Nepabeigto lietu atlikums gada beigās Augstākajā tiesā (AT) kopumā bijis 2468 lietas, liecina informācija tiesas mājas lapā.
Pirms desmit gadiem izskatīto lietu skaits vidēji uz vienu tiesnesi bija 60 lietas, 2004. gadā — 84 lietas, bet pērn AT tiesnesis vidēji izskatīja 100 lietas. Šis rādītājs, tāpat kā vidējais lietu izskatīšanas ilgums, esot atšķirīgs katrā departamentā un palātā. Tā piemēram Senāta Krimināllietu departamentā vidējais lietas izskatīšanas ilgums ir 0,6 mēneši, bet Krimināllietu tiesu palātā — 7,5 mēneši.Statistika rāda, ka vidēji 45% no kasācijas kārtībā saņemtajām lietām Senāts atsaka ierosināt kasācijas tiesvedību vai pārbaudīt nolēmuma tiesiskumu. Divos gados gandrīz divkāršojies Senātā saņemto lietu skaits, kurās iesniegts kasācijas protests.Lielākoties lietas ar kasācijas protestiem saņemtas Senāta Civillietu departamentā. Tajā saņemto kasācijas protestu skaits divos gados pieaudzis vairāk kā trīs reizes, liecina dati. Lielākā daļa protestu ir lietās par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi un lietās, kas saistītas ar izpildu raksta izsniegšanu.Analizējot Senāta Krimināllietu departamentā izskatīto lieto struktūru pēc noziegumu veidiem, redzams, ka salīdzinoši vairāk kasācijas kārtībā ir pārsūdzētas lietas, kurās apsūdzība ir par laupīšanu un noziedzīgiem nodarījumiem pret satiksmes drošību.Savukārt Senāta Administratīvo lietu departamentā kasācijas kārtībā joprojām visvairāk pārsūdzētas lietas, kurās atbildētājinstitūcija ir Valsts ieņēmumu dienests vai Muitas pārvalde, taču kopumā šo lietu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies. Toties divkārt pieaudzis kasācijas kārtībā izskatīto lietu skaits, kurās atbildētājs ir pašvaldības un ministrijas.Aptuveni trešajā daļā jeb 33% no izskatītajām lietām Senāts apelācijas tiesas nolēmumu atstājis negrozītu. Savukārt analizējot AT tiesu palātu nolēmumu stabilitāti, redzams, ka Senāts bez grozījumiem atstājis 80% Krimināllietu tiesu palātas un 79% Civillietu tiesu palātas pārsūdzēto nolēmumu.
