā,» par virzību taksometra biznesa problēmjautājumu risināšanā norāda Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks. Taču viņa teiktais par maz padarīto pēdējos divpadsmit mēnešos takšu jomā lielā mērā attiecināms arī uz pasažieru pārvadājumu sfēru kopumā.

AS "Pasažieru vilciens" dīzeļvilcienu iegādei Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums nebūs pieejams, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

"Dīzeļvilcienu iepirkums tika sākts ar domu, ka tas tiks finansēts no ES struktūrfondiem. Diemžēl Eiropas Komisija neatbalstīja finansējumu un līdz ar to papildus līdzekļi, droši vien, būs jāatrod valsts budžetā," teica Grigulis.

Viņš atzīmēja, ka, pēc provizoriskām aplēsēm, dīzeļvilcienu iegādei nepieciešami apmēram 75 miljoni eiro, un, ja tiktu piesaistīti ES līdzekļi, tie veidotu 75% no summas, kamēr 25% līdzekļu būtu nepieciešams ieguldīt no uzņēmuma vai valsts puses.

Tāpat Grigulis norādīja, ka būtiskām investīcijām "Pasažieru vilcienam" ir jāsaņem Ministru kabineta akcepts. "Saņemot šo akceptu, mēs varēsim izsludināt iepirkuma otro kārtu un saņemt piedāvājumos no pretendentiem. Pagaidām šāds akcepts no Ministru kabineta nav," minēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Šobrīd VAS Pasažieru vilciens (PV) norisinās ārējais audits, kuru veic starptautiskā audita kompānija KPMG Baltic. Audita secinājumi plānoti augusta beigās/septembra sākumā. Kad neatkarīgi eksperti būs izvērtējuši visus faktus saistībā ar projektu, varēs lemt par turpmāko rīcību, tai skaitā, vēršanos kādā institūcijā.

Tāda ir teju pusotru mēnesi tapusī Satiksmes ministrijas (SM) atbilde uz Dienas Biznesa jautājumu par PV un SM bijušo un esošo amatpersonu atbildību par apmēram divus miljonus eiro vērtajiem potenciālajiem zaudējumiem, kas varētu rasties 22 milj. eiro vērtā dīzeļvilcienu modernizācijas projekta kavēšanās dēļ.

SM skaidro, ka līdz 2015. gada 31. decembrim, kad noslēdzās finansējuma attiecināmības periods, projekta ietvaros ir deklarēti un apmaksāti attiecināmie izdevumi 10,29 milj. eiro apmērā, no kuriem Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējums ir 8,75 milj. eiro, savukārt valsts budžeta finansējums – 1,54 milj. eiro. Izdevumus, kas radušies pēc 2015. gada beigām, PV sedz no saviem līdzekļiem. Tā kā projekts tiek turpināts pēc iepirkuma līgumā paredzētā termiņa, PV piemēro finanšu soda sankcijas pret darbu izpildītāju DMU vilcieni, kā rezultātā samazinās slogs arī uz PV budžetu. Savukārt uzņēmumā DB norādīja, ka projekta rezultātu izvērtēšana tiks veikta pēc tā noslēgšanas. Atbilstoši līguma nosacījumiem ražotājam tiks piemērots līgumsods un lemts par radīto zaudējumu piedziņu.

Sabiedriskā transporta padome piektdien nolēmusi no 31.jūlija ieviest pasažieru vilcienu reisus no Rīgas uz Liepāju un atpakaļ katru dienu, informē Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.

Vilciens no rīta kursēs virzienā uz Rīgu, bet vakarā - uz Liepāju. Iedzīvotāju pastiprinātā pieprasījuma dēļ svētdienās šis maršruts tiks izpildīts divas reizes.

Līdz šim vilciens uz Liepāju kursēja tikai divas reizes nedēļā un bieži vien bijuši pārpildīti.

VSIA "Autotransporta direkcija" valdes priekšsēdētājs Artūrs Caune norāda virzienā Rīga-Liepāja tika rasts cits risinājums kā iepriekš, izmantojot vilcienu tehniskās iespējas un neseno infrastruktūras pilnveidi, kā arī rodot risinājumu autobusu maršrutu optimizēšanai un salāgošanai ar vilcienu reisiem.

Paralēli, līdz šī gada beigām plānoti "Latvijas dzelzceļa" infrastruktūras uzlabošanas darbi, kas palīdzēs braucienu padarīt ātrāku. Tāpat tuvāko mēnešu laikā tiks vērtēta papildu pieturu iekļaušana maršrutā.

Autotransporta direkcija grib skaidrību līdz rudenim; pārvadājumus var atdot autobusiem

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Fragments no intervijas:

Lai ATD piedāvātā sabiedriskā transporta koncepcija īstenotos, jātiek skaidrībā par dzelzceļa pārvadājumiem. Valdība atkal izdomāja, ka vēl jāpadomā. Ko un kad ATD ir svarīgi zināt par vilcienu iepirkumu, lai kādā brīdī nebūtu jādomā jauna stratēģija, jāmaina konkursa noteikumi?

Mums ir jāzina, būs vai nebūs jauni elektrovilces sastāvi. Ja būs, tad jāzina piegādes grafiks pa gadiem. Tas mums ir jāzina līdz šī gada rudenim, pats vēlākais novembrī. No tā ir atkarīgs maršrutu tīklu kilometru apjoms, un vairāk paliek autobusiem, ja vilcienu sastāvs netiek atjaunots. Ar esošo resursu VAS Pasažieru vilciens (PV) palielināt apjomu vairāk nevar. Ja ir jauni vielcieni, tad turpinām plānošanu sadarbībā ar PV, ņemot vērā, ka vilcieni ir pārvadājumu mugurkauls. Gan ne visā Latvijā, bet Pierīgā, elektrozonā un līdz Siguldai dīzeļvilcieni, kur kopumā ir 95% pasažieru. Tur daļa kilometru tiek pārlikta no autobusiem uz vilcieniem, un Jūrmalas, Ogres, Aizkraukles virzienā ir potenciāls izmantot efektīvāk vilcienus – taču tikai gadījumā, ja ir jauni sastāvi. Manā rīcībā esošajā plānā minēts, ka pirmie vilcieni parādās ar 2019. g. Lai tas notiktu, ir pēdējais laiks izsludināt konkursu.

Gan ar zīmolu "Vivi" strādājošais Latvijas pasažieru vilcienu operators "Pasažieru vilciens", gan ar zīmolu "Elron" strādājošais Igaunijas pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid" ir ieinteresēti sākt satiksmi starp Rīgu un Tartu, raksta Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR portāls.

Tas vēsta, ka "Elron" satiksmi šajā maršrutā varētu sākt šā gada otrajā pusē.

Portāls arī norāda, ka joprojām spēkā ir arī Latvijas piedāvājums, kas sola satiksmi šajā maršrutā sākt drīzāk un lētāk.

Latvija jau sen piedāvājusi ar saviem vilcieniem organizēt vilcienu satiksmi maršrutā Rīga-Tartu par 250 000 eiro gadā, taču Igaunijas lēmumu pieņēmēji norādījuši, ka šim dzelzceļa savienojumam neesot naudas un pēc tā neesot vajadzības, raksta ERR.

"Mēs neesam saņēmuši nekādu atbildi," ERR citē "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētāja Rodžera Jāņa Griguļa teikto.

"Pirms [sava] piedāvājuma iesniegšanas mēs rūpīgi strādājām. Mēs esam veikuši visus pasākumus no savas puses, mūsu vilcieni pat ir aprīkoti ar nepieciešamajiem radio raidītājiem starptautiskajiem savienojumiem," sacījis Grigulis.

AS "CleanR grupa" investējusi 1,2 miljonus eiro grupas uzņēmuma SIA "CleanR Verso" otrreizēji atgūstamu materiālu šķirošanas centrā, informē kompānijā.

Investīcijas centra modernizācijā īstenotas aizvadītā gada nogalē atbilstoši "CleanR grupas" stratēģiskajiem mērķiem, investējot videi draudzīgu risinājumu ieviešanā un ražošanas modernizācijā. Pēc modernizācijas otrreizēji atgūstamu materiālu kopējās šķirošanas jaudas ir dubultotas. Modernizācijā būtisks uzsvars likts uz iekārtu automatizāciju, kas palīdz efektīvāk plānot cilvēkresursus.

"CleanR grupas" valdes loceklis Guntars Levics norāda, ka 2022.gadā dalīti vāktu atkritumu jeb otrreizēji atgūstamu materiālu apjoms, kas ievests "CleanR Verso" šķirošanas centrā, ir būtiski palielinājies. Tostarp, stājoties spēkā Rīgas domes saistošajiem noteikumiem, kas galvaspilsētā daudzdzīvokļu mājām un tirdzniecības objektiem atkritumu šķirošanu noteica kā obligātu, šķirotu materiālu apjoms, ko saņem "CleanR Verso", ir pieaudzis vairāk nekā par 30%.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” investējis 2 milj. eiro datu pamattīkla modernizācijā.

Datu pamattīkla modernizācija veikta, lai uzlabotu tīkla drošību un stabilitāti, palielinātu procesu automatizāciju, kā arī uzlabotu efektivitāti tīkla uzturēšanā un tālākā attīstībā. Modernizācijā tika izmantoti tehnoloģiju ražotāja “Nokia” risinājumi.

“Šis gads kopumā ir ļoti būtisks, jo mēs veicam vērienīgākos tīkla modernizācijas darbus kopš 2012. gada, lai stiprinātu tīkla kapacitāti un nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu pēc mobilajiem datiem. Datu pamattīkla modernizācija, kas ilga aptuveni vienu gadu, ir viena daļa no šī procesa, no kā ieguvēji esam gan mēs, “Tele2”, gan arī mūsu klienti, jo ieviestie drošības un stabilitātes risinājumi palīdzēs nodrošināt augstu mobilo sakaru kvalitāti,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Lai modernizētu TEN-T dzelzceļa tīkla infrastruktūru un uzlabotu vilcienu satiksmes vadību, 2014.-2020.gada plānošanas periodā dzelzceļa tīkla infrastruktūras modernizēšanai no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (KF) būs pieejami 107.3 miljoni eiro, informē Satiksmes ministrija.

To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība prioritārā virziena Ilgtspējīga transporta sistēma 6.2.1.specifiskā atbalsta mērķa Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti 6.2.1.2.pasākuma Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve īstenošanas noteikumi, ko ceturtdien, 25.februārī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl lems valdība.

Pasākuma ietvaros atbalstāmās darbības ir Eiropas transporta tīklā esošas dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un jaunas izveide, tai skaitā nozīmīgāko dzelzceļa mezglu pārbūve un atjaunošana, satiksmes pārvaldības sistēmu ieviešana, dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija, signalizācijas sistēmas modernizācija.

Turpinot Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) modernizāciju Eiropas kopējās nozīmes investīciju projekta ietvaros, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (Conexus) uzstādīs jaunu gāzes pārsūknēšanas agregātu krātuves tehniskās jaudas palielināšanai, tajā ieguldot 21,65 miljonus eiro.

Tiesības piegādāt iekārtu kompleksu atklātas iepirkuma procedūras rezultātā ieguva uzņēmums “Solar Turbines Europe SA” no Beļģijas.

Šī gada martā Conexus izsludinātais iepirkums paredz, ka tā uzvarētājs nodrošinās gāzes pārsūknēšanas agregāta kompleksa piegādi Inčukalna PGK kompresoru cehā, kā arī veiks gāzes pārsūknēšanas agregāta komplekta ražošanai nepieciešamās tehniskās dokumentācijas izstrādi, jaunās iekārtas uzstādīšanu, palaišanu, nodošanas ekspluatācijā uzraudzīšanu un darbinieku apmācības.

“Pateicoties dalībai Eiropas projektos, turpinās Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācija, lai ilgtermiņā stiprinātu dabasgāzes infrastruktūras drošību un veiktspēju. Šogad pilnībā tiks pabeigta trīs gāzes pārsūknēšanas kompresoru modernizācija, būtiski uzlabojot krātuves darbību. Vienlaikus ar pārsūknēšanas jaudas palielināšanu gāzes pārsūknēšanas agregātiem, modernizācija ļauj samazināt atmosfērā nonākošo izmešu apjomu, kā arī samazināt degvielas gāzes patēriņu,” norāda Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs Rinalds Dimiņš.

Inčukalna pazemes gāzes krātuvē līdz 2025.gadam plānots investēt 99,5 miljonus eiro četru projektu īstenošanai, piektdien žurnālistiem sacīja Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs Rinalds Dimiņš.

Viņš norādīja, ka četru projektu īstenošanu aptuveni 50% apmērā finansē Eiropas Savienība.

Līdz 2025.gadam plānota 36 urbumu modernizācija - pašreiz modernizēta lielākā daļa urbumu un ir palikuši septiņi, kuriem vēl jāveic modernizācija. Tāpat plānota trešā jeb lielākā gāzes savākšanas punkta rekonstrukcija. Dimiņš sacīja, ka modernizācijas process jau ir sācies un tas sadalīts divos posmos, lai neietekmētu krātuves darbību. Pirmā posma darbus plānots pabeigt 2024.gada jūlijā, bet otrā posma - 2025.gada augustā.

Tāpat 2025.gada augustā plānots pabeigt jaunu gāzes pārsūknēšanas agregātu uzstādīšanu, ar mērķi nodrošināt lielāku iesūknēšanas jaudu rezervi. Savukārt ceturtā plānotā aktivitāte ir esošo gāzes kompresoru agregātu modernizācija. Dimiņš norādīja, ka galvenais izaicinājums ir bijis tas, ka šie agregāti strādā salīdzinoši ilgu laiku un tie bija jāpielāgo vides prasībām. Pašreiz ir samazināta ietekme uz vidi un pagarināts kompresoru darba mūžs.

Veicot apjomīgas investīcijas pētniecībā un attīstībā, ieviešot ražošanā vismaz 10 jaunus produktus un kāpinot ražosanas jaudas par 20%, a/s Olainfarm eksporta ienākumus kāpinās vismaz par 80%.

Tāds rezultāts tiks sasniegts, īstenojot a/s Olainfarm noslēgto līgumu ar a/s Attīstības finanšu institūciju Altum un a/s SEB banku par līdzfinansējumu valsts atbalsta programmā «Lielo un vidējo komersantu investīciju aizdevumi ar kapitāla atlaidi konkurētspējas veicināšanai», 31,75 milj. eiro apmērā no kura "Altum" aizdevums — 9,12 miljonus eiro, "SEB bankas" aizdevums - 9,12 miljoni eiro, lauvas tiesu 13,52 miljoni eiro ieguldīs pats Olainfarm. «Uzņēmuma mērķis kļūt par TOP 10 farmācijas ražošanas kompāniju Eiropā savās produktu grupās,» uzsvēra a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Viņš uzsvēra, ka reģionāli Olainfarm pēc dažādiem jau ir desmitajā vietā, bet pēc citiem — 20 vietā. Izvirzītais mērķis ir sasniedzamas, vēl jo vairāk, ja Olainfarm ir kļuvis par lielas kompāniju grupas dalībnieku. Veselības aprūpe, tostarp farmācija ir nozare ar lielu izaugsmes potenciālu tāpēc, ka pieprasījums pēc dažādiem medikamentiem pieaug, jo pieaug ne tikai cilvēka dzīves ilgums, bet arī iedzīvotāji arvien lielāku uzmanību pievērš savai veselībai. Jāņem vērā, ka uzņēmums paredzējis ieguldījumus arī citos projektos, piemēram, kvalitātes kontroles laboratoriju digitalizācijā, produktivitātē un attīstībā, produktu reģistrācijā jaunos tirgos un tam nepieciešamajos klīniskajos pētījumos, kā arī jaunu aktīvo farmaceitisko vielu un gatavo zāļu formu izstrādes un ražošanas tehnoloģijās. Ieguldījumu apjoms jau apstiprinātājos vai izstrādes procesā esošajos investīciju projektos, ieskaitot ALTUM lielo investīciju programmu, sasniedz 40 miljonus eiro, bet kopumā a/s Olainfarm attīstībā tuvākajā piecgadē paredzēts ieguldīt vismaz 100 milj. eiro.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsācis īstenot vienu no pēdējo gadu lielākajiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektiem Nodokļu informācijas pakalpojumu modernizācija, kas «kopumā būtiski modernizēs un automatizēs nodokļu administrēšanas procesus un uzlabos VID sniegto pakalpojumu kvalitāti».

Projekta izmaksas VID pagaidām neatklāj, «lai neietekmētu potenciālos izstrādātāju piedāvājumus». «Tiklīdz būs zināms iepirkumu konkursa uzvarētājs, tā uzreiz taps zināma arī līguma summa, kas būs pieejama arī IUB mājaslapā,» db.lv tika skaidrots VID.

Projekta laikā tiks uzsākta maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas (turpmāk – MAIS) izstrāde un ieviešana, kas kvalitatīvi augstākā līmenī aizstās esošo nodokļu informācijas sistēmu, kura tika izstrādāta un darbojas kopš 1996.gada.

Līdz ar MAIS ieviešanu tiks īstenotas daudzas nodokļu administrēšanas procesu automatizācijas iespējas, kā arī pilnveidotas sistēmas iespējas pārskatu sagatavošanā, tā būtiski uzlabojot VID efektivitāti un sniegto pakalpojumu kvalitāti, sola dienestā.

UPB grupas uzņēmumā Transportbetons MB šogad investēti kopumā ap 450 000 eiro, kur lielākos ieguldījumus veido Valmieras ražotnes modernizācija, kā arī uzņēmuma specializētā autoparka atjaunošana.

Valmieras transportbetona ražotnē veikta pilnīga betona mezgla rekonstrukcija un vadības sistēmas modernizācija.

“Mūsu gadījumā rekonstrukciju var pielīdzināt praktiski jaunas ražotnes uzstādīšanai. To veicām ar mērķi ikdienas darbu padarīt efektīvāku un produktīvāku, kā arī uzlabot ražošanas procesu. Iegūsim plašākas iespējas strādāt ar, piemēram, krāsaino betonu, kas kļūst arvien pieprasītāks,” skaidro Transportbetons MB vadītājs Jānis Mētra.

Valmieras ražotnes modernizācija uzlabos arī darba apstākļus un darba drošību, tāpat nākotnē paredzēts arī labiekārtot tai pieguļošo teritoriju.

“Esam lielākais transportbetona tīkls Latvijā un labi jūtam tirgus tendences – ar katru gadu palielinās pieprasījums pēc speciālajiem betona veidiem, kas paredzēti, piemēram, tiltu būvniecībai vai agresīvām vidēm. Tāpat arī būvnieki arvien biežāk novērtē to, ka spējam piesaistīt vairākas ražotnes vienlaicīgi uz atbildīgiem lējumiem, kas samazina betona iestrādes laiku un sniedz papildu drošību precīzākās piegādēs. Tāpēc arī mērķtiecīgi ieguldām gan ražošanas tehnoloģiju, gan autoparka atjaunošanā, lai spētu stabili strādāt ar sarežģītiem un intensīviem projektiem,” papildina J. Mētra.

Zāģmateriālu ēvelēšanas iecirkņa izveide un kokzāģētavas modernizācija ļauj AS Stora Enso Latvija kāpināt produkcijas ražošanas apjomus ar augstu pievienoto vērtību, audzēt konkurētspēju.

Pašlaik no pērn sāktā 20 milj. eiro vērtā investīciju projekta trijām daļām divas ir īstenotas, ieguldīti vairāk nekā 10 milj. eiro, tapšanas stadijā ir trešā – kokskaidu granulu ražotne. «Viss notiek, kā iecerēts, un pēdējā kārta tiks pabeigta 2020. gadā,» teic AS Stora Enso Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Uzņēmums ir sācis savu transformāciju uz augstākās pievienotās vērtības produkcijas un konkurētspējas līmeni. «Jaunās iekārtas vēl tiek testētas un regulētas, bet tuvākajos mēnešos tās tiks palaistas ražošanas režīmā,» viņš informē. Īstenojot visu iecerēto investīciju projektu, produkcijas īpatsvars ar augstu pievienoto vērtību no pašreizējiem 5,2% vairāku gadu gaitā pieaugtu līdz 30%.

Kokvedēju virsbūvju ražošanas uzņēmuma Metsatek ražotnē tika atklāta Latvijā pirmā robotizētā metināšanas iekārta kokvedēju virsbūvju ražošanai.

Ar tās palīdzību Metsatek varēs palielināt ražošanas apjomu un uzlabot darba vidi darbiniekiem.

“Ar robotizēto metināšanas iekārtu tagad varam veikt vismaz divas reizes vairāk metināšanas darba stundu. Primāri ar to šobrīd tiek veikta kravas balstu metināšana. Mūsu klientiem šī ražošanas modernizācija nozīmē iespēju jau šobrīd pasūtīt jaunu kokvedēja virsbūvi ar augstākās kvalitātes kravas balstiem vai veikt esošo nomaiņu saskaņā ar jaunākajiem kravas pārvadājumu regulējumiem, kas Latvijā stāsies spēkā no 1.janvāra – kravas balstu platums drīkstēs būt 2.60m, “ atklāj Guntis Bukalders, Metsatek vadītājs.

Robotizētās metināšanas iekārtas uzstādīšana ir pirmais no četriem plānotajiem Metsatek ražotnes modernizācijas etapiem. Jau tuvākajos mēnešos plānots uzstādīt lielgabarīta krāsošanas un skrotēšanas kameras un CNC metāla lokāmo presi. Kopējās investīcijas ir teju 600 000 eiro apmērā. Šīs modernizācijas stratēģija stiprinās uzņēmuma uzņemto kursu – pārliecinoša līdera pozīcija kokvedēju virsbūvju ražošanā Baltijā un klientu loka paplašināšana Skandināvijā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno līdz 2022. gadam ieviest fundamentāli jaunu maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu (MAIS), kas nodrošinās mūsdienīgu, ātru un uzņēmējiem viegli saprotamu budžetā veicamo maksājumu administrēšanu, informē VID pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.

VID norāda, ka pašreizējā sistēma ir novecojusi gan tehniski, gan morāli, un sāk kļūt traucējoša uzņēmējdarbībai. Jaunajā sistēmā būs ietvertas visas nepieciešamās funkcijas, lai augstā kvalitātē varētu apstrādāt lielu datu apjomu.

Līdz ar MAIS ieviešanu būs iespējams realizēt valsts budžeta ieņēmumu uzskaiti atbilstoši uzkrāšanas principam, ieviest vienoto nodokļu kontu, maksimāli automatizēt VID iekšējos administrēšanas procesus un ieviest caurskatāmu, sabiedrībai saprotamu nodokļu nomaksas administrēšanu.

Veiksmīgi īstenojot iepirkuma procedūru, 2017. gada 24.novembrī VID noslēdza līgumu par MAIS izstrādi ar A/S Exigen Services Latvia, kura uzdevums turpmāko piecu gadu laikā būs nodrošināt modernas un visām nodokļu administrēšanas prasībām atbilstošas informācija sistēmas izstrādi.

Lielākais pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» ieguldīs 200 000 eiro sev piederošās loģistikas bāzes Jēkabpilī modernizācijā un rekonstrukcijā.

Darbu laikā paredzēts palielināt loģistikas sistēmu efektivitāti, kā arī paplašināt noliktavas telpas gandrīz divas reizes.

«Forevers» Jēkabpils loģistikas centrs ir viens no uzņēmuma reģionālajiem punktiem, no kura tiek veiktas piegādes pamatā uz Vidzemes, Zemgales un Latgales novadiem. Tāpat loģistikas centra modernizācija paver iespēju stiprināt eksportu uz Lietuvu, kas ir viens no uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem tuvākajā nākotnē.

Informē Andrejs Ždans, uzņēmuma «Forevers» valdes loceklis:«Loģistikas vadības procesu pilnveidošana tiek darīta ar mērķi stiprināt uzņēmuma konkurētspēju un efektivitāti. Uzņēmumam no laika gala ir bijis svarīgi pārvaldīt un sekot līdzi katram darbības posmam, sākot no produkcijas ražošanas līdz tirdzniecībai, un šajā ķēdē loģistikai ir ārkārtīgi liela nozīme. Ņemot vērā, ka katru gadu palielinām »Forevers« veikalu skaitu, kas nozīmē arī lielāku produkcijas realizāciju mājas tirgū, loģistikas bāzes modernizācija ir likumsakarīga. Cerīgi raugos arī uz eksporta izvēršanu Lietuvā, kur šobrīd pilotprojekta ietvaros esam sākuši tirgot nelielu produkcijas apjomu. Jāuzsver, ka darbības modelis, nodrošinot pilnu ražošanas un produkcijas realizācijas ciklu, mums ļauj saglabāt konkurētspējīgas cenas savos veikalos.»