Proti, augtās naftas cenām esot trīs reizes negatīvāka ietekme uz Grieķijas ekonomiku nekā tas ir uz Vācijas ekonomiku. Tāpat lielākas zaudētājās augsto naftas cenu dēļ ir, piemēram, Itālija un Īrija.
Moody’s aprēķini liecina - ja naftas cena pieaug par 10 ASV dolāriem, tas atņem 28 bāzes procentpunktus no Vācijas IKP pieauguma. Savukārt šāds pats naftas cenas pieaugums atņem divtik daudz no Īrijas un Itālijas IKP pieauguma. Vēl negatīvāka ietekme augtajām naftas cenām esot uz Grieķijas ekonomiku, kur to pieaugums par USD no ekonomikas izaugsmes atņemot 0,8 procentpunktus. Tiek uzsvērts, ka sevišķi cieš tūrisma nozare, ko negatīvi ietekmē augtās benzīna un aviodegvielas cenas.
Līdz ar to augtās naftas cenas sarežģī jau tā ļoti grūto perifēro valstu uzdevumu – izaugt no parādiem. Reuters ziņo, ka vairāku Eiropas valstu līderi var dot priekšroku saskaņotai savu naftas stratēģisko rezervju ieplūdināšanai tirgū ar mērķi samazināt naftas cenu. Līdz šim šādam ASV izteiktam priekšlikumam atbalstu paudusi Apvienotā Karaliste. Arī Francija vairāk piekritusi (nekā nepiekritusi) šādai rīcībai. Tomēr līdz ar potenciāli jaunu eirozonas parādu krīzes eskalāciju (Spānijas jautājums) arvien vairāk valstis var tam piekrist (svarīgi, ko teiks Vācija).
Tiesa gan, pat saskaņota naftas rezervju atbrīvošana nav garantija zemām naftas cenām, atzīst Reuters eksperti. Efekts var izrādīties īslaicīgs, ja pastāvīgi draud karadarbība ar Irānu.